Ko darīt ar izdegušu zālienu?

Sausā laikā arī labi koptā zālienā var parādīties sadzeltējuši laukumi, jo tā augi sargājas no bojāejas – tie ļauj iznīkt stublājiem, glabājot spēkus sakņu sistēmai. Līdz ar pirmajām kārtīgajām lietusgāzēm saknes atdzeras un dzen jaunus dzinumus. Zāliens pamazām atkopjas. Nereti ataug pat līdz melnzemei pilnīgi noputējis zāliens, tikai jābruņojas ar pacietību un jāļauj zālītei saņemties.

Ja zāle neataug, tomēr atklājot neglītus tukšumus mauriņā, var uzirdināt augsni un pārsēt zāli. Nav jēgas sēt sēklas virs dzeltenajiem stublājiem – tām nebūs kur iesakņoties un pūles praktiski būs vējā.  Zāliena sēklas ir grūti ieaudzējamas.

Jārēķinās, ka pārsētā vieta rūpīgi jālaista un jāizvairās pa to staigāt pat mēnesi. Ātrāk zālienu var sakārtot, liekot velēnas ielāpus – ar lāpstu izņem zemi vismaz puslāpstas dziļumā un tukšo vietu piepildi ar citur saraktu, labi zaļojošu blīvu velēnu. Piemīda velēnu un salaiduma vietas piepilda ar melnzemi. Ielāps rūpīgi jālaista, līdz redzams, ka tas labi ieaudzis.