Atradi putnēnu, kas vēl nelido? Nenes mājās! Viņam vecāki paši palīdzēs
Ir vasara un putniem šķiļas mazuļi. Daļa no tiem ligzdas pamet faktiski uzreiz, daļa – pēc kāda laika. Gan man, gan citiem putneniekiem šajā laikā diezgan bieži zvana vai raksta ļaudis ar apmēram šādu jautājumu: „Atradu un „izglābu” putna mazuli, kas bija izkritis no ligzdas un nemācēja lidot. Ko man tagad darīt, kā to izbarot, kur turēt vai kur nodot?” Tāpēc nolēmu te pavisam īsi uzrakstīt, kā šādās situācijās rīkoties, kad ir atrasts lidspēju vēl neieguvis putna mazulis. Ļaudis tiešām vēlas putniem palīdzēt, tālab ir svarīgi zināt – kas ir darāms.
FOTO: Shutterstock.com
Mazais putnēns gaida mammu.
Būtiskākais un pavisam īsi: labākais, ko cilvēks var darīt, atrodot vēl nelidojošu putnēnu vai ligzdu, ir – neaiztikt putnu un no šīs vietas ātri iet prom. Tieši tā viņš būs atrastajiem putnu vai citu dzīvnieku mazuļiem palīdzējis vislabāk. Jo šie putnēni visbiežāk nav savu vecāku pamesti! Kaut kur tuvumā noteikti atrodas mazuļa vecāki, kas putnēnu turpinās barot gan līdz lidspējas iegūšanai, gan arī kādu laiku pēc tam (kā nu kurai sugai). Pie tam putnēni, kas pametuši ligzdu bez lidspējas, lidotprasmi apgūst pavisam īsā brīdī, lielākai daļai putnu sugu – dažās stundās vai dažās dienās. Tieši tāpēc no putnēna ir ātri jāiet prom, lai vecāki varētu to turpināt barot.
Lasītākais
Paņemot lidspēju vēl neieguvušu putna mazuli, lai mēģinātu to izbarot, putnam un dabai tikai būs kaitēts. Tā nav „glābšana”, kā dažkārt ļaudis domā, šāda rīcība dabai tikai kaitē. Putnu mazuļi bieži vien pamet ligzdu, vēl nemācēdami lidot, bet tas netraucē tā vecākiem – abiem pieaugušajiem putniem, mazuli turpināt pieskatīt, barot un briesmu gadījumā tam padot signālu, lai paslēpjas, savukārt mazulim tas netraucē pilnvērtīgi attīstīties līdz lidošanas prasmju apgūšanai. Atrodot putna mazuli, nezinātājs nemanīs, bet kaut kur turpat koku/krūmu zaros, pļavas zālēs, niedrājā vai kādā citā biotopā būs putna vecāki, kam cilvēka klātbūtne, pie tam vēl tiešā mazuļa tuvumā, radīs nevajadzīgu stresu.
Putnu mazuļi bieži vien pamet ligzdu, vēl nemācēdami lidot, bet tas netraucē tā vecākiem – abiem pieaugušajiem putniem, mazuli turpināt pieskatīt, barot un briesmu gadījumā tam padot signālu, lai paslēpjas, savukārt mazulim tas netraucē pilnvērtīgi attīstīties līdz lidošanas prasmju apgūšanai.
Jāņem vērā, ka dažkārt, pienākot cilvēkam, putna mazulis un tā vecāki izdod trauksmes saucienus. Tas ligzdošanas laikā būs signāls plēsīgajiem dzīvniekiem (caunām, kaķiem, vārnām u.c.), ka kaut kur tuvumā ir viegli iegūstama barība. Tieši nereti pēc tam, kad cilvēks ir gājis pie ligzdas un putnu mazuļiem un pieaugušie putni satraukti lidinājušies virs ligzdas ar trauksmes saucieniem, plēsēji mazuļus ātri atrod un aprij. Plēsēji ātri iemanās saistīt cilvēka klātbūtni un attiecīgi satrauktu putnu klaigas ar viegli gūstamu barību.
Tas pats ir ar ligzdām – vislabāk ligzdas pasargāt, tās nemeklējot un pie tām neejot klāt. Ja ligzda tomēr nejauši uzieta, nevajag līst tai klāt, nevajag bakstīt ligzdu, putnēnus, olas, mazuļus vai pieaugušos putnus, nevajag tos fotografēt, bet gan ātri iet prom, ja rūp, lai perējums tiktu sekmīgi izvests.
Autors: Kaspars Funts, putnu vērotājs un gredzenotājs, http://funtsmyblog.wordpress.com/
Noderīgus rakstus par putnu dzīvi lasi ŠEIT!
