Vēsumu mīlošās skaistules – atraitnītes
Lielziedu atraitnītes (viola wittrockiana) patiesībā ir tās pašās vijolītes jeb kultūrvijolītes, kuras izsenis sauc par atraitnītēm. Selekcionāri, strādājot pie jaunu šķirņu radīšanas, vijolītes ir iedalījuši atsevišķās grupās: ragainā vijolīte (Viola cornuta) un hibrīdās vijolītes (Viola hibrīda). Atraitnītes tautā mēdz saukt gan par bārenītēm, gan pamātītēm, gan vēl dažādos citos vārdos. Tās ir iedalītas daudzās grupās un tām ir ļoti daudz šķirņu.
Katru gadu selekcionāri rada aizvien jaunas šķirnes ar jaunām
krāsu niansēm. Lai gan atraitnītēm ir šķirnes ar izsmalcināti
skaistām sejiņām, pircēji pēdējā laikā aizvien vairāk dod
priekšroku tīras krāsas ziediem. Da savulaik selekcionāri centās
radīt atraitnītes ar iespējami lielākiem ziediem, tad pēdējos gados
vērojama gluži pretēja tendence - tiek radītas šķirnes ar aizvien
mazākiem ziediņiem. Jaunajām ragaino vijolīšu šķirnēm ziediņi mēdz
būt nedaudz lielāki par savvaļā sastopamās trejkrāsu vijolītes
ziediņiem. Tagad iespējams iegādāties arī nokarenās ragai¬nās
vijolītes.
Pavasara un rudens puķe
Piemēram, tulpēm, lai tās krāšņi ziedētu, ir nepieciešams siltums,
tad atraitnītēm tas nav vajadzīgs. Atraitnītes lielā siltumā ātri
pāraug un nozied. Atraitnītes ir puķes, kurām patīk augt vēsumā, un
tās itin labi pacieš īslaicīgu temperatūras pazemināšanos līdz pat
-5°C, līdz ar to dobēs tās var stādīt jau agrā pavasarī, kad citas
puķes vēl nezied. Reizē ar atraitnītēm var stādīt arī alises. Tā kā
atraitnītes zied jau no agra pavasara, gana dekoratīvas tās būs
tikai līdz jūnija beigām. Kad augi ir pārauguši, tos nomaina ar
kādām citām krāšņi ziedošām vasaras puķēm. Da atraitnītes negribas
raut laukā, tās var apgriezt un pēc kāda laika tās atkal krāšņi
sakuplos, saziedēs un pat pārziemos laukā.
Dārzu ar atraitnītēm var rotāt arī rudenī, kad vasaras puķes jau
nosalušas. Citās valstīs atraitnītes ir izteiktas rudens puķes, bet
pie mums tas tā nav. Pagājušais rudens bija pirmais, kad Latvijā
tika stādītas atraitnītes, un siltās ziemas dēļ daudzviet tās
ziedēja līdz pat februārim.
Atraitnītes lieliski noderēs stādīšanai
balkonu kastēs, traukos, dobēs un arī kapu kopiņu
noformēšanai.
Iecienītākās krāsas
Audzētāji atzīst, ka atraitnītēm, tāpat kā jebkurām citām puķēm ir
krāsas, kuras pircēji ir jo sevišķi iecienījuši. Ejošākās ir
dzeltenas un oranžas krāsas augi. Lai gan oranžas krāsas
atraitnītēm ziediņi ir krietni mazāki kā citu grupu šķirnēm,
pircēji tās ir īpaši iecienījuši. Pircējiem patīk ari dažādu
nokrāsu rozā atraitnītes. Lai gan atraitnēm ir daudzas šķirnes ar
izteiksmīgām sejiņām, priekšroka tiek dota ziediem vienā krāsā.
Iegādājoties dzeltenas krāsas atraitnītes, visbiežāk klāt izvēlas
koši zilas vai sarkanbrūnas krāsas atraitnītes.
Savukārt baltas krāsas atraitnītes pircēji izvēlas samērā maz.
Audzēšana siltumnīcā
Atraitnītes ir divgadīgi augi, taču dārzkopji segtajās platībās tās
mēdz audzēt arī kā viengadīgus augus. Sējot decembrī, janvārī,
atraitnītes uzziedēs jau aprīļa sākumā.
Audzējot atraitnītes siltumnīcā lielās platībās, tās tiek audzētas
neitralizētā kūdrā. Optimālais augsnes skābums ir 6-6,5.
Kubikmetram kūdras pievieno 6 kg krītu, 3-4 kg dārza kaļķi, 1,5 kg
Kemiras minerālmēslojumu NPK 10-10-20 un kilogramu
superfosfāta.
Sējot augustā, septembri, kad sēklas sadīgušas, jaunie dēsti ir
jāizpiķē. Piķēšanai var izmantot gan kasetes, gan podiņus. Ja
rudens ir gana silts, dēstus sākumā var audzēt ārā, vēlāk pārvietot
uz siltumnīcu, nodrošinot +10-12°C siltumu. Kad stādam izveidojušās
trīs, četras īstās lapiņas, tos podo. Bet, ja vieta ir ierobežota,
augus pārvieto uz vēsākām telpām un pārziemina nepodotus. Augus
podos stāda februārī. Ziemā, lai augi nepēraugtu, tie jāglabā pie
pietiekami zemām gaisa temperatūrām - +4-5°C. Ja augiem nav
iespējams nodrošināt pietiekami zemu gaisa temperatūru, lai tie
nepāraugtu, augus miglo ar augu augšanas ierobežotāju, piemēram,
cikocelu 0,14%. Miglojumus veic ik pēc desmit dienām. Tā kā
cikocels iedarbojas uz augšanas punktiem, līdz ko parādās jauni
dzinumi, miglojums ir jāatkārto.
Augšanas laikā atraitnītes tiek laistītas ar barības šķīdumu, ko
gatavo pēc praksē pārbaudītām receptēm. Stādu augšanas sākumā, lai
veicinātu augšanu, atraitnītēm vairāk nepieciešams slāpekļa
mēslojums, bet vēlāk - kālija mēslojums.
Ja atraitnītes ir viengadīgas
Audzējot viengadīgā kultūrā, atraitnītes siltumnīcā sēj decembra
sākumā. Janvārī augus jau izpiķē kasetēs un audzē pie +10-12°C
grādiem. Podiņos augus stāda marta sākumā vai beigās. Ja
nepieciešams, augu augšanas ierobežošanai veic pāris miglojumus ar
cikocelu. Līdz realizācijai augi tiek audzēti +8-15°C grādu
temperatūrā. Augus laista pēc vajadzības, 2 līdz 3 reizes nedēļā un
mēslo reizi nedēļā.
Audzēšana dobē
Tā kā atraitnītes izaudzēt nebūt nav sarežģīti, sēklas pilnīgi
droši var sēt arī dobē. Arī augsnes ziņā atraitnītes nav izvēlīgas,
tāpēc audzēšanai būs piemērota gandrīz jebkura dārza augsne. Dobē
atraitnītes var sēt vasaras beigās -jūlijā, augustā.
Kad sēklas sadīgušas, kvalitatīvu dēstu iegūšanai dēstus
nepieciešams izpiķēt.
Kad stādi paaugušies, tos ieziemo plēvju vai stikla siltumnīcā,
pārklājot tos ar agrotīklu. Ziemošanas laikā augiem var kaitēt
mitrums no augšas, jo tas bojā lapu rozeti. Ja augi ir sausi, tie
pārziemo ļoti labi. Ziemā gaisa temperatūra pie augiem var būt pat
krietni zem nulles (-10-15°C). Ja stādi ir atstāti uz lauka, tie
pārziemo zem sniega.
Pavasarī, plēves siltumnīcā pārzieminātiem augiem noņem segumus un
lēnām ar pirmajiem saules stariem sāk modināt. Ja augus vēlas
uzziedināt agrāk, siltumnīcu vēlams nedaudz apkurināt.
Savukārt augiem, kuri ziemo uz lauka, pavasarī, lai tos pamodinātu
ātrāk, tiem uzklāj agrotīklu.
Cik blīvi stādīt augus?
Daudzi vēlas, lai stādījums būtus skaists uzreiz pēc augu
iestādīšanas, nevis pēc zināma laika. Tādēļ biežākā kļūda, ko
pieļauj audzētāji, - augus sastāda pārāk bieži. Pēc iestādīšanas
augi ātri saaug, aizpildot brīvos laukumus. Atraitnītes dārzā stāda
15-20 cm attālumā citu no citas. Ja augus sastāda par ciešu, tie
izstīdzē, ātri zaudē dekorativitāti un sāk pat pūt.
Vai augi vasarā jāmēslo?
Substrātā, kurā atraitnītes ir audzētas, ir visas tām nepieciešamās
barības vielas, no kurām pēc augu iestādīšanas, viena daļa tiek
izmantotas, bet otra - izskalojas augsnes dziļākajos slāņos. Ar
barības vielām, kuras at¬rodas podiņā, augiem pietiek aptuveni
mēnesi. Pēc tam nepieciešams nodrošināt papildu mēslošanu.
Nepieciešamās barības vielas visvienkāršāk nodrošināt ar komplekso
minerālmēslojumu. Augu papildmēslošanai var izmantot Vito vai
Kemiras specializēto mēslojumu. Ziedošiem augiem jāizvēlas
mēslojums, kurā vairāk ir kālijs un fosfors. Audzējot augus balkona
kastēs vai podos, mēslošanai var izmantot speciālos mēslojuma
stienīšus.
Kaitēkli un slimības
No kaitēkļiem vienīgie, kuri labprāt mielojas ar atraitnītēm, ir
laputis. Citi kaitēkļi uz augiem nav novēroti. Ja stādījumi ir
lieli un laputu ir daudz, augus var miglot ar aktaru.
Tāpat kā kaitēkļu, arī slimību atraitnītēm praktiski nav. Vienīgā
uz atraitnītēm sastopamā slimība ir sīkplankumainība, ar kuru tās
biežāk slimo, izstādītas dobē. Ja stādi nav saslimuši jau
siltumnīcā, pēc izstādīšanas dobē, tie vairs nesaslims. Nepareizi
ieziemojot augus, liekā mitruma ietekmē tie var saslimt ar pelēko
puvi.
Vai var vākt sēklas?
Iegādājoties atraitnītes ar lieliem ziediem, katram gribas, lai arī
nākamajā gadā tās ziedētu tik pat krāšņi. Tāpēc rodas jautājums,
vai no sēklām varēs iegūt tikpat skaistus augus kā pirmajā gadā?
Speciālisti apgalvo, ka tā nebūt nebūs, jo vairums šķirņu ir
hibrīdās un atraitnītēm ir tendence saziedēties ar savvaļā
sastopamo trejkrāsu vijolīti un ragaino vijolīti. Līdz ar to
atraitnītēm arī krāsas vairs nebūs tādas kā pirmajā gadā.
Hibrīdo šķirņu atraitnītes ļoti skaisti zied, bet no tiem
izaudzētie pēcnācēji nepavisam nav līdzīgi saviem
priekšgājējiem.
Bet savam priekam atraitnītes noteikti vērts audzēt no pašu vāktām
sēklām. Sēklas dīgt-spēju saglabā divus gadus.
Konsultēja Silvija Kokorēviča, SIA Carnikavas dārznieks vecākā
agronome, autore: Sandra Ruska, žurnāls Dārza
pasaule 06/2007
www.darzapasaule.lv