Mammu, gribu suni! Praktiski padomi pirms suņa iegādes
Agri vai vēlu pienāk brīdis, kad bērns vecākus lūdz iegādāties kādu mājdzīvnieku. Bieži vien atvase vēlas tieši suni. No vienas puses ir grūti atteikt, īpaši tad, ja pašiem arī gribētos mājās četrkājaino draugu, no otras puses ir nopietni jāapsver plusi un mīnusi, jo suns daudzus gadus būs ne tikai draugs, bet arī “ģimenes loceklis”, ar kura raksturu un vajadzībām jārēķinās.
Suns patiešām var būt liels prieka avots, ja vien pirms tam ģimene ir izvērtējusi visus argumentus un nosliekusies par labu mājdzīvnieka iegādei.
Vai ir piemērots laiks suņa iegādei?
Ja suņa iegādi pamato ar atvases vēlmi, dzīvnieku nevajadzētu
iegādāties pirms bērns sasniedzis aptuveni piecu vai pat sešu gadu
vecumu, jaunāki vēl nav spējīgi izjust gana lielu atbildību, kas
nepieciešama, lai parūpētos par dzīvu būtni. Ja suņa iegāde vairāk
ir vecāku vēlme, bērns var mācīties, skatoties, ko
dara vecāki, iesaistīties tajos darbos, ko viņš var
paveikt. Varbūt sākotnēji vajadzētu izvēlēties kādu citu
dzīvnieku, to, kuru var turēt būrīti, par kuru rūpēties ir
salīdzinoši vienkāršāk. Mazais var viņu vērot, bet saskarei ar
dzīvnieku jānotiek tikai vecāku klātbūtnē. Pieradināt rūpēties
vajag pamazām, piemēram, iedodot jūrascūciņai vai trusītim burkānu,
vai putniņam iebērt graudus. Šie dzīvnieciņi no bērna prasa mazāku
atbildību. Tomēr, ja bērns ļoti vēlas suni, nevajadzētu pateikt –
suņa vietā tev būs kāmis. Bērns var justies vīlies un
sarūgtināts.
Bērns suni prasa jau tik ilgi
Pirms pieņemt lēmumu, vai ir pienācis laiks mājdzīvnieka iegādei,
ieteicams apdomāt sava bērna intereses noturību. Vai viņš suni
vēlas jau ilgi vai vēlme parādās tikai periodiski? Ja vēlme ir
ilgstoša, un bērns spēj aizrauties ar vienu nodarbi ilgāku laika
posmu, var pieņemt, ka bērns rūpēm par suni varētu būt gatavs. Par
labu suņa iegādei varētu būt arguments, ka dzīvnieks bērnu
disciplinēs - jaunais draugs pilnībā ir atkarīgs no sava mazā
saimnieka, par viņu ir jārūpējas, jāved pastaigās. Taču kādam no
vecākiem būs jāplāno doties pastaigās līdzi vismaz līdz laikam, kad
bērns drīkstēs ārā atrasties viens. Pirms iegādājieties suni, varat
regulāri doties uz kādu no suņu patversmēm un kļūt par
brīvprātīgajiem palīgiem, tādējādi pārliecināties, vai tas, ko
bērns iedomājies, sakrīt ar īstenību, vai, pamēģinot rūpēties par
patversmes iemītniekiem, interese nepazūd. Ir nosacījumi, kas
neļauj vieniem pašiem vest patversmes iemītniekus pastaigā, bet
kopā ar vecākiem tas ir ļauts.
Foto: Suņuki patversmē gaida savus jaunos saimniekus, kam būt uzticīgiem visas dzīves garumā.
Vai mums tam pietiks laika?
Brīvā laika daudzums patiešām ir būtisks apstāklis, ko izvērtēt
pirms suņa iegādes. Ja bērns regulāri ir aizņemts ārpusskolas
nodarbībās, visticamāk, viņam nebūs pietiekami laika, ko veltīt
dzīvniekam, tādēļ, ja vien vecāki paši nav gatavi par suni
rūpēties, labāk no mīluļa iegādes atturēties. Turklāt jārēķinās, ka
pat gadījumā, ja atvasei ir gana laika, vecākiem tik un tā būs
reizēm par dzīvnieku jāparūpējas. Suņa iegādei par labu varētu būt
arguments, ka mājdzīvnieks tomēr motivēs regulāri doties ārā. Labā
ziņa šajā visā ir tā, ka varēsiet iet ārā visa ģimene, tādējādi
pavadot laiku kopā.
Foto: Arī augumā mazie sunīši ļoti vēlas izmest līkumu pa mežu. Ja nevarat atļaus dzīvnieku mājās, varbūt varat būt brīvprātīgie, kuri regulāri ved suņus pastaigās.
Kādu suni izvēlēties?
Suņa izvēle ir ļoti nopietns lēmums, jo suņu šķirnes savā starpā
atšķiras pēc rakstura un nepieciešamības būt ārā. Ir šķirnes, kas
vairāk piemērotas dzīvei pilsētā, bet ir tādas, kam būt ilgstoši
telpās ir pārāk grūti. Ģimenēm ar bērniem der labradori,
buldogi, pūdeļi, kolliji, ņūfaundlendi, mazie toiterjeri un līdzīgi
suņi. Lieliska izvēle būtu četrkājainais draugs no suņu patversmes,
taču jārēķinās, ka tur retāk var tikt pie “tīrām” šķirnēm. Abos
gadījumos, kā jau minēts, labāk izvēlēties kucēnu, kurš vēl ir
audzināms un skolojams. Te dažas suņu skolu adreses:
http://sunuapmaciba.lv/;
http://www.saulessuns.lv/lv.html.
Ieteikumi
- Tā kā ģimenē ir bērni, ieteicams izvēlēties kucēnu. Dažkārt jau pieauguši suņi, kas nav raduši pie bērniem, var nespēt iedraudzēties un būt bīstami.
- Kad jaunais draugs sasniedzis noteiktu vecumu, viņu ieteicams vest uz suņu skolu, kur jums iemācīs saprast suni un būt labam saimniekam.
- Ja nolemjat suni iegādāties, jau sākotnēji jāvienojas par bērna pienākumiem pret dzīvnieku un stingri jāskatās līdzi, vai bērns savus pienākumus pilda. Viņam jāsaprot, ka mājdzīvnieks nav rotaļlieta.
- Rūpīgi jāpārdomā ģimenes kopējais ikdienas režīms un brīvā laika pavadīšanas ieradumi, jo turpmāk ģimenes izbraucienu organizēšana var būt sarežģītāka – jādomā, kur atstāt suni, vai arī, kā viņu paņemt līdzi.