Fenhelis. Vairo māmiņām pienu un uzlabo vīriešu seksuālo potenci

Parastais fenhelis ir interesants augs, kas nedaudz atgādina dilli, bet nav dille, smaržo pēc anīsa, bet nav anīss; tā viena daļa izskatās pēc jocīga sīpola, bet nav īsts sīpols. Vidusjūras zemēs to vienlīdz plaši izmanto gan kā garšaugu ar spilgtu raksturu, gan kā dārzeni ar izteikti veselīgu iedarbību. Patiesībā kaut ko derīgu var atrast visās fenheļa daļās - no sakņu galiem līdz pat sēklām.

Fenhelis – ilgam mūžam

Fenhelim ļoti patīk Vidusjūras apkaime, tur tas aug savvaļā tikpat plaši kā pie mums, piemēram, pelašķi. Taču arī tālāk uz ziemeļiem ceļmalās, upju pakrastēs un pļavās itin bieži var sastapt tādu kā lielu un izstīdzējušu dilli. Taču atliek vien paberzēt pirkstos kādu lapiņu vai sēklas, lai uzvirmotu spē-cīgs anīsa aromāts - un tas ir raksturīgs fenhelim. Ja izgaršo sīki un smalki, tad atklājas, ka fenheļa sēklas tomēr ir mazliet saldākas par anīsu un nedaudz atgādina arī ķimenes. Dažam labam fenhelis, iespējams, atgādinās bērnību, kad vēdergraižu laikā nācās dzert obligāto fenheļa tēju vai klepus reizēs - sīrupu ar izteiktu anīsa piegaršu. Diemžēl par vērtīgo bumbuli fenheli jeb Florences fenheli agrāk pie mums dzirdēja visai maz ("bumbuli" veido lapu kātu apakšējā daļa). Lai gan Vidusjūras zemju, sevišķi Itālijas, virtuve bez šā dārzeņa nav iedomājama, citur Eiropā tas popularitāti iekarojis tikai pēdējos 25-30 gados, un, cerams, ka drīz vien atkal piedzīvos tādus pašus ziedu laikus kā Senajā Ēģiptē, Romā un Grieķijā.

 

Simtiem, pat tūkstošiem gadu fenhelis ticis uzskatīts par spēcīgu dziedniecības līdzekli, kas nomierina raudošus mazuļus, atdod acu gaismu veciem cilvēkiem, nomierina nervozos un uzmundrina bailīgos.

Ja mūsdienās vēlaties dzirdēt slavas dziesmas fenhelim, tad jādodas uz zemēm, kur mīl dzert ouza rakiju un citus stipros dzērienus ar anīsa garšu - tur ļoti augstu tiek vērtētas gan fenheļa sēklas, gan bumbulis. Arī tam piemīt šī izteiktā anīsa garša vārot, cepot vai sautējot tā lielā mērā izgaist (taču ne pavisam). Fenhelis satur divreiz vairāk C vitamīna nekā apelsīni, turklāt ir bagāts ar E vitamīnu, beta karotīnu, magniju, kāliju, kalciju. Uzskata, ka fenhelis, kas celts galdā rītā, pusdienā un vakarā, ir viens no iemesliem, kāpēc Vidusjūras zemju ļaudis dzīvo tik ilgu mūžu. Simtiem, pat tūkstošiem gadu fenhelis ticis uzskatīts par spēcīgu dziedniecības līdzekli, kas nomierina raudošus mazuļus, atdod acu gaismu veciem cilvēkiem, nomierina nervozos un uzmundrina bailīgos. Ar fenheli ārstēja vēdera kaites, klepu saaukstēšanos un daudz citu vainu, kādas vien var iedomāties. Mūsdienu zinātnieki ir pilnībā apstiprinājuši fenheļa spēcīgo iedarbību.

Iedarbīgs līdzeklis potences veicināšanai

Lai gan fenhelis nekad nav ticis noniecināts, īpašu labvēlību tas izpelnījies, pateicoties Kārlim Lielajam, kurš bijis labos draugos ar tālaika Bagdādes kalifu kas savukārt iemācījis Kārlim novērtēt šo vērtīgo dabas dāvanu. Rezultātā fenhelis ticis iekļauts to augu sarakstā, kuri obligāti jāaudzē klosteru dārzos un jāizmanto tautas veselības stiprināšanai. Cilvēki ticēja gan fenheļa sēklu, gan bumbuļu īpašajām spējām, tāpēc vasaras saulgriežos pie durvīm un logiem kāra fenheļa pušķīšus, lai iekšā netiktu ļaunie gari. Jaunlaulātajiem kaisīja ceļā fenheļa sēklas un sakapātus lakstus, lai tie nestu laimi. Savukārt dziednieki un gaišreģi fenheli lika lietā, lai izdziedinātu noburtus cilvēkus. Tikko dzemdējušām sievietēm fenheli dāvi¬nāja divu iemeslu dēļ: lai spēcīgā smarža atvairītu mušas no mazuļa un lai varētu pagatavot piena sekrēciju veicinošu tēju. Arī vīrieši prata novērtēt fenheļa novārījumu - uzskatīja, ka tas ir ļoti iedarbīgs līdzeklis seksuālās potences veicināšanai.

Papildus visam iepriekš minētajam fenheli dažādos veidos lietoja arī glīta auguma veidošanai, ilga mūža nodrošināšanai, laimes sajūtas un sirdsmiera iegūšanai. Bēdīgiem cilvēkiem dziednieki allaž esot ieteikuši fenheļa novārījuma kūres vai arī fenheļa buntītes zem spilvena.

IZMĒĢINI RECEPTI: Zivju zupa ar fenheli

Avots: Ivetas Galējas grāmata "Garšaugi", Zvaigzne ABC