Trīs noderīgi padomi, kā pasargāt dārzaugus no maija salnām
Pavasara salnas Latvijā ir parasta parādība, kas var nodarīt lielu postu, it sevišķi maijā - augļu koku ziedēšanas un augļu aizmetņu veidošanās periodā.
Salnas mēdz būt dažādas. Vienas no tām ir tā dēvētās jauktā tipa
salnas, kad vēlā pavasarī ieplūst auksts gaiss ar temperatūru
virs 0 grādiem, bet, vējam norimstot un laikam skaidrojoties,
augsne atdziest un temperatūra nokrītas zem 0 grādiem. Rīta
pusē šīs salnas ilgst 3 – 5 stundas un visbiežāk uznāk tieši
augu ziedēšanas laikā.Kā no tām pasargāt savus dārzaugus? Stāsta
Dace Šterne, Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente
un agronomijas zinātņu doktore.
Izvēlies pareizu stādīšanas vietu
No salnu postījumiem var izvairīties, izvēloties pareizu stādīšanas
vietu atkarībā no auga ekoloģiskajām prasībām, t.i., prasībām
pēc siltuma, saules gaismas daudzuma, augsnes īpašībām un
ierīkojot pretvēja aizsargstādījumus, lai pasargātu dārzu no
vēja kaitīgās ietekmes.
Pareizi apstrādā augsni
Salnu ietekmi var novērst ar augsnes apstrādi – irdena augsne
sliktāk vada siltumu naktī, tāpēc virskārtas temperatūra ir
par aptuveni 2 grādiem zemāka nekā blīvajā slānī. Irdenā
augsne dienā ātrāk iesilst, bet naktī arī ātrāk atdziest,
tāpēc salnu laikā augsni nevajadzētu rušināt. Arī nezāļainā
augsnē temperatūra ir zemāka nekā tīrā augsnē, tāpēc dārzu
vajag ravēt (likvidēt nezāles), bet augsni nerušināt.
Piesedz augus
No salnām var izsargāties, augus piesedzot ar agrotīklu vai plēvi,
kā arī ar dūmošanu, virspusēju laistīšanu un augsnes
mulčēšanu.
D. Šterne norāda - ja salna tomēr skārusi augus, uzreiz panikā
nekrītam, bet nogaidām un vērojam augus, jo tiem ir
apbrīnojama spēja atjaunoties. Ja tomēr augs salnu ietekmē
gājis bojā, pārdomājiet, cik ļoti gribat to savā dārzā, ja
ļoti – tad stādiet atkal un atkal, bet rēķinieties ar audzēšanas
riskiem.