Padomi, lai ap dārzu būtu skaists dzīvžogs
Katram dārzam ir savas robežas. To veidošanai bieži izmanto dzīvžogus. Dzīvžogi norobežo dārzu un dažkārt sadala to sektoros. Tomēr pat labi kopti dzīvžogi ne vienmēr aug tā, kā kopējs to vēlas. Ir grūti izvēlēties dzīvžogam piemērotus kokus vai krūmus, pareizi tos iestādīt un kopt, tomēr daži padomi palīdzēs izvairīties no kļūmēm.
Kurus augus izvēlēties mūžzaļam dzīvžogam, ja nevēlas
stādīt kailsēkļus?
Vispirms ir jāzina, cik augstu dzīvžogu vēlas iegūt, vai to vēlas
rūpīgi apgriezt, veidot atbilstoši neregulārajam vai regulārajam
stilam. Šim nolūkam ir piemēroti daži krūmi. Var izvēlēties
sausseržus ligustrus, daudzas ileksu varietātes, eskalonijas, bet
zemam dzīvžogam - lavandas. Jāņem vērā, cik biezi augi ir
jāapgriež. Daži augi, piemēram, sausserži, jāapgriež divas vai trīs
reizes gadā. Neregulāriem dzīvžogiem izmanto pirakantas, bārbeles,
garijas un klintenes.
Ko iesākt ar dzīvžogu, kurš apakšpusē kļuvis ļoti plāns? Ko
darīt, lai tā nenotiktu?
Ja dzīvžoga apakša ir kļuvusi klaja, gandrīz neko vairs nevar
līdzēt. Vienīgi pie dzīvžoga var sastādīt augus, kas caurumus
nomaskē. Tukšajā vietā var iestādīt dažus blīvus, mūžzaļus krūmus.
Šādu dzīvžogu var padaru košāku, iestādot tajā krāšņus vīteņaugus,
tomēr vairums no tiem tieksies augšup, lai iegūtu vairāk gaismas,
tāpēc pie šo augu pamatnes kuplas lapotnes nebūs. Dzīvžogs būs
glīts, ja to regulāri meslos, laistīs un apgriezis jau paša
augšanas sakumā.
Vai ir iespējams iegūt interesantāku dzīvžogu, ja tajā
iestāda dažādas cipreses? Vai tās neaugs ar atšķirīgu ātrumu un
neveidos dažādu (neglītu) formu?
Ja dzīvžogā iestāda vienas ciprešu sugas dažādas varietātes,
uztraukumam nav iemesla. Nedrīkst stādīt kopā dažādu sugu cipreses.
Ir iespējams aplūkot daudzus dzīvžogus, kuros iestādītās atšķirīgās
ciprešu šķirnes rada zeltainas un zaļas joslas.
Kādus vēl augus (bez cipresēm) var izmantot jaukta regulāra
dzīvžoga veidošanai?
Ja vēlas izaudzēt gobelēnam līdzīgu dzīvžogu, ieteicams stādīt kopā
zaļas un zeltainas īvju šķirnes, jāņem vērā, ka īves aug lēnam, un
pirmos sešus gadus pēc dzīvžoga iestādīšanas ir jāļauj tām
ieaugties. Var izmantot arī dažādus ileksus, (tai skaitā daudzas
raiblapainas formas. Veidojot lapkoku dzīvžogu, ieteicams
izvēlēties dižskābaržus ar zaļām un sarkanbrūnām lapām. Ja dzīvžogu
regulāri apgriež, abām formām ziemā saglabājas nedzīvas, rudas
lapas, kas izskatās pievilcīgi, bet pārējos gadalaikos vērojamas
pārsteidzošas spilgti zaļās un sarkanbrūnas krasas
kombinācijas.
Kā var atjaunot vecu un diezgan neglītu
dzīvžogu?
Ja ir nepieciešams dzīvžogu stipri apgriezt, tad tas jādara
pakāpeniski, lai dzīvžogs nezaudētu dzīvotspēju un augi neciestu no
pārmērīga stresa. Pirmajā gada zari stipri jāapgriež tikai viena
dzīvžoga puse, bet otra puse jāapcērp ka parasti. Otrajā gada
nedaudz jāapcērp tā dzīvžoga puse, kura jau tika spēcīgi apgriezta,
kā arī stipri jāapgriež pretējā dzīvžoga puse. Piemērotākais laiks
intensīvai mūžzaļo augu atjaunošanai ir pavasara vidus, bet lapkoku
dzīvžogu vislabāk ir apgriezt ziema. Paturiet prātā, ka ne visi
dzīvžogi labi pacieš apgriešanu. Pastāv risks, ka tie var nokalst.
Daži augi, piemēram, īves, lauri, ileksi, vilkābeles, bērzi,
ligustri un skābarži, kopumā atjaunojas loti labi. Lai augi labi
atjaunotos un dzīvžogs pēc apgriešanas strauji augtu, iepriekšējā
gada tas labi jāmēslo un jāmulčē. Tas ir jādara arī pēc dzīvžoga
apgriešanas.
Kā padarīt izskatīgāku diezgan labu, tomēr vienmuļu
dzīvžogu?
Labākais veids, kā to panākt, ir iestādu blakus dzīvžogam ziedošus
vīteņaugus un ļaut tiem rāpties pa dzīvžogu. Šim nolūkam piemēroti
ir sausserži un mežvīteņi. Jāizvēlas tādi vīteņaugi, kurus var
apgriezt vienā laika ar dzīvžogu. Ieteicams izmantot arī
viengadīgus augus, piemēram, puķzirnīšus, jo tie dažu mēnešu laikā
radīs lapotni un jauki smaržos. Lai viengadīgie augi zaļotu, tie ir
regulāri jālaista. Piemēram, puķzirnīši neaugs, ja netiks
laistīti.
Pēc dzīvžoga apgriešanas vienmēr šķiet, ka tā augšdaļa ir
nelīdzena. Kā var apgriezt dzīvžogu taisni?
Ja vēlaties dzīvžogam līdzenu augšējo virsmu, abos dzīvžoga galos
iedzeniet mietiņus un pie tiem piesieniet auklu. Tā veidos taisnu
līniju un |aus līdzeni apgriezt dzīvžogu. Lai izveidotu
sarežģītākas formas virsmu, piemēram, noapaļotu, ir vērts pagatavot
šablonu no īpaši bieza papīra vai finiera. To novieto virs dzīvžoga
un pārvieto tālāk, kad arī pie šablona ir apgriezti. Protams,
šķērēm jābūt pietiekami asām.
Vai var panākt, lai atklātā dārzā dzīvžogu nebojā vējš un
sniegs? Iepriekšējie dzīvžogi no tā cieta.
Jau no paša sakuma dzīvžogs jāapgriež tā, lai tā sani būtu nedaudz
ieliekti un platums pie pamanies būtu lielāks nekā dzīvžoga
augšdaļa. Tas ļaus sniegam viegli nokrist no dzīvžoga, un tā
smagums nelauzīs zarus. Šādas formas dzīvžogs necietīs arī
vējā.
Skujkoku lapotne ziemā izskatās drūma, bet lapkoki pēc lapu
nomešanas ir vienmuļi. No kādiem augiem jāveido dzīvžogs, lai tas
būtu pievilcīgs visu gadu?
Dzīvžogiem piemēroti dažādi mūžzaļi (saglabā lapas visu ziemu)
augi. Piemēram, raiblapainie ileksi nekad neizskatās tīrumi. Var
stādīt arī skujkokus, tikai jāizvēlas tādas šķirnes, kuram ir
zeltaina vai raiba lapotne. Lai gan dižskābardis ir lapkoks, ja to
regulāri apgriež, ziemā kokam saglabājas sakaltušas brūnās lapas.
Lapas saglabājas arī skābaržiem, tikai tās ir mazāk krāšņas. Kati
pavasari parādās jaunas lapas, vecās, sausas lapas nokrīt.
Vai ir jāapgriež jauniestādīts lapkoku
dzīvžogs?
Katrai augu sugai ir citādas prasības pēc apgriešanas, tomēr (kā
likums) tūdaļ pēc krūmu iestādīšanas to dzinumi ir jāapgriež par
30%. Šādi jāapgriež arī visi sanu dzinumi. Otro reizi lapkoku
dzīvžogs jāapgriež nākamajā ziema, tas veicinās ļauna dzīvžoga
augšanu, un tas būs blīvāks. Dažiem ātri augošiem augiem, piemēram,
vilkābelēm, kuru dzinumi aug uz augšu, pavasara beigas tos var
nogriezt 15—30 cm virs augsnes līmeņa. Pēc tam vasaras beigas
jāapgriež sānu dzinumi. Nākamajā ziema augi atkal jāapgriež,
atstājot 50 % no iepriekšēja vasara izaugušajiem dzinumiem. Lai gan
pirmajā bridi šķiet, ka šāda stipra augu apgriešana neļauj tiem
normāli augi, tomēr tā nav dzīvžogs izaugs blīvs.
Avots: P. Grīnvuda Ko un kā pareizi
darīt dārzā. R.: Zvaigzne ABC.