Kas jāzina, kad aptur Ceļu policija. Varbūt viņi to nemaz nedrīkst darīt?

Uzraugot satiksmi, jābūt redzamiem 
Vai ir gadījies sastapties ar ceļu policijas ekipāžu „hameleonu”, kas tik labi nomaskējusies kādā pilsētas šķērsieliņā vai lauku reģiona krūmājā, ka, šķiet, ieraudzīta vien brīnumainā kārtā? Spriežot pēc likuma, gan slēpties ar radaru ne vienmēr ir atļauts. Valsts policijas (VP) noteikumi Nr.5, kas izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.pantu, paredz, ka policijas ekipāžai, kas veic ceļu satiksmes uzraudzīšanu atklātā veidā (transportlīdzekļos ar speciālo krāsojumu), jāizvietojas tā, lai tā būtu labi redzama pēc iespējas lielākam ceļu satiksmes dalībnieku skaitam. 
Citādi gan ir ar satiksmes uzraudzīšanu slēptā veidā. To var veikt divi vai vairāki norīkojumi – patruļmašīna bez speciālā krāsojuma konstatē pārkāpumu un informē par to ekipāžu patruļmašīnā ar speciālo krāsojumu, kura tad aptur pārkāpēja transportlīdzekli un noformē pārkāpumu. 

Kuru katru apturēt nedrīkst 
Ceļu policijas norīkojums, veicot satiksmes uzraudzību, neaptur transportlīdzekļus pēc pašu izvēles – noteikumos un normatīvajos aktos ir minēti konkrēti iemesli, kas attaisno apturēšanu uz ceļa. Noteikumu 8. daļas 75. punkts, savukārt min konkrētus gadījumus, kuros ceļu policists nedrīkst apturēt automašīnu. To nedrīkst darīt, izņemot gadījumus, kad ir informācija par automašīnas nolaupīšanu, izmantošanu noziedzīgos nolūkos, negadījuma vietas atstāšanu kā arī gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas par šofera atrašanos alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē. 
Noteikumos arī minēts, ka transportlīdzekli nedrīkst apturēt vietās, kurās aizliegts apstāties vai situācijās, kuras apdraud gan vadītāja, gan citu satiksmes dalībnieku drošību, piemēram, ceļa posmā ar ierobežotu redzamību, krustojuma robežās un ceļa garenprofila lūzuma vietās. Nedrīkst arī apturēt transportlīdzekli no pretējās kustības joslas, ja ir divas vai vairāk kustības joslas vienā virzienā, izņemot gadījumus, kad vadītāja braukšana apdraud satiksmes drošību. 

Jebkurš autovadītājs, kurš apšauba saņemtā soda pamatotību vai uzskata, ka policijas amatpersona nav rīkojusies tiesiski, var saņemto lēmumu pārsūdzēt 10 darba dienu laikā.

Policistam jāskaidro apturēšanas iemesls 
Policistu darbības pēc transportlīdzekļa apturēšanas nedrīkst būt nepamatotas. Satiksmes uzraudzības noteikumi paredz, ka norīkojumam, kurš apturējis transportlīdzekli, nepārprotami jāskaidro sava rīcība. Policistam ir jāsasveicinās ar šoferi, jāpalūdz attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanai nepieciešamie dokumenti un jāpaskaidro apturēšanas iemesli. Šoferis ir arī tiesīgs pieprasīt policista uzvārdu, amatu, kā arī dienesta apliecību. 
Gadījumā, ja šoferis, neuzmanības vai citu iemeslu dēļ, neaptur automašīnu pēc policista norādījuma, policijas ekipāža ir tiesīga braukt pakaļ transportlīdzeklim ar ieslēgtām bākugunīm, sirēnu un ar rācijas palīdzību uzdot apturēt transportlīdzekli. Šāda pārpratuma gadījumā vadītājam gan būs jātaisnojas un jāpamato neapstāšanās. 

Kur drīkst kontrolēt braukšanas ātrumu? 
Virkne aizliegumu regulē arī ceļu policijas darbu, kontrolējot braukšanas ātrumu. Šādi kontrolēt satiksmi nedrīkst, piemēram, vietās, kuru tuvu viena otrai atrodas dažādu maksimālo braukšanas ātrumu ierobežojošas ceļazīmes. Izmantot radarus aizliegts arī to ceļazīmju tuvumā, kuras norāda uz apdzīvotas vietas sākumu un beigām, ja ceļazīmes atrodas radara darbības zonā. 

Vadītājs drīkst pieprasīt radara mērījumu 
Norīkojumam, kurš apturējis transportlīdzekli un informējis vadītāju par ātruma pārkāpšanu, ir pienākums uzrādīt radara veiktos mērījumus, ja vadītājs to pieprasa. Izņēmums var būt tikai tad, ja objektīvu iemeslu dēļ uzrādīt mērījumu nav iespējams vai arī ja ātruma mērīšana veikta ar slēpto metodi. Par to jāizdara attiecīgs ieraksts administratīvajā protokolā. 
Līdzīgi noteikumi attiecas arī uz videosistēmu izmantošanu ceļu satiksmes kontrolēšanā. Gadījumā, ja transportlīdzekļa vadītājs to pieprasa, ceļu policijas patruļmašīnās pieejamo videosistēmu fiksētais materiāls ir jāuzrāda. 

Kāds ir radara kļūdas diapazons? 
Attiecībā uz ceļu policijas izmantoto radaru kļūdīgiem mērījumiem VP sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Ance Rozīte skaidro, ka jebkurai mērierīcei ir pieļaujamā ražotāju kļūda un tas ir minēts katras ierīces lietošanas instrukcijā: „Tas attiecas arī uz ceļu policijas radariem. Policijas patruļas rīcībā esošo radaru kļūdas diapazons ir sekojošs: ja fiksētais ātruma pārkāpums ir līdz 100km/h, tad kļūdas diapazons ir 3km/h savukārt, ja ātruma pārkāpums fiksēts virs 100km/h, tad kļūdas diapazons ir 3%.” 

Kur vērsties, ja rodas pretenzijas pret ceļu policijas darbu? 
„Jebkurš autovadītājs, kurš apšauba saņemtā soda pamatotību vai uzskata, ka policijas amatpersona nav rīkojusies tiesiski, var saņemto lēmumu pārsūdzēt 10 darba dienu laikā. Visas šīs sūdzības jāadresē VP attiecīgās struktūrvienības vadībai, kur tiks pārbaudīti visi lietas apstākļi un noskaidrots, vai amatpersona rīkojusies pareizi,” skaidro VP pārstāve Ilze Jurēvica. VP pārstāve arī kliedē dažu šoferu apgalvojumus un bailes par to, ka iebildumu un strīdēšanās ar policiju dēļ viņu automobilim, piefiksējot reģistrācijas numuru, turpmāk varētu pievērst vairāk uzmanības: „Ja netiek pārkāpts likums, tad nekādām speciālām darbībām attiecībā no policijas puses nav nekāda pamata.” 
Detalizētāka informācija par lēmuma pārsūdzēšanas kārtība tiek norādīta protokolā. Sūdzību var iesūtīt arī elektroniski, izmantojot vienoto valsts un pašvaldības portāla sniegto e-pakalpojumu. 

Avots: www.kasjauns.lv