Mūsdienu dzīvesstila tendence: prom no pilsētas dzīves un e-pastiem, tuvāk dabai un sev

Arvien populārāka kļūst tendence atslēgties no pilsētas dzīves un vienkārši pabūt dabā ar sevi. Šeit un tagad, pa īstam.

Kāda jēga iet pastaigā pa parku, ja acis visu laiku telefonā? Tu nepievērs uzmanību ne savām domām un sajūtām, ne arī apkārt notiekošajam.

FOTO: Shutterstock.com

Kāda jēga iet pastaigā pa parku, ja acis visu laiku telefonā? Tu nepievērs uzmanību ne savām domām un sajūtām, ne arī apkārt notiekošajam.

 

Ja ikdiena paiet birojā un vakari pie televizora, šāda vēlme ir pašsaprotama. Mūsu sadzīve arvien vairāk tiek piesātināta ar tehnoloģijām un dažādiem ekrāniem. 


Daudzām no mums, ne tikai darbdienās, bet arī brīvajā laikā. Piemērs no dzīves. Aizbraucu ciemos pie mammas. Māsa spēlējas ar planšeti, brālis sēž savā istabā pie datora, mamma gatavo prezentāciju uz laptopa, un es piesēžos pie televizora. Katram savs ekrāns. Protams, tā nenotiek katrā ciemošanās reizē, bet agrāk tā nenotika nekad. Citi laiki, zinu. Tagad tā ir daudzās ģimenēs. Diezgan bieži arī ar draugiem sazinos, sūtot ziņas "facebook" vai "whatsapp", nevis sarunāju satikties. Un, kad satiekamies, daļa laika vienalga paiet, skatoties telefonos. Mūsdienīgas sievietes somiņā neiztrūkstoša sastāvdaļa tagad ir telefona lādētājs. Pat ejot uz ballītēm, tas vienmēr ir līdzi. Nevar taču pieļaut situāciju, ka telefons izlādējas! Skumji. 

 

Pasaule ir kļuvusi pavisam maza. Jebkurā brīdī varam aizsūtīt virtuālu ziņu kādam otrpus okeānam, pilsētai, ielai un arī istabai. Lai arī komunikācija ir atvieglota, arvien vairāk cilvēku jūtas vientuļāki. Pat desmitiem sarunu internetā nav pielīdzināmas vienai satikšanās reizei klātienē. Kvantitāte diemžēl nevar pārspēt kvalitāti. Tā tas ir un būs. Tu vari situāciju vienkārši pieņemt vai arī ieviest savā dzīvē vairākas izmaiņas. 

Sāc ar pastaigām pa parku, bez mobilā telefona. Vismaz vienu maltīti dienā pagatavo no ekoloģiskām izejvielām. Uzmet kūleni! Katrs mēģinājums būs solis pareizajā virzienā

Taču melnās avis ir ne tikai internets un ekrāni. Mūsu dzīves ritms ir kļuvis tik straujš, ka daudz ko darām automātiski. Negribam patērēt enerģiju tur, kur to var nedarīt. Netērēs taču laiku pastaigai, ja var aizbraukt ar mašīnu. Vai arī – kāpēc tērēt laiku maltīšu gatavošanai, ja var paķert kaut ko veikalā, kafejnīcā vai degvielas uzpildes stacijā. Mēs dzīvojam ar domām par nākotni, nevis apzināmies un izbaudām to, kas tieši šobrīd notiek mums apkārt. Ik pa laikam iepauzēt un restartēt sevi ir ne tikai veselīgi, bet arī nepieciešami. 

 

Slow time kustība 
Visi zina, kas ir fast food. Vairākumā gadījumu neveselīgs, ātri pagatavojams ēdiens. Tam pretēja kustība ir slow food, kas vērsta uz maltītēm no dabiskām izejvielām un gatavošanu mājās. Taču ir arī slow time kustība! Ko tas nozīmē? Lūk, neliels piemērs. 

 

Kāda ģimene, dodoties atvaļinājumā uz siltajām zemēm, nolēma šajā ceļojumā nelietot internetu. Lai apņemšanos būtu vieglāk īstenot, viņi izvēlējās ceļot uz vietām, kur internets nav pieejams viesnīcas numuriņos un katrā kafejnīcā. Šā ceļojuma laikā viņi pavadīja daudz laika staigājot, peldoties un baudot dabas skatus. Vērojot apkārt notiekošo. Vērojot vienam otru un komunicējot savā starpā. Piedzīvojot mirkli un atslēdzoties no ikdienas steigas. Viņi palēnināja laiku un izbaudīja mirkli. Kā viņi jutās pēc ceļojuma? Piepildīti un laimīgi. Tā, kā mums visiem vajadzētu justies. 

 

Šī kustība iet arī roku rokā ar dabisku uzturu un netraucētu maltīšu ieturēšanu. Bez paralēlas televizora skatīšanās, e-pastu lasīšanas vai čatošanas feisbukā. Kāds vispār vēl tā māk? Cerams. Ja ne, būs jāiemācās no jauna. 

 

Tas, ka esam iemācījušās darīt vairākas lietas vienlaikus, parasti tiek uztverts kā pluss. Taču mūsu veselībai un pašsajūtai tas nepavisam nenāk par labu. Koncentrējoties uz vienu darbību, mēs to izdarīsim daudz kvalitatīvāk, kā arī varēsim izbaudīt pilnībā. Kāda jēga iet pastaigā pa parku, ja acis visu laiku telefonā? Tu nepievērs uzmanību ne savām domām un sajūtām, ne arī apkārt notiekošajam. Vienkāršāk sakot, tu sevi pamatīgi apdali. Taču to jau saprot tikai pēc ilgāka laika. Kad veselība sāk buksēt vai arī esi viena soļa attālumā no depresijas. 

 

Tas pats attiecas arī uz pārtiku, ar ko apgādājam savu organismu. Ja paķeram jau gatavu maltīti, mums nav ne jausmas, kas ir tās sastāvā. Bieži vien to notiesājot pie stūres vai datora, nav arī laika koncentrēties uz ēšanu. Mēs nevaram apzināties, ko ieliekam savā kuņģī. Tas var būt gremošanas problēmu un tālāk attiecīgi arī veselības traucējumu iemesls. Taču, ja gatavojam pašas, izmantojam dabiskus un kvalitatīvus produktus, ēdam lēnām un procesu arī izbaudām, gremošanas procesi norit normāli, organisma šūnas tiek pabarotas, un mūsu pašsajūta uzlabojas. 

 

Reklāma
Reklāma

Atjaunojies, atgriežoties pie dabas 
Vai esi izmēģinājusi paleolīta diētu? To, kas mūs aicina atgriezties pie agrākajiem ēšanas paradumiem. Gribi spert soli tālāk? Izmēģini atgriešanos pie dabas! Veselīga dzīvesveida entuziasts Daniēls Vitalis ir atklājis visveselīgāko veidu, kā dzīvot. Un tas nav par atgriešanos paleolīta laikmetā un dzīšanos pakaļ medījumam. Tie laiki ir pagājuši. Daniēls māca cilvēkiem pielāgoties mūsdienu apstākļiem, nepazaudējot sevi un savas patiesās vērtības. (Vairāk informācijas www.danielvitalis.com) 

 

Šai kustībai ir vairāk nekā 100 tūkstoši sekotāju. Pārsvarā vecumā no 18 līdz 34 gadiem, taču ir arī tādi, kam jau pāri septiņdesmit! Vecuma ierobežojumu nav. Atgūt prieku un saskaņu ar sevi var jebkurā vecumā. 

 

Lai arī Daniēlam ir tikai 36 gadi, viņš jau 20 gadus ir meklējis veidu, kā palīdzēt cilvēkiem būt veselākiem un laimīgākiem. Atgriešanās pie dabas nenozīmē pārvākšanos uz laukiem bez elektrības un citām ērtībām, kas atvieglo mūsu dzīvi 21. gadsimtā. Šī kustība ir vērsta uz mūsu patiesā es atklāšanu un svinēšanu. Uz to, kā dzīvot dzīvi saskaņā ar savām bioloģiskajām un fizioloģiskajām vajadzībām. Un to visu izbaudīt. Vienkāršāk sakot, atgriešanās pie dabas nozīmē pēc iespējas vairāk atļaut sev būt kā alu cilvēkam. Bet tikai tik daudz, cik vari to atļauties. Pavadi laiku saulē, dzer avota ūdeni, mazgājies upē vai ezerā, dodies vākt dabas veltes, staigā basām kājām. Tie ir tikai daži piemēri, ko Daniēls iesaka. 

 

Pamatprincipi 
* Krāna vai pudeļu ūdens vietā izvēlies avota ūdeni 

Pilsētās avotus atrast būs grūti, bet, aizbraucot uz laukiem, kādu noteikti varēsi atrast. Krāna ūdens netiek ieteikts, jo tajā var būt piemaisījumi no caurulēm vai arī pievienots hlors. Daniēls uzskata, ka cilvēkam vispiemērotākais ūdens nāk tieši no dabas – avotiem. 

* Ēd četru dažādu valstu pārtiku: dzīvnieku, augu, baktēriju un sēņu 
Ideālā gadījumā tev vajadzētu ievērot paleolīta diētas principus – izslēgt no uztura graudaugus, piena produktus un visus rūpnieciski pārstrādātos produktus. Maltītes gatavot mājās, no dabiskām (vislabāk ekoloģiskām) izejvielām. Piena produktus vari aizstāt ar riekstiem, proti, no tiem pagatavot riekstu pienu, sieru un citus produktus. 

Īpaši rekomendēts ir tējas sēnes dzēriens, kas ir fermentēta zaļā vai melnā tēja. Šis dzēriens ir īsts veselības eliksīrs, kas satur probiotikas un vienlaikus aptver divas valstis – sēņu un baktēriju, kas strādā kopā, lai izveidotu vērtīgu produktu. 

* Pavadi laiku svaigā gaisā, ārpus telpām un atrodies saulē bez pretiedeguma krēma 
Nevajadzētu sauļoties tik ilgi, kamēr āda apdeg, jo tas ir bīstami veselībai. Taču arī pretiedeguma krēmi nav vēlami. Tiešos saules staros pavadi aptuveni pusstundu, pārējā laikā uzturies ēnā vai nosedz augumu ar apģērbu. 

* Regulāri vēdini istabu un lieto gaisa jonizētāju 
Tas ražo negatīvi lādētus jonus, kas it kā attīra gaisu no piesārņojuma un alergēniem, piemēram, no baktērijām un ziedputekšņiem. 

* Mazgājies karstajos avotos 
Mūsu platuma grādos to realizēt nav iespējams, bet, ja dodies ārpus Latvijas, nelaid garām iespēju. 

* Ej infrasarkanajā pirtī 
Tas palīdz organismam attīrīties no dažādiem sārņiem. Latviskajā variantā – lauku pirts un pēršanās ar pašu sietām slotām. Pēc tam lēkšana dīķī vai vārtīšanās pa sniegu (vasarā pa slapju zāli). Obligāts nosacījums – pa pliko. Tas būs tuvāk dabai. 

* Kusties pēc iespējas vairāk 
Nav obligāti jāiet uz sporta zāli. Labāk pat ir neiet un ļauties kustībām brīvā dabā. Peldēt, slēpot vai vienkārši mest kūleņus. Tā, kā to darījām agrāk. 

* Pēc iespējas vairāk staigā basām kājām 
Mums gan tas prieks tiek tikai vasaras mēnešos, vai arī aizbraucot uz siltajām zemēm, taču bez apaviem mēs palīdzam savam ķermenim sazemēties. Kurpes ir laba lieta, bet, ja vēlies nomierināt prātu un atslābināties, noauj tās. 

 

Ieguvumi 
Ja apņēmīgi ievērosi lielāko daļu Daniēla ieteikumu, jutīsies kā pavisam cits cilvēks. Tavai gremošanai vajadzētu uzlaboties, ādai un matiem mirdzēt un acīm starot. Enerģija plūdīs pāri malām, bet iekšēji valdīs miers. Imunitāte kļūs arvien spēcīgāka, un hroniskās slimības varēsi aizmirst. 

 

Tas izklausās daudzsološi, bet simtprocentīgu garantiju neviens nesniedz. Ar pacietību, mērķtiecību un nelielu piepūli rezultāti noteikti nekur nepaliks. Kādi tie būs? Tas atkarīgs tikai no tevis. Izmēģini, tu vari tikai iegūt! Sāc ar pastaigām pa parku, bez mobilā telefona. Vismaz vienu maltīti dienā pagatavo no ekoloģiskām izejvielām. Uzmet kūleni! Katrs mēģinājums būs solis pareizajā virzienā. Lai arī ne visām ir iespēja ikdienā atslēgties no interneta un darba ar datoru, brīvdienās mēs to varam. Un to vajag izmantot! Laiks skrien nepieklājīgi ātri, tāpēc atrodi laiku apstāties, piedzīvot mirkli un parūpēties par savu labsajūtu ilgtermiņā. 

 

Teksts: Eva Kataja, žurnāls "OK!"

Avots:  www.kasjauns.lv