Mopsis. Suns, kurš bezgalīgi pieķeras saimniekam
Mopšiem piemīt ārkārtējs šarms kopā ar cienīgumu un inteliģenci. Mopši vienmēr ir līdzsvaroti un ir iecienīti priecīgās un piemīlīgās dabas dēļ. Sirsnīgi un mierīgi, šie mazie klēpja sunīši ir labdabīgi, bet ir nedaudz noslēgti un nemīl, ka tos daudz aiztiek, tas jāievēro, ja mājās ir mazi bērni. Ja mopši kucēna gados ir trokšņaini, tad pieauguši suņi ir mierīgi, līdzsvaroti un maz rej.
FOTO: Shutterstock.com
Šim mazajam, bet stiprajam sunim ir raksturīgs īpatnējs kustēšanās veids, kad priekškājas ļoti spēcīgi tiecas uz priekšu, bet pakaļkājas it kā iet nopakaļus.
Izcelšanās
Lasītākais
Mopši ir sena suņu šķirne. Tiek uzskatīts, ka tie cēlušies no Ķīnas un ka to senči ir arī Tibetas mastifu senči. Eiropā, Holandē, tie nokļuva 16. gadsimtā un 17. gadsimtā tika aizvesti uz Angliju. Anglijā radās divas varietātes - dzeltenbrūnais Morisona mopsis un melni-kafijas brūnais Viloubija mopsis. Šīs varietātes radās 1866. gadā, un turpmāk audzētāji šos mopšus sakrustoja ar maziem spanieliem, kā rezultātā radās Alikantes suņi, kuri mūsdienās vairs neeskistē. Mopši 18. gadsimtā tika ievesti Francijā, kur Marija Antuanete un vēlāk Žozefīne de Bogarnē (Napoleona pirmā sieva) viņus turēja kā mīļdzīvniekus.
Aprakstošs vārds
Mopšu šķirnes nosaukums (angliski - The Pug) ir cēlies viņu strupā deguna dēļ. Vācijā to sauc par mopsi (no vārda vācu valodā, kas tulkojumā nozīmē īgņa), bet Francijā - "Carlin" (pēc 18.gadsimta itāļu aktiera Karlo "Karlīno" Bertinaci, kurš valkāja melno Arlekīna masku). Pēc tam sākās mopšu popularitātes noriets, pēc kura, pateicoties Vindzoras hercogam, šķirne pamazām atguva popularitāti.
Vai jūs zinājāt?
Šim mazajam, bet stiprajam sunim ir raksturīgs īpatnējs kustēšanās veids, kad priekškājas ļoti spēcīgi tiecas uz priekšu, bet pakaļkājas it kā iet nopakaļus, kā arī tipiskā griešanās un šļūkāšana uz dibena!
Padomi
Turiet viņus aukstumā! Mopši ir ārkārtīgi jutīgi pret aukstumu, kas viņiem ir vislielākais stress. Karstā laikā pārliecinies, ka suns patstāvīgi atrodas ēnā vai citā vēsā vietā, kur vienmēr pieejams dzeramais ūdens.
Totāla pieķeršanās. Mopši ienīst palikšanu vienatnē bez sava saimnieka, jo ārkārtīgi pieķeras viņam. Rūpējies, lai mopsis nekad nepaliek viens pārāk ilgi.
Fiziska slodze formas uzturēšanai. Lai uzturētu savu muskulatūru formā, mopšiem nepieciešama neliela slodze mazās devās. Tādēļ nelielas pastaigas kopā ar saimnieku darīs mopšus ļoti laimīgus.
Jau no ļoti agrīna vecuma nepieciešama stingra apmācība.
Rūpes par tavu mopsi
Acu kopšana. Biežāk pievērs uzmanību viņa acīm. Tavam mopsim nepieciešama īpaša uzmanība - viņa acis ir jutīgas pret putekļiem, kas izraisa asarošanu un atstāj pēdas zem acīm.
Viegli uzturams suns. Apmatojums ir viegli kopjams - to nepieciešams tikai laiku pa laikam pārķemmēt ar suku.
SKATIES BILŽU GALERIJĀ ŠOS MAZOS, AMIZANTOS SUŅUKUS!
38 FOTO
Mopsis
+ 34
Skatīt visus
Mazs, kompakts moloss
Galva: stingra, apaļa, ābola forma.
Ausis: mazas, smalkas, pieskaroties liekas kā velvets, divas dažādas formas: rozes ziedlapiņa (maza, nokarena auss, kas saliekta uz sāniem, pogveida (auss ļipiņa saliekta uz priešpusi, galiņš cieši pie galvaskausa, nosedz auss ieeju).
Acis: ļoti lielas, globuāras, tumšas krāsas, spožas.
Apmantojums: smalks, mīksts, īss un spodrs, drīzāk gluds nekā pūkains.
Ķermenis: īss un drukns, taisna muguras līnija (drīzāk uzrauta nekā uz leju), dziļš krūšukurvis, spēcīgi sāni.
Aste: augsti novietota, cieši sagriezta, guļ uz gūžām. Divkārt sagriezta aste ir augstākā mērā vēlama.
Krāsa: sudrabaina, aprikožu, dzeltenbrūna vai melna.
Svars: no 6,3 līdz 8,1 kg.
FCI klasifikācija
Grupa 9: Kompanjonsuņi un dekoratīvie suņi
Apakšgrupa 11: Mazie molosi
