Bērni Latvijā savās istabās elpo ļoti piesārņotu gaisu! Šokējoši pētījuma rezultāti

12 no 15 testētajām bērnistabām kancerogēnā formaldehīda daudzums pārsniedza bērniem ieteicamo līmeni (10 µg/m3*). Trīs istabās kaitīgās ķimikālijas bija 10, bet vienā pat 36 reizes vairāk nekā ieteicams. 

„Formaldehīds kairina gļotādu un ādu. Ja telpā tas ir ievērojamā koncentrācijā, varētu pasliktināties jutīgāku cilvēku, t.sk., bērnu pašsajūta. Vidēji dzīvojamajās telpās ir 20 līdz 40 µg/m3 formaldehīda, bet desmitkārtīgs pārsniegums gan nav pieņemams,” atzīst Baltijas Vides foruma vides eksperts Valters Toropovs. 

Galvenie formaldehīda avoti mājās varētu būt kokskaidu, saplākšņa un citi līmētās koksnes celtniecības materiāli un mēbeles, kurās izmantota formaldehīda sveķu līme, tāpat atsevišķi siltumizolācijas materiāli un arī tekstilizstrādājumi. Rūpīgāk izvēloties šos izstrādājumus un centīgāk vēdinot telpu, formaldehīda daudzumu mājās var samazināt.

Gaisu piesārņo arī šķīdinātāji un smaržvielas

Bērnistabu gaisā paaugstinātā koncentrācijā bija arī dažādi šķīdinātāji, īpaši, toluols. Nevienā no testētajām bērnistabām šī vielu grupa nebija ieteicamajā līmenī (50 µg/m3), pārsniedzot to 2 - 13 reizes. Šķīdinātāji galvenokārt sastopami dažādos celtniecības materiālos kā krāsas, lakas, līmes, tāpat kosmētikā un sadzīves ķīmijā, arī tabakas dūmos. Tie kairina acis un elpceļus, var izraisīt galvassāpes, nelabumu. „Parasti šķīdinātāji lielā daudzumā gaisā ir pēc remontdarbiem, taču nevienā no testētajām bērnistabām remonts pēdējā pusgada laikā nebija veikts.  Tas varētu liecināt, ka kaitīgās vielas piesārņo gaisu ne jau tikai mirklī, kad krāsojam vai līmējam, bet vēl noteiktu laiku pēc tam,” skaidro Valters Toropovs. 

Bērnistabu gaisa piesārņotājas ir arī smaržvielas. Testā atklājās, ka tikai četrās bērnistabās smaržvielas-alergēni nepārsniedz ieteicamo koncentrāciju (30 µg/m3). 11 bērnistabās to bija 2 - 8 reizes vairāk nekā ieteicams.  

„Smaržvielas arī ir kairinošas. Atsevišķos gadījumos tās var izraisīt alerģiju. Eiropā 1% līdz 3% iedzīvotāju ir alerģija pret kādu no smaržvielām. Tā kā galvenais smaržvielu avots ir sadzīves ķīmija un kosmētika, tad vecākiem vajadzētu padomāt, vai šos produktus viņi nelieto par daudz un nevietā,” atzīst Valters Toropovs. 

Bērnistabās gaiss nav pietiekami labs

Kopumā testa rezultāti liecina, ka tikai divu bērnistabu gaiss ir pietiekami labs bērniem, kuri ir īpaši jutīgi pret ķimikālijām, jo uzņem tās vidēji par 40% vairāk nekā pieaugušie. Pārējās testētajās bērnistabās kopējais kaitīgo vielu daudzums gaisā pārsniedza ieteicamos 300 µg/m3.  

„Kaut arī nevienā no bērnistabām nekonstatējām dramatisku sliktu gaisa kvalitāti, tomēr ieteicamais piesardzības līmenis praktiski visās bija pārsniegts. Lai uzlabotu gaisu, vispirms būtu jāpadomā par rūpīgāku vēdināšanu - vismaz divas reizes dienā uz piecām minūtēm vajadzētu atvērt logus. Tas tiešām palīdz, jo pēc intensīvas vēdināšanas uzlabojās gaiss arī tajās bērnistabās, kurās veicām atkārtotu testu,” iesaka Valters Toropovs. 

Tāpat der ielāgot - jo mazāk lietu bērnistabā, jo mazāk tajā potenciālo kaitīgo vielu avotu. Nevajadzētu lieki piesārņot gaisu arī ar atsvaidzinātājiem, smaržām, pārspīlētu telpas uzkopšanu, pēkšņiem remontdarbiem u.tml. Rūpīgāk būtu jāizvēlas arī bērnistabas aprīkojums. Priekšroka būtu jādod dabiskiem materiāliem; vienmēr jāizpēta, kāda informācija, marķējumi un brīdinājumi atrodami uz preces; tāpat var jautāt pārdevējam vai ražotājam par kaitīgajām vielām, piemēram, formaldehīdu viņu izstrādājumos.  

Der ielāgot - jo mazāk lietu bērnistabā, jo mazāk tajā potenciālo kaitīgo vielu avotu.

Atgādinām, ka 15 testētās bērnistabas tika izvēlētas no vecāku brīvprātīgi pieteiktajām 140 istabām. Istabās paņemtajos gaisa paraugos tika pārbaudītas aptuveni 40 dažādas kaitīgās vielas. Gaisa tests tika veikts sadarbībā ar akreditētu laboratoriju Vides audits.

Kampaņu Padomā, pirms pērc īsteno Baltijas Vides forums. Atklājot, kādas veselībai kaitīgās vielas var būt ikdienas precēs un iesakot drošākas alternatīvas, organizācija vēlas palīdzēt ikvienam iedzīvotājam izdarīt veselībai un videi draudzīgāku izvēli. Kampaņu līdzfinansē Eiropas Komisijas finanšu instruments Life+. 

Piezīmes: 

- Vielu ieteicamās koncentrācijas ņemtas no Guidelines for ventilation requirements in buildings (1992, EC Directorate General for Science, Research and Development, Joint Research Centre, Environment Institute), WHO Guidelines for indoor air quality – selected pollutants (2010). 

- Gaisa testā pārbaudījām tikai 40 vielas, tāpēc reālais kaitīgo vielu daudzums bērnistabās varētu būt lielāks. 

-  µg/m3 - mikrogrami vielas uz kubikmetru gaisa

Ieskaties: www.padomapirmsperc.lv