Latviskā dārza puķu un krūmu TOP

Tradicionālais latviskais dārzs ir tuvs dabai, mainīgs, ar daudzām puķēm, augļu kokiem un krūmiem – skaists, šarmants un sirsnīgs, kur augi zied no agra pavasara līdz salnām. Latviskajam dārzam raksturīgi arī augi, ko lietojam uzturā un veselības stiprināšanai, īpaša vieta atvēlēta ābelei. Latvisko dārzu savos darbos daudz aprakstījuši ievērojamākie latviešu rakstnieki Rūdolfs Blaumanis, Anna Brigadere, Jānis Jaunsudrabiņš – vari smelties iedvesmu.

Parastais ceriņš

Tā kā ceriņi var izaugt līdz pat četru vai vairāk metru augstumam un kupli, tos nevajadzētu stādīt ciešāk par diviem, trim metriem. Piemērotākais laiks stādīšanai ir augusta beigas – septembra sākums, bet ja pavasarī, tad pēc iespējas agrāk. Ceriņiem patīk augt saulainās vietās un trūdvielām bagātās augsnēs. Piemīt augsta sausuma izturība un ziemcietība. Zied smaržīgi – maijā un jūnija sākumā – tumšāk vai gaišāk violetiem ziedu ķekariem.

Peonija jeb Pujene

Vislabāk jūtas vieglā paēnā. Daudzgadīgs augs, ko vajadzētu pārstādīt apmēram reizi desmit gados. Labākais stādīšanas laiks ir oktobris, kad peonija nometusi lapas. Lai tā bagātīgi ziedētu, nedrīkst stādīt dziļāk par pieciem, septiņiem centimetriem. Peonijas zied maijā un jūnijā – rozā, baltiem, tumši sarkaniem pildītiem vai parastiem ziediem. Peoniju uzskata arī par mīlestību piesaistošu augu.

Ābele

Ābele ir visiemīļotākais augļu koks latviskajā dārzā. Populāras šķirnes ir "Sīpoliņš'', "Rudens Svītrainais", "Pepiņš", "Baltā dzidrā". Pērkot ābeļu stādus, vispirms jāskatās uz saknēm. Tām jābūt sazarotām un pietiekami garām. Iestādītas ābeles parasti piestiprina pie koka mieta. Ābeles stāda gan pavasarī, gan rudenī.

Smaržīgā kumelīte

Smaržīgā jeb ārstnieciskā kumelīte ir viengadīgs augs ar aromātiskiem baltiem ziediem. Kumelītes latvieši audzē tējai, arī kā ārstniecisku un skaistumkopšanas līdzekli. Kumelīte jāvāc ziedēšanas laikā – jūnijā un jūlijā. Kumelītes stāda vai sēj pavasarī, pēc tam tās pašas izsējas dārzā.

Pīpene (margrieta)

Pīpenes ir latviešu nacionālās puķes, kas zied no jūnija līdz septembrim. Patīk augt vieglā paēnā. Pīpenes, kas tautā sauktas par margrietiņām, ir ļoti iecienīts zieds, kuru bieži izmanto puķu pušķiem un dāvināšanai. Pīpenes stāda pavasarī vai rudenī. Daudzgadīgas, pārstāda ik pa četriem, pieciem gadiem.

Piparmētra

Piparmētra ir daudzgadīgs ārstniecisks un pārtikas augs, kas izceļas ar spēcīgu mētru smaržu. Vēlams stādīt maija otrajā pusē. Piparmētras tējai griež līdz Jāņiem un žāvē ēnainā vietā vai telpās. Tēju lieto saaukstēšanās un gripas, kā arī gremošanas traucējumu gadījumos. Piparmētra aktivizē un nostiprina cilvēku smadzeņu darbību un stimulē garīgās spējas, uzlabo asinsriti. No jūlija līdz augustam zied gaiši violetiem ziediem.

Flokši

Daudzgadīgi, pieticīgi un izturīgi. Jūlijā zied rozā, violetiem, baltiem vai iesarkaniem ziediem. Nogriezti ilgi stāv vāzē. Flokšiem patīk auglīga komposta zeme, un to stāda agrā pavasarī vai vēlā rudenī. 

Upenes 

Daudzgadīgi krūmi ar dzīves ilgumu līdz desmit, pat divdesmit gadiem. Audzē vērtīgo ogu dēļ, kas ir bagātas ar vitamīniem. Noderīgas ir arī lapas, pumpuri un miza. Upenes var stādīt kā rudenī, tā pavasarī, taču piemērotākais laiks ir septembra beigas – oktobra sākums. Upenes stāda par pieciem – septiņiem centimetriem dziļāk, nekā tās augušas pirms tam.

Ērkšķogas

Ērkšķogas, kaut gan ir pieticīgas, labāk aug saulainā, no vējiem aizsargātā, mēreni mitrā vietā. Tās pacieš arī daļēju noēnojumu. Stāda tāpat kā upenes.

Kliņģerīte

Zied spilgti dzelteniem un oranžiem ziediem. Jāsēj no marta līdz maijam vai rudenī – līdz salnām. Kliņģerītes izsējas āri paša – kā nezāles. Viengadīgs augs, kas sāk ziedēt jūnijā un zied līdz pat rudenim. Kliņģerītes ir ne tikai dekoratīvs, bet arī ārstniecisks augs un noderīgs praktiski visām asinsrites un ar dziedzeriem saistītām slimībām. Kliņģerīšu ziedu tēja ir ļoti efektīva gadījumos, ja ir sacietējumu dzemdē, olnīcās vai krūšu dziedzeros.

Krūmroze

Krūmroze ir stipri zarots, bagātīgi ziedošs košumkrūms. Patīk saulainas vietas un trūdvielām bagāta augsne. Stādīšanu parasti veic pavasarī, bet rudenī stādītās rozes nākamajā gadā labāk attīstās un bagātīgāk zied. Ziedi ir dažāda lieluma un pildījuma, parasti trīs līdz deviņi uz viena kāta. Ziedēt sāk jūnija beigās vai jūlija sākumā. Latviskajos dārzos krūmrozes tradicionāli ir sarkanā, rozā un baltā krāsā. 

Kreses

Sēj maija beigās vai jūnijā tieši dobē un paliekošā vietā, atstājot 15-20 cm atstarpes starp katru sēklu. Kreses dīgst pat līdz divām, trim nedēļām un 15 grādu temperatūrā. Zied krāšņiem dzelteniem, oranžiem, sarkaniem vai gaišiem ziediem no vasaras vidus līdz salnām. Auga augstums ir 25-30 cm. Kreses ir arī garšaugs. Ēdienu gatavošanā izmanto lapas un negatavās sēklas, ko pievieno salātiem vai zupām. Visām auga daļām ir asa, īpatna garša. Ēdienus var dekorēt ar krešu ziediem.

Miķelīte

Miķelītes ir daudzgadīgas rudens puķes, kurām patīk augt saulainās vietās un kuras nebiedē ne pirmās salnas ne rudens aukstums. Miķelītēm patīk barības vielām bagāta augsne un mitrums. Ziedēt sāk septembrī dažādu nokrāsu  violetiem un ziliem ziediem. Stāda pavasarī.

Mārtiņroze

Mārtiņrozes uz lauka iesaka stādīt pavasarī tūlīt pēc salnām. Pēc četriem, pieciem  gadiem tās pārstāda, sadalot vairākos stādos. Patīk augt saulainās un mazliet vējainās vietās, tās nav pārāk izvēlīgas pret augsni. Ziedēt sāk vasaras otrajā pusē un rudenī, pacieš īslaicīgu mīnus temperatūru.

Samtene

Samtenes ir viengadīgs augs, stāda tikai pēc salnām – tuvojoties jūnija vidum. Samtenes zied ilgi un bagātīgi. Labi aug saulainās vietās un augsnes ziņā nav izvēlīgas.

Atraitnīte

Dārzā stāda agrā pavasarī, jo ir salnu izturīgas. Zied krāšņiem dažādu krāsu ziediem. Labi aug saulainā vai daļēji noēnotā vietā un auglīgā augsnē.

Avots: žurnāls “100 labi padomi”