Kur un kā drīkst dedzināt vecos zarus, izcirstos krūmus un citus dabas materiālu atkritumus
Pavasaris tradicionāli ir talkošanas laiks. Ikviens, kuram vien ir kāda vietiņa ko apkopt, paņem darbarīkus, saaicina talciniekus un darbi vedas no rokas. Bet ko tad iesākt ar šiem atkritumiem - izzāģētiem krūmiem, rudenī nesagrābtajām koku lapām, kas ievietoti atkritumu maisos aizņemtu gana daudz vietas? Visloģiskāk, šķiet, tos sadedzināt, bet vai maz to drīkst darīt?
Ugunsdzēsējiem iebildumu nav
Kā portālam mammamuntetiem.lv pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve, no ugunsdzēsēju skatījuma, viņiem pretenziju pret šādu atkritumu sadedzināšanu nav, ja vien ugunskura vieta ir pieskatīta un neatrodas tiešā ēku vai meža tuvumā. Turklāt ugunskura vietai jābūt ierīkotai, apkārt izrokot nelielu grāvīti, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli.
Pašvaldības nosaka savus ierobežojumus
Neraugoties uz ugunsdzēsēju viedokli, katra pašvaldība pati
nosaka savus ierobežojumus šādu atkritumu kūpināšanai. Tādēļ, - ja
plāno atbrīvoties no talkas laikā savāktā, to sadedzinot, pirms tam
painteresējies savā pašvaldībā, vai un kad to var darīt.
Atkritumu, tajā skaitā bioloģisko, apsaimniekošanas jautājumi ir
katras pašvaldības kompetencē. Tas nozīmē, ka katrai pašvaldībai ir
jānodrošina iespēja iedzīvotājiem atbrīvoties arī no šā veida
atkritumiem.
Lapu sadedzināšana ir viens no vienkāršākajiem un biežāk
izmantotajiem veidiem, kā no tām atbrīvoties. Katras pašvaldības
kompetencē ir izlemt, vai atļaut savā teritorijā dedzināt
organiskos atkritumus. Rīgas domē norāda, ka pašvaldībā ir
aizliegts dedzināt lapas. Savukārt atsevišķās pašvaldībās saistošie
noteikumi paredz, ka sausās lapas, zarus un citus organiskos
atkritumus drīkst dedzināt nelielos daudzumos pavasarī. Līdz ar
to,
pirms ķeraties pie lapu dedzināšanas, nepieciešams pārliecināties, vai pašvaldības saistošie noteikumi to ļauj.
Piemēram, Rīgā nekāda dedzināšana nav
pieļaujama, jo apbūve ir tik blīva, ka dedzināšana
nav atļauta. Atliek vien iedomāties, kāda būtu Rīga, ja katrs
mazdārziņu iemītnieks sāktu kaut ko dedzināt - galvaspilsēta dūmotu
kā skurstenis.
Lapas ir jāieliek konteineros kopā ar sadzīves atkritumiem. Ja šie
noteikumi tiek pārkāpti, tad, pamatojoties uz Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 75.panta 1.daļu, cilvēkiem tiek
piemērots administratīvais sods.» Sods par šo noteikumu
neievērošanu fiziskām personām ir no 70 līdz 1000 eiro, juridiskām
personām no 280 līdz 2100 eiro.
Turpretim vairākās Pierīgas pašvaldībās drīkst dedzināt zarus un krūmus, bet lielākoties tas darāms divreiz gadā - noteiktos laika posmos.
Stopiņu pašvaldības saistošie noteikumi nosaka, ka dzīvojamo māju, sabiedrisko objektu, darījumu, jauktas dzīvojamās un darījumu, ražošanas, vasarnīcu teritorijās sausās lapas, zarus u.c. organiskos atkritumus drīkstdedzināt nelielos daudzumos pavasarī no 15.aprīļa līdz 15.maijam, rudenī no 15.septembra līdz 15.novembrim, ievērojot ugunsdrošības noteikumus, nenodarot kaitējumu lieliem kokiem un apstādījumiem. Turklāt organisko atkritumu dedzināšana ir pieļaujama tikai nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai lietotāja klātbūtnē.
Nav pieļaujama organisko atkritumu dedzināšana laika periodā, kuru valsts vai pašvaldība ir pasludinājusi par ugunsnedrošu. Par šajā punktā minēto prasību pārkāpšanu vai cita veida atkritumu dedzināšanu pārkāpējam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām 8 līdz 72 eiro, juridiskām personām 15 līdz 143 eiro. Par tādām pašām darbībām, ja tas izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, uzliek naudas sodu fiziskām personām 72 līdz 143 eiro, juridiskām personām 143 līdz 356 eiro.
Savukārt Mārupē savrupmāju, mazstāvu dzīvojamās, daudzstāvu dzīvojamās, sabiedrisko objektu, darījumu, jauktas dzīvojamās un darījumu, ražošanas, vasarnīcu teritorijās sausās lapas, zarus u.c. organiskos atkritumus aizliegts dedzināt no15. maija līdz 15.septembrim, izņemot 23.jūniju un 24.jūniju, kad drīkst dedzināt ugunskurus, ievērojot ugunsdrošības noteikumus un nenodarot kaitējumu lieliem kokiem un apstādījumiem. Par minēto prasību pārkāpšanu pārkāpējam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskām personām līdz EUR 140, juridiskām personām – līdz 280 eiro. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz EUR 200,00, juridiskām personām – līdz 700 eiro.
Tādēļ - pirms ņem rokās sērkociņus un pielaid uguni zaru vai lapu kaudzei, noskaidro, vai tas konkrētajā brīdī tavā pašvaldībā ir atļauts.