Suns, kurš ļoti mīl bērnus - Labradoras retrīvers

Labradoras retrīveru spēcīgā ķermeņa uzbūve un atvērtā, laimīgā daba padara viņus pilnībā nenogurdināmus. Peldēšana, medības, rotaļas, pastaigas vairāku stundu garumā kopā ar savu saimnieku - tas stāv visam un visiem pāri!

Mammamuntetiem.lv raksts

15.04.2020 13:40

FOTO: Shutterstock.com

Labradoras retrīveri ir viegli apmācāmi, ļoti inteliģenti, līdzsvaroti un izcili miermīlīgi suņi, kuri mīl bērnus.

Standarts

Top retrīvers

Galva: plašs galvaskauss ar labi izteiktu pieri, asi iezīmēts bez tukliem vaigiem.

Ausis: nav lielas vai smagas, nokarājas cieši pie galvas un stāv drīzāk uz priekšu, nekā atpakaļ.

Acis: vidēja izmēra, inteliģenta un laba garastāvokļa izteiksme.

Ķermenis: horizontāla muguras līnija, muskuļoti īsi krusti. Izteikts krūšukurvis, mucveida ribas.

Aste: var luncināt, bet nav saliekta ritenī uz muguras.

Krāsa: piesātināti melna, dzeltena vai šokolādes krāsa, ar dzeltenu piejaukumu no krēmkrāsas līdz sarkanīgai (līdzīgi kā lapsām).

Izmērs: suņi no 56 līdz 57 cm. Kuces no 54 līdz 56 cm.

Foto: "Royal Canin" publicitātes foto.

Tā nav parasta aste, tā ir ūdra aste!

Tā ir tipiska šķirnes pazīme: Labradoras retrīveru aste ir plata tās pamatnē un pakāpeniski sašaurinās virzienā uz astes galu. Vidēja garuma, pilnībā nosegta ar bieziem, blīviem, īsiem matiem (nav apspalvojuma), kas liek astei izskatīties apaļai - raksturojums "ūdra aste" tai ir ļoti piemērots.

Cilvēka nesalīdzināmais partneris

Tikpat mierīgi, cik kustīgi, apveltīti ar unikālām ožas spējām, labradori ir neatkārtojami pēdu dzinēti. Tāpat viņi ir ekselenti peldētāji, kas ir ļoti svarīgi ūdensputnu medībās. Un, protams, viņu izturība, vizuālās un kognitīvās spējas padara šos suņus par ideāliem pavadoņiem neredzīgiem cilvēkiem.

Foto: "Royal Canin" publicitātes foto.

Izcelšanās

Reklāma

Visi eksperti ir vienisprātis vismaz par vienu faktu, kas saistīts ar Labradoras retrīveriem: tie bija angļi, kuri pēc stingras šķirnes izstrādes programmas bija atbildīgi par pirmo šīs šķirnes standartu, kurš tika reģistrēts Suņu audzētāju klubā 1903. gadā zem Labradoras retrīveru nosaukuma. Starp citām izplatītām teorijām, kas attiecas uz šķirnes izcelsmi, viena no vispieņemtākajām ir tā, ka suņi ir cēlušies no Kvebekas ziemeļaustrumu provinces, no kuras tad arī izveidots šķirnes nosaukums. Iedzimtiem indiāņiem bija melni suņi, kuri ieinteresēja angļu ieceļotājus Ņūfaundlendā, un šie suņi ātri kļuva zināmi kā Sv. Džona Ņūfaundlendi - mūsdienu Labardoras retrīveru priekšteči.

Suns, kuram jāskrien un jāskrien

Labradori nav īpaši piemēroti dzīvei telpās, jo viņiem ik dienas nepieciešama krietna fiziskā slodze un nodarbošanās, lai uzturētos formā un iztērētu enerģiju. Viņu sociālā daba nepieļauj suņa atstāšanu vienatnē, tādēļ ieteicams no tā izvairītes, cik vien iespējams.