Kā saprast savu suni? Suņu valodas ABC

Rejas

Vispārīga rējienu nozīme:
Zemas rejas izsaka dominanci vai draudus, augstas – nedrošību vai bailes. Jo ātrāks rējienu temps, jo suns jūtas uzbudinātāks un satrauktāks.

Skaņas signāls

Nozīme cilvēku valodā

Apstākļi un/ vai emocijas

Strauja trīs četru rējienu virkne ar pauzēm (vidēja augstuma).

“Nāciet šurp. Man ir aizdomas, ka te notiek kas tāds, ko mums vajadzētu redzēt.”

Brīdinošs sauciens, kas vairāk izsaka interesi nekā trauksmi.

Strauja riešana (vidēja augstuma).

“Sasauc baru!” “Kāds ieiet tavā teritorijā.” “Var gadīties, ka mums drīz jārīkojas.”

Trauksmes pamatrējiens. Suns ir uzbudināts, bet ne nikns. To izraisa svešinieka parādīšanās vai neparedzēts notikums. Uzstājīgāks par iepriekšējo, pārtraukto rējienu.

Ilgsošs rējiens (lēnāks un zemāks).

“Uzbrucējs (vai briesmas) ir ļoti tuvu”. “Sagatavojies aizstāvēties.”

Bažīgāka trauksmes rējiena forma; suns sajūt nenovēršamas briesmas.

Gara atsevišķu rējienu virkne, pauze pēc katra rējiena.

“Esmu vientuļš, man vajadzīga kompānija.” “Vai tur kāds ir”.

Parasti to izraisa izolācija no sabiedrības vai ieslodzījums.

Viens vai divi strauji rējieni (augsti vai vidēja augstuma) klusā balsī. 

“Ej, jūs tur!” “Es tevi redzu.”

Tipisks sasveicināšanās vai atpazīšanas signāls pēc pazīstamas personas ierašanās vai parādīšanās redzeslokā.

Atsevišķs, skaļš, ass un īss rējiens (zems līdz vidēja augstuma).

“Izbeidz!” “Ej prom!”

Neapmierinātības rējiens, kad suni iztraucē no miega, plēš kažoku utt.

Atsevišķs samērā skaļš, ass un īss rējiens (augsts).

“Kas tas ir?” “Ko?'” 

Pārsteiguma un neizpratnes zīme.

Atsevišķs rējiens (tā izmantojums ir tīšs), mazāk ass un ne tik īss, salīdzinot ar iepriekšējo (vidēja līdz vidēji augsta augstuma). Tas var izklausīties mazliet samākslots.

“Nāc šurp!”

Parasti pārdomāts sazināšanas veids, kas cenšas iegūt cilvēka atbildi, piemēram, durvju atvēršanu, pabarošanu u.tml.

Stostīgs rējiens (piemēram, er-vau!)

“Paspēlēsimies.”

Parasti, šādi rejot, priekšķepas piespiestas zemei un pakaļgals izstiepts gaisā kā aicinājums parotaļāties.

Kāpjošs rējiens.

“Tas ir jautri!”  “Ejam!”

Aizrautības rējiens rotaļu laikā vai gaidot tās, piemēram, kad saimnieks metīs bumbiņu.

Ņurdieni

Vispārīga ņurdienu nozīme:
Zemi ņurdieni nozīmē dominanci un draudus, augsti norāda uz nedrošību vai bailēm. Jo biežāk mainās ņurdiena augstums un skaļums, jo suns ir nepārliecinātāks.

Skaņas signāls

Nozīme cilvēku valodā

Apstākļi un/ vai emocijas

Klusi, zemi (liekas, ka tie nāk no krūškurvja).

“Atpakaļ!” 
“Uzmanies!”

Dominējoša suņa ņurdieni, kurš ir neapmierināts vai pieprasa, lai citi ietu prom.

Ņurdiens-rējiens (zems “grrr-vau!”)

“Esmu satraukts, un, ja mani aiztiksiet, es cīnīšos!” “Biedri pulcējieties ap mani, lai aizstāvētos!”

Zināmā mērā mazāk dominējoša aizkaitinātības zīme ar piebildi, ka derētu bara locekļu palīdzība.

Ņurdiens-rējiens (augstāks).

“Tu mani biedē, bet es aizstāvēšos, ja tas būs nepieciešams!”

Satraukti draudi, ko izsaka nepārliecināts suns, kas būs agresīvs, ja to piespiedīs.

Nevienmērīgs ņurdiens (augstums mainās – tas kāpj un krīt).

“Esmu izbijies!” “Ja nāksi klāt, es varu cīnīties, bet varu arī bēgt.”

Izbijusies, tajā pašā laikā agresīva skaņa, kas raksturīga nedrošam sunim.

Kaukšana un gaudošana

Skaņas signāls

Nozīme cilvēku valodā

Apstākļi un/ vai emocijas

Kliedziens-kauciens (“kliedziens-kliedziens-kliedziens-kauciens”, kauciens pastiepts).

“Esmu vientuļš.” “Vai tur kāds ir?”

To izraisa izolācija no ģimenes vai citiem suņiem.

Kauciens (parasti skanīgs un pastiepts).

“Esmu te!” “Tā ir mana teorija!” “Es dzirdu jūsu kaucienu.”

To suņi izmanto, lai paziņotu par savu klātbūtni, lai sazinātos lielākā attālumā un paziņotu, ka teorija pieder viņiem. Lai arī cilvēkam tas izklausās skumji, suns jūtas samērā apmierināts.

Rājiens-kauciens (piemēram, vau-vau-kauciens).

“Esmu nobažījies un vientuļš.” “Kāpēc gan kāds neatnāk pie manis?” 

Žēlabaina skaņa, kas raksturīga vientuļam, no pārējiem šķirtam sunim, kas baidās, ka neviens viņa saucienam neatbildēs.

Iegaudošanās.

“Seko man!” “Visi kopā!” “Es uzgāju pēdas, tāpēc turieties pie manis!”

Medību sauciens, kad suns, saodis pēdas, dzenas pakaļ medījumam un pārliecinās, vai bara locekļi ir līdzās, lai palīdzētu.

Smilksti, īdēšana, kunksti un kliedzieni

Skaņas signāls

Nozīme cilvēku valodā

Apstākļi un/ vai emocijas

Smilksti, kuri kļūst arvien augstāki (var izklausīties tā, it kā tiem piejauktos arī vaukšķēšana).

“Es gribu...” “Man vajag...”

Prasība vai lūgums pēc kaut kā; skaļāki un biežāki smilksti liecina par spēcīgajām emocijām, kas slēpjas aiz šā lūguma.

Smilksti, kas beigās kļūst zemāki vai vienkārši noklust, skaņas augstumam nemainoties.

“Nu pasteidzies taču, ejam.”

Parasti norāda aizrautību un cerības, piemēram, gaidot, kad pasniegs ēdienu vai kad pametīs bumbiņu.

Kunksti-vaidi (piemēram, “au-vau-ou-vou”) vai kauciens-žāvas (piemēram, elsojošs “oooooo-ā-ooooo”).

“Esmu aizgrābts, uz priekšu!” “Tas ir lieliski!”

Prieka un aizrautības signāls, ka tūdaļ notiks kas tāds, kas sunim patīk; katrs suns izraudzīsies vienu no šīm skaņām.

Klusa īdēšana.

“Man sāp.” “Esmu patiešām nobijies.”

Baiļpilna pasīva/pakļāvīga skaņa, kas raksturīga gan pieaugušiem suņiem, gan kucēniem.

Atsevišķš vaukšķis (var izklausīties kā ļoti īss, augsts rējiens).

“Au!” (Vai kāds īss lāsts.)

Reakcija uz pēkšņām, negaidītām sāpēm.

Vaukšķu virkne.

“Esmu izbijies.” “Man sāp!” “Es jau eju prom!” “Es padodos!”

Aktīva atbilde uz baiļu sajūtu un sāpēm; parasti suns to izmanto, bēgot no cīņas vai sāpīgas sadursmes.

Kliedzieni (var izklausīties kā bērna sāpju kliedzieni kombinācijā ar stieptu vaukšķi).

“Palīgā! Palīgā!” “Es laikam mirstu!”

Sāpju un panikas zīme, ko izrāda suns, kad ir nobažījies par savu dzīvību.

Elsas.

“Esmu gatavs!” “Kad mēs sāksim?” “Tas ir neticami!” “Tas tik ir sasprindzinājums!” “Vai viss kārtībā?”

Ar stresu, satraukumu saistītas vai saspringtas gaidas izsakošas skaņas, ko var pavadīt mitri pēdu nospiedumi uz grīdas.

Nopūtas.

“Esmu apmirināts un grasos te apmesties uz brīdi.” “Tagad es padošos un būšu nomākts.”

Vēl kāda vienkārša emocionāla zīme, kas noslēdz darbību. Ja darbība bijusi pūļu vērta, tā signalizē apmierinājumu; pretējā gadījumā tā norāda, ka sasprindzinājums galā.

Avots: Stenlijs Korens "Kā saprasties ar suni". R.: Avots, 2015.