Ticējumi un svarīgākās ieražu dienas, kas atzīmējamas februārī

Ja februārī sastop mušas, tas šai gadā būs maz labības. Ja odi danco februārī, tad aitām un bitēm gaidāms posts.
 

Miglains februāris sola visam gadam daudz lietus. Kad februārī tā neputina, ka vēršam vai ragi kustas, tad nav labi.
 

Februārī jācērt lietas koku, tas tie ir sausi un stipri.

Ja Agates  jeb Acu dienā (5. februārī) stiprs sals, tad ilgāk par trim dienām tas nebūs. Ja salā svīst logi, būs siltāks.
 

Ja stiprā salā leduspuķu raksti tiecas uz augšu, tad sals turpināsies, bet ja lejup – būs atkusnis.

Kāds laiks Dārtās (6. februārī), tāds pārsvarā visu pavasari. Ja diena skaidra un saulaina, tad pavasaris būs silts, ja ir sniegputenis – būs vēls pavasaris.
 

Ziemas Māra – 15. februāris.  Ja šajā dienā ir stiprs sals, pavasaris būs auksts un vēls. Ja no rīta sniegs, būs laba agrā sēja, ja vakarā snieg  - vēlā sēja.
 

Metenis, Vatslāvis jeb Vatslāvji (17. februārī) ir sensenais jaunais gads, Saules gada sākums.  Pēdējā diena, kad gāja budēļos un dzina Meteni. Tam sekoja gan bagātīga maltīte, gan pamatīga izpriecāšanās. Tā, lai galva iet riņķī un kājas krustām. Pēc Meteņa mūsu senči sāka iebraukt jaunos kumeļus, bet sievas vērt diegus nītīs aužamajiem gabaliem. Ņem vērā – ja Metenī daudz snieg, vasarā būs daudz sēņu un ogu.
 

Pelnu diena šogad iekrīt 18. februārī, kad kristiešiem sākas Lielais Gavēnis. Pelnu dienā dārzus un tīrumus kaisa ar pelniem. Pelnus var sapildīt  arī mazās kulītēs, kuras piekarināt pie drēbēm. Pelnu diena ir viena no Vēja dienām, kad rūpīgi jāvēro laika apstākļi.
 

Matīsa diena – 24. vai 25. februāris, kad dzīvē radība sāk mosties no miega. Pavasara sējai paredzēto sēklu izliek salā, jo saldēta tā dod labāku ražu.
 

Matīsa dienas uz kukaiņu dienas, tāpēc nedrīkst no meža mājās nest žagarus, lai čūskas nenāk pagalmā.

Jo aukstāka Matīsa diena, jo siltāka Ģertrūde (17. marts).

No žurnāla "100 labi padomi"