Kādi ir populārākie mīti par kaķu sauso barību?

Mīts. Veterinārārsti iesaka dārgu sauso barību, jo sadarbojas ar tās izplatītājiem, patiesībā gana laba ir arī lielveikalā nopērkamā kaķu pārtika.
Veterinārās klīnikas „Mazo brāļu hospitālis” veterinārārste Liene Pleiša atzīst: „Tas patiešām ir mīts. Droši vien radies tāpēc, ka ārsti iesaka nevis televīzijā reklamētās un plaši pieejamās barības, bet profesionālās, kas ir kvalitatīvākas un tāpēc dārgākas. Visbiežāk ārsti nesadarbojas ar vienu noteiktu ražotāju, bet gan vairākiem, tāpēc iesaka nevis kādu vienu, bet gan konkrētam kaķim piemērotāko barību.”

 

Mīts. Barot kaķi ar kvalitatīvu sauso barību iznāk pārāk dārgi.
Liene Pleiša: „Nē! Varam parēķināt: mēnesī kaķim nepieciešams 2–2,5 kg sausās barības, kas vidēji izmaksā 20-30 eiro. Tas nav dārgi, turklāt ir mazāks risks, ka radīsies kāda veselības problēma, kuras ārstēšana noteikti izmaksās vairāk.”

Mīts. Sausā barība nevar būt vienīgais minča uzturs, papildus sausajai barībai viņam nepieciešams arī piens, pa kādai svaigai zivij un gaļas kumosiņam.
Kārtējais stereotips! Sausajā barībā nepieciešamās uzturvielas ir sabalansētas tā, ka kaķim papildus nekas nav nepieciešams. Turklāt piens un zivis nav kaķim piemērotākā barība, lai arī, protams, garšo: viņa organismā nav fermentu, kas šķeļ pienā esošo laktozi, un dabā minči ķer nevis zivis, bet gan peles... Kādu svaigas gaļas kumosiņu mīlulim gan var iedot, taču – ievērojot mērenību.

Kas jāņem vērā, izvēloties sauso barību? Pirmkārt, kaķa vajadzības: augošs kaķēns vai pieaudzis, mājās sēdētājs vai pagalma aktīvists, sterilizēts vai nesterilizēts dzīvnieks. Būtiski ir ievērot uz barības iepakojuma norādītās dienas devas. Savukārt, ja kaķim ir kādas veselības problēmas, par piemērotāko barību jākonsultējas ar veterinārārstu.
 

Pieredze
Mūziķis Igo savu kaķi Mārtiņu baro ar profesionālo sauso barību, jo ar vislielāko rūpību izturas pret to, lai viņa mīlulis saņemtu visu nepieciešamo, taču atzīst – Mārtiņš ir feinšmekers! Viņš ir ne tikai liels gaļēdājs (vislabāk garšo jēra gaļa!), bet, tāpat kā savulaik Igo nu jau aizsaulē aizgājušais persietis Vilhelms, labprāt savu ēdienkarti bagātina ar dažādiem augļiem un delikatesēm. Mārtiņam, piemēram, garšo olīvas, viņš neatsakās nobaudīt hurmu, kas savulaik ļoti garšojusi arī Vilhelmam. Tas galīgi nav saprotams Mārtiņa labākajam draugam kaimiņu kaķim Diedziņam, ar kuru viņi ir tik nešķirami, ka kopā spēlējas, guļ un ēd. Atšķirīgās gaumes nekavē abus kaķus rūpīgi pārbaudīt, kas otram bļodiņā. Atšķiras arī abu ēšanas maniere: lai arī barības nekad netrūkst, Diedziņš vienmēr cenšas paēst „ar rezervi”. Savukārt Mārtiņš atzveļas savu barības bļodiņu tuvumā, tā rādīdams saimniekiem – jūs varētu mani ar kaut ko pacienāt!

Avots: www.kasjauns.lv