Viss, kas jāzina par istabas augu laistīšanu

Bagātīga laistīšana nozīmē, ka ūdens jālej tikmēr, kamēr tas sāk tecēt ārā pa poda apkašējām atverēm. Augu nedrīkst atstāt ūdenī. Vēlākais pēc 30-40 minūtēm ūdens no paliktņa ir jāizlej. Mērena laistīšana nozīmē, ka augsne tikai jāsamitrina.

Laisti mēreni:

- augus ziemas miera periodā;

- augus ar resnām, gaļīgām saknēm;

- augus ar biezām, ādainām lapām;

- augus plastmasas vai glazētos podos;

- sukulentus, piemēram, kaktusus;

- augus pudeļu vai terāriju dārzos.

 Bagātīgi jālaista:

- ātraudzīgus istabas augus;

- augus ar jauniem dzinumiem un ziedpumpuriem;

- augus ar jutīgām, plānām lapām;

- augus ar lielām lapām, jo tās ūdeni iztvaiko vairāk;

- augus salīdzinoši mazos podos;

- visus augus, kuri atrodas ļoti karstā telpā vai sausā gaisā;

- augus, kuri parasti aug purvos vai citās mitrās vietās;

- augus neglazētos māla podos;

- augus, kuri aug ļoti caurlaidīgās augsnēs un kūdrā.

Kad jālaista?

Augu laisti tikai tad, ja esi pārliecināts, ka ūdens tam tiešām nepieciešams; nekad nedari to vienkārši kārtības labad. Ja, apskatot augu un augsni, tev neizdodas pareizi novērtēt, vai augs ir jālaista, iegādājies mērinstrumentu mitruma noteikšanai. Ar to var precīzi noteikt, cik mitra ir augsne. Lētāka, bet tikpat efektīva ir indikatora plāksnīte, kas maina krāsu atbilstoši augsnes mitrumam. Ja šaubies, labāk pagaidi pāris dienas un tad aplaisti augu.

Ūdens temperatūra

Nekad nelaisti augus ar ļoti aukstu ūdeni. Pielej lejkannu ar ūdeni un atstāj to pa nakti istabā, jo laistāmajam ūdenim jābūt vismaz istabas temperatūrā. Vislabāk istabas augus laistīt ar remdenu ūdeni.

Kāds ūdens ir labāks?

Pirms augu laistīšanas ūdensvada ūdens jānostādina vismaz diennakti.Ja ūdens cietība ir ļoti augsta (daudz kalcija un magnija sāļu), to pirms lietošanas var uzvārīt. Īpaši tas jāievēro, kopjot skābu vidi mīlošus augus, piemēram, acālijas. Laukos vislabāk izmantot mīksto lietusūdeni vai dīķa ūdeni. Pilsētā lietusūdens var būt piesārņots. Nav ieteicams lietot ūdeni, kas filtrēts caur filtriem.

Laistīšana no augšas

Ar tievu strūklu lej ūdeni tieši uz augsnes. centies nesamitrināt lapas. Pusstundu pēc auga aplaistīšanas izlej ūdeni no paliktņa. lejot ūdeni no augšas, var labāk kontrolēt izlietā ūdens daudzumu, tā novēršot minerālvielu izskalošanos no augsnes.

Laistīšana no apakšas

Daži augi, piemēram, ciklamenas un Uzambāras vijolītes, var sākt pūt, ja cerā vai uz lapām nokļīst ūdens. Tās jālaista no apakšas, piepildot ar ūdeni poda paliktni. Kad augs uzsūcis nepieciešamo ūdens daudzumu un augsne kļuvusi mitra, atlikušo ūdeni no paliktņa izlej ārā.

Nepietiekamas laistīšanas pazīmes

Prīmulas, selaginellas, kā arī augi ar sulīgiem stumbriem, piemēram, skaistnātres un balzamīnes, ir ļoti jutīgas pret sausumu un ātri var aiziet bojā. Ūdens trūkumu konstatēt ir ļoti viegli:

- augsne ir atslāņojusies no poda malām. uzlejot ūdeni, tas strauji iztek cauri podam;

- lapas ir ļengenas un novīst;

- lapas saritinās, kļūst dzeltenas un nobirst;

- lapu malsas ir brūnas un sakaltušas;

- ziedi izbalē un ātri nobirst.

Pārliekas laistīšanas pazīmes

Auga pārliekas laistīšanas sekas parādās pēc kāda laika. Tās pirmās pazīmes ir auga lapu dzeltēšana, nobiršana un palēlināta augšana. Vēlāk uz lapām var parādīties mitri puves plankumi, sāk appelēt ziedi vai nopūst saknes. Zaļās sūnas parādīšanās uz augsnes nozīmē to, ka augs tiek par daudz laistīts, jo sūna attīstās tikai uz pastāvīgi mitras virsmas.

Lai glābtu šādu augu, to nepieciešams pārstādīt. izņem augu no poda un iestādi jaunā augsnē. izveido labu drenāžu. ja augs patērē maz mitruma, ieteicams augsnei pievienot rupju smilti vai granti.

Kā glābt nokaltušu augu

Kad augsne ir ļoti izkaltusi, tā parasti sablīvējas un atslāņojas no poda malām. Tādu augsni ir ļoti grūti samitrināt, jo ūdens tajā neiesūcas. Šādu izžuvušu augu var mēģināt atdzīvināt, peldinot ūdens vannā. Pdu bļodā ar ūdeni turi tik ilgi, kamēr vairs neizdalās gaisa burbuļi. Apsmidzini auga lapas un novieto podu vēsā vietā. Ja augu neizdodas atdzīvināt, to tomēr neizsvied laukā. Dažus augus var apgriezt un turpināt kopt, līdz sākas nākamā augšanas sezona.

Istabas augu laistīšana ziemas periodā

Lai istabas augi varētu normāli attīstīties, vairumam no tiem ir nepieciešams miera periods. Mūsu klimatiskajā zonā to nosaka dienas garuma saīsināšanās un vājā gaismas intensitāte ziemā. Miera periodā augi jālaista ļoti uzmanīgi. Dažu augu laistīšana jāpārtrauc vispār. Pārmērīga laistīšana un mēslošana laikā, kad augam ir nepietiekams apgaismojums, noved pie vārgu dzinumu veidošanās, lapu nobiršanas un izskata zaudēšanas.

Poraina materiāla izmantošana

Ja uz ilgāku laiku jāatstāj mājas, augu apgādei ar ūdeni var izmantot porainus materiālus. Vēlams, lai puķupodam būtu vairākas pamatnes atveres. Podus uzliek uz filca gabala, kura viena mala iegremdēta traukā ar ūdeni. Pa porām augi uzsūks vajadzīgo mitrumu.

Polietilēna maisiņš

Ja augi bez laistīšanas jāatstāj uz īsi laiku, tos var ievietot polietilēna maisiņā, tā ierobežojot ūdens iztvaikošanu. Vispirms labi aplaisti augu, iespraud podā vairākas nūjiņas un uzmauc uz tām maisiņu tā, lai lapas nepieskartos plēvei. Augu tajā neturi ilgi, jo tas var sākt pūt.

Apūdeņošana

Lai izveidotu īslaicīgu apūdeņošanas sistēmu, izmanto garu uzsūcošu materiāla lenti, piemēram, kokvilnas veļas auklu vai citu biezu lenti. Ieliec tās vienu galu traukā ar ūdeni, otru - puķpodā. Pa šo lenti augs uzņems vajadzīgo ūdens daudzumu.

Avots: "101 vērtīgs padoms. Istabas augi" (izd.Zvaigzne ABC).