Kā sagatavot suni bērniņa ienākšanai ģimenē?

„Jāsaka, ka dzīvnieki bērnus uztver pozitīvi. Tā kā suns ir bara dzīvnieks, viņš ļoti ātri saprot, ka bērns ir jauns ģimenes loceklis, ka viņš ir mazākais, tātad sargājams. Arī savus kucēnus suņi ļoti mīl un sargā.” stāsta Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente, Vija Klučniece.

Suns pirms tam ir bijis vienīgais aprūpējamais ģimenes loceklis, bet, te pēkšņi, viņam neviens nepievērš uzmanību! Vēl trakāk – dzen prom, izolē viņu, norāj par katru sīkumu! Pēkšņās izmaiņas sunim vairos stresu, kas var izraisīt tādas nevēlamas sekas kā: graušanu, čurāšanu mājās vai agresiju. Ar bērniņa ienākšanu ģimenē nav mainījušās suņa vajadzības! Tās ir ļoti nepieciešams ņemt vērā un apmierināt, jo jau tā mainās suņa ikdiena, ja mēs vēl neapmierināsim viņa vajadzības, var rasties daudz problēmu, ar kurām vēlāk būs grūti cīnīties! 

„Gaidot bērniņu, vecākiem jāsaprot, kāda būs viņu dzīve, kad mājās parādīsies zīdainis. Cik daudz laika tiks atvēlēts sunim, kurš iepriekš, iespējams, bijis ģimenes centrs,” skaidro kinoloģe Karīna Grigore, „Suns pamazām jāpieradina pie tā, ka pastaigas būs savādākas, ka viņam netiks pievērsta uzmanība tik daudz, cik iepriekš. Ja viņš atnāks un piebakstīs, ir jāmācās nereaģēt uz viņa provokācijām, liekot sunim saprast, ka rotaļas notiks tikai tad, kad jums būs laiks. Paralēli atgādinām sunim paklausību – tu esi suns, tev ir jāpilda komandas. Piemēram, man ir jābaro bērniņš, tāpēc tev ir jāguļ savā vietā. Par paklausību suni apbalvojam ar kārumiem. Lai sunim dzīve nemainās līdz ar bērna atvešanu mājās, jāsāk strādāt ar suni, kad bērniņš ir tikko pieteicies, savādāk tā var būt katastrofa!” 

Lai sunim dzīve nemainās līdz ar bērna atvešanu mājās, jāsāk strādāt ar suni, kad bērniņš ir tikko pieteicies, savādāk tā var būt katastrofa!

„Bez paklausības mācīšanas, varam izmēģināt pasākumus, kas radinās suni pie situācijas, kad mammai uz rokām parādīsies zīdainis. Viens no variantiem, ko piekopj cilvēki ārzemēs, un arī es iesaku – pirms zīdainis ir mājās, mamma paņem rokās lelli un staigā pa māju, imitējot bērniņa kopšanu. Lai suns pierod pie šīs situācijas – saimniecei ir kaut kas rokā, viņa staigā un rūpējas. Protams, zīdaiņa smarža tur vēl nav, bet šī uzvedība pieradinās suni, ka tas ir normāli. 

Kad bērniņš jau ir piedzimis, bet mamma vēl ir slimnīcā, kādam jāatved uz mājām bērna drēbītes, lai suns var tās apostīt. Kad mamma ar bērniņu atbrauks mājās, sunim bērna smarža vairs nebūs sveša.

Kad ar bērnu uz rokām, pirmo reizi pēc dzemdībām, atgriežaties mājās, netaisiet paniku! Neizolējiet suni uz pirmajām dienām, tas nav nepieciešams. Ja esat pirms tam iemācījuši elementāru paklausību – nelēkt virsū, kad ienākam pa durvīm – varam droši ienākt mājās. Atļaujiet sunim drošā attālumā apostīt zīdaini, lai viņš zina, ka bērns ir viens no jums!” iesaka kinoloģe K.Grigore.

Vislabāk suni mācīt jau no kucēna vecuma. Ja tas nav darīts līdz piedzimst mazulis, nav jākautrējas no speciālistu palīdzības. Protams, būs grūtāk suni apmācīt, kad uz rokām ir mazulis, bet nevajag padoties. Ar darbu, rūpēm un palīdzību no kinologu puses, var panākt vēlamo rezultātu – suņa un bērniņa mierīgu līdzāspastāvēšanu.

Autore: Kristīne Danne, speciāli Mammamuntetiem.lv