Resns kaķis ir nelaimīgs kaķis

Kaķa svars tiek uzskatīts par normālu, ja nav saskatāmi kauli, bet ir iespējams sataustīt ribas, savukārt kaķim ar lieko svaru ribas var sataustīt, bet nevar saskaitīt.

Kaķi neaptaukojas pēkšņi, tomēr ir vairāki ķermeņa masas palielināšanās riska faktori:

• ar cieti un ogļhidrātiem bagāta barība. Kaķi dievina gaļu. Dzīvojot savvaļā, viņi pārtiek tikai no savu upuru gaļas, un kaķa barība satur ļoti daudz olbaltumvielu un maz cietes. Kaķa organisms barībā esošo cieti un pārējos ogļhidrātus pārvērš par ķermeņa taukiem;
• Eiropas īsspalvainajiem kaķiem nosliece uz aptaukošanos ir lielāka nekā citiem tīršķirnes kaķiem;
• kaķa vecums no 5 līdz 10 gadiem, jo samazinās dzīvnieka aktivitāte;
• runči aptaukojas izteiktāk nekā kaķenes;
• kaķeņu sterilizācija un runču kastrācija, jo dzīvniekiem pastiprinās ēstgriba un samazinās nepieciešamība pēc enerģijas. Pēc sterilizācijas organismā notiekošās hormonālās pārmaiņas veicina taukaudu veidošanos;
• brīvi pieejama barība apstākļos, kad izsalkums tiek vāji kontrolēts. Savvaļā dzīvojoši kaķi ēd bieži – 10–15 reižu dienā, tādēļ arī mājas kaķim ir veselīgi bieži saņemt nelielas barības porcijas;
• nervozi un depresīvi kaķi ēd vairāk, lai gūtu apmierinājuma sajūtu;
• mājas kaķu vientulība un fiziskās slodzes trūkums.

Liekais svars pasliktina kaķa dzīves kvalitāti un izraisa daudzas slimības, piemēram:

• locītavu iekaisumu, jo tās ir pakļautas lielākai slodzei. Samazinoties dzīvnieka kustīgumam, artrīts turpina progresēt;
• diabētu, kas bieži ir kaķiem ar lieko svaru. Tomēr diabētu ir iespējams novērst, samazinot kaķa ķermeņa masu;
• urīnceļu iekaisumus (urīnpūšļa iekaisumu un urīnpūšļa akmeņus), jo kaķis mazāk kustas un mazāk čurā. Dažiem kaķiem pat ir grūti iekāpt kastītē ar smiltīm;
• ādas slimības, jo kaķi mazāk mazgājas – apjomīgais ķermenis neļauj normāli grozīties. Sāk veidoties vilnas savēlumi, zem kuriem var attīstīties ādas iekaisums;
• lipidozi jeb aknu pārtaukošanos. Šīs slimības galvenais riska faktors ir tieši liekais svars. Ja resns kaķis kāda iemesla dēļ pārstāj ēst, tas galu galā var izraisīt nopietnu aknu nepietiekamību;
• sirds-asinsvadu sistēmas, kā arī elpceļu slimības;
• noslieci uz aptaukošanos.

Liekais svars kaķim var radīt pastāvīgu stresu, jo viņš, sajūtot briesmas, nevar aizbēgt vai ātri paslēpties. Tādēļ liekais svars saīsina dzīvnieka mūžu.

Vislabākais ķermeņa masas samazināšanas veids ir uztura maiņa. Tomēr kaķi nedrīkst mērdēt badā – viņam jādod barība, kas palīdz atbrīvoties no liekā svara un apgādā dzīvnieku ar visām nepieciešamajām uzturvielām.

Ķermeņa masas samazināšanās nedrīkst būt pārāk strauja – vislabākais ātrums ir 1 % kaķa ķermeņa masas zaudēšana nedēļā, t. i., ja kaķis sver 7 kg, maksimums ir 70 gramu, un tas nozīmē, ka mēnesī tiks zaudēti 280 g svara. 

Tā kā kaķis ir mazs dzīvnieks, viņa ķermeņa masas samazināšanās ir grūti pamanāma. Ideālā svara sasniegšana var prasīt 6–12 mēnešus. Ķermeņa masas samazināšanās nedrīkst būt pārāk strauja – vislabākais ātrums ir 1 % kaķa ķermeņa masas zaudēšana nedēļā, t. i., ja kaķis sver 7 kg, maksimums ir 70 gramu, un tas nozīmē, ka mēnesī tiks zaudēti 280 g svara. Pārāk strauja ķermeņa masas samazināšanās ir kaitīga aknām un samazina muskuļu masu.

Pārejai uz jaunu barību jābūt pakāpeniskai, un jaunās barības daļa jāpalielina nedēļas laikā. Kad dzīvniekam jāievēro diēta, ir jāraugās, lai kaķis savu dienas devu neapēstu vienā reizē. Vislabākais variants ir dienas devu sadalīt 3–4 porcijās. Barību var paslēpt, lai kaķim nāktos to meklēt. Tāpat var izmantot rotaļlietas, no kurām izbirst barība, vai arī ievietot sauso barību kastītē ar atverēm, lai kaķim tā būtu jāizķeksē ar ķepu.

Barība ar apzīmējumu Light (Vieglā) svara samazināšanai nav piemērota, jo ir pārāk enerģētiska un saņemtās liekās enerģijas daudzuma ierobežošanai jāsamazina apēstās barības daudzums, bet tas var izraisīt kaķa badošanos un nepietiekamu organisma apgādi ar nepieciešamajām uzturvielām. Vieglā barība ir piemērota dzīvniekiem, kuri jau ir sasnieguši ideālo svaru, bet kuriem saglabājas nosliece uz tuklumu.

Ja saimnieka nav mājās, kaķa nodarbībām jāatstāj rotaļlietas – āķī iekārta bumbiņa, kāpelējamais un vieta, kur paslēpties.

Ja kaķis jau ir sasniedzis savu normālo svaru, jāsāk veicināt viņa kustīgumu. Kustības uztur kaķa normālo ķermeņa masu, muskuļu tonusu un sirdsdarbību. Rotaļas ar saimnieku palīdz stiprināt dzīvnieka un cilvēka attiecības. Kaķa dabiskā nodarbība ir medības. Rotaļai, kura kaķim aizstāj medības, jābūt īslaicīgai un aktīvai, jo kaķis nevar nepārtraukti rotaļāties ilgu laiku. Sākumā pietiek ar barības gabaliņu izlikšanu ap to vietu, kur kaķis ēd. Kaķa rotaļlietām jāveicina kaķa medību instinkta attīstība, un tām jābūt līdzīgām dzīvniekam-upurim, t. i., tām jākustas neprognozējami, jāizdod skaņas un jābūt mazām. Rotaļas beigās kaķim jādod iespēja notvert “upuri”, lai nepieļautu vilšanās izjūtu. Ja saimnieka nav mājās, kaķa nodarbībām jāatstāj rotaļlietas – āķī iekārta bumbiņa, kāpelējamais un vieta, kur paslēpties. Spēlēm iespējams izmantot arī rotaļlietu, no kuras izbirst barība. To saimnieks var izgatavot pats, plastmasas pudelē izgriežot atveres.

Kaķa aktivitātes vērošana un rotaļas ar kaķi saimniekam sniegs daudz prieka un palīdzēs izveidot ciešu saikni ar dzīvnieku. Kaķis ilgstoši saglabās labu veselību un daudzus gadus priecēs saimnieku.  

Autores: Inga Mengele un Helēna Trusa, Juri veterinārās klīnikas veterināres