Kā pareizi ieziemot velosipēdu

Lai iemīļotais ritenis pa ziemu nevis rūsētu un bojātos, bet gan saglabātu savas labās īpašības, pēc sezonas beigām to vēlams ieziemot, norāda Saulkrastu velosipēdu muzeja eksperts Guntis Seregins. Viņš stāsta, ka ir aplami uzskatīt: ja esi veicis riteņa apkopi maijā, pirms sezonas sākuma, ar to pietiek. Seregins norāda, ka pieredze rāda – ja ar ričuku vasarā ir aktīvi braukts, tad uzpucēšana būtu pat nevis vēlama, bet gan vajadzīga.

 

"Liekot velosipēdu ziemas guļā, pirms tam ir jānotīra ķēde, zobrati, un visi pārējie mehānismi, jo tajos noteikti ir smiltis un dubļi," zina teikt velosipēdu eksperts, piebilstot, ka, netīrumus nenotīrot, ritenis var sākt bojāties un pavasarī būšot grūti to visu dabūt nost. Viņš uzsver, ka, pirms nolikt velosipēdu ziemas guļā, būtiski ir to arī ieeļļot.
 

Tāpat braucamrīku nebūtu prātīgi atstāt aukstā un mitrā šķūnītī, jo mitrumā velosipēda mehānismi var sākt rūsēt, bet sēdeklis aukstumā saplaisāt. "Ziemā vispareizāk riteni ir glabāt sausā vietā, un to būtu vēlams pakārt pie sienas vai griestos, lai riepas neatbalstītos un noņemtu smagumu no ritošās daļas. Tā būs labi gan ričukam, gan netraucēs pašam," teic Seregins.

 

Tāpat braucamrīku nebūtu prātīgi atstāt aukstā un mitrā šķūnītī, jo mitrumā velosipēda mehānismi var sākt rūsēt, bet sēdeklis aukstumā saplaisāt.
 

Ir trīs veidi, kā to izdarīt: vertikāli aiz riteņiem, horizontāli aiz rāmja augšējās daļas vai stūres un sēdekļa. Pēdējo meistars iesaka kā ērtāko. Šim nolūkam var izmantot veikalā nopērkamus āķus, tie ir vieglāk piemontējami vai noņemami, ja vajag velosipēdu pārvietot citā vietā.
 

Taujāts par to, vai tiešām šajos apstākļos ar velosipēdu vizināties nevar, Seregins saka, ka līdz mīmus desmit grādiem var mierīgi braukt, ja vien braucamrīks apstrādāts ar speciāli aukstam laikam paredzētām eļļām un smērvielām.
 

"Es gan īpaši nerekomendēju aizrauties ar velobraukšanu ziemas apstākļos, jo, pirmkārt, būs auksti pašam, otrkārt, ziemas drēgnums un uz ielas kaisītā sāls riteņa mūžu krietni saīsinās," klāsta veloeksperts. Viņaprāt, sāls, kas tiek kaisīta uz ielām, spēj tehnikai nodarīt lielu ļaunumu, tā iekļūst visneiedomājamākajās vietās – rumbās, gultņos, vidusasī, zobratos, ķēdē.

"Ja stūrē ziemas laikā, tad patiesībā ir grūti no sāls izvairīties, un principā katru dienu pēc izbraucieniem to būtu jāmēģina rūpīgi attīrīt," ir pārliecināts Saulkrastu velosipēdu muzeja eksperts.