10 iemesli, kā kārtīgs dzīvoklis mainīs tavu dzīvi līdz pašiem pamatiem

Brightside.me nosauc 10 iemeslus, kas pierāda, ka sava mājokļa sakārtošana ir lieliska terapija gan ķermenim, gan prātam. Tātad - lūk, 10 iemesli, kāpēc mājās ir jāieved kārtība.

Ar priekšmetiem pārblīvēta dzīves telpa kaitē veselībai
Paraudzīsimies uz medaļas otru pusi - kāpēc vietu, kur dzīvojam, nevajadzētu aizkraut ar mēbelēm un dažādiem citiem sadzīves priekšmetiem? Izrādās, haosa negatīvā ietekme ir daudz lielāka, nekā varētu šķist. Nevajadzīgas lietas kaitē gan fiziskajai, gan psihiskajai veselībai. Bez citām negatīvajām iezīmēm nekārtība var arī izraisīt nervozitāti, miega traucējumus, palielina stresu un pazemina spēju koncentrēties. 

Mājas kārtošana iztīra arī prātu
Ja mājās valda nekārtība, tas neizbēgami ietekmē tavu zemapziņu un samazina spēju ilgstoši koncentrēties. Ja apkārt valda nekārtība, tas ierobežo arī spēju apstrādāt informāciju. Tātad, sakārtojot fizisko telpu, tu sakārtosi arī prātu. Ieviešot kārtību mājās, sajūtamies vieglāk, šķiet, ka ir vairāk gaisa un vieglāk elpot. Atbrīvojoties no nevajadzīgajām lietām un koncentrējoties uz cilvēkiem un izjūtām, rodas brīvības izjūta, pie kuras ļoti ātri pierodam.

Kārtošana samazina stresu un nervozitāti
Dzīve haosa pilnā vidē psiholoģiski iztukšo, jo apkārt visu laiku tu redzi "nepabeigtus darbus", un to gandrīz nav iespējams ignorēt. Tas rada pastāvīgu fona stresu, un šāds garastāvoklis mūs iztukšo. Mēs zaudējam enerģiju, un ilgstošā laikā tas var vājināt imūnisistēmu. Stresu un spriedzi var radīt vairāki faktori, tāpēc ar mājas sakārtošanu ne vienmēr būs līdzēts. Taču, ja tas palīdz kaut tikai mazliet, nenoliedzami ir vērts pamēģināt.

Dzīvojot kārtīgā vidē, uzlabojas gremošanas sistēmas darbība
Ieviešot kārtību mājās, tu pamanīsi, ka zuduši tādi simptomi kā vēdera uzpūšanās, kuņģa dedzināšana un citi gremošanas traucējumi. Kā tas iespējams? Gluži vienkārši. Nav noslēpums, ka zarnu traktam un smadzenēm ir ļoti cieša saistība. Mazinoties stresam un atbrīvojoties prātam, ķermenim parādās vairāk enerģijas. Sāk aktīvāk darboties organisma detoksikācijas sistēma un atjaunojas zarnu mikrofloras balanss. Uzlabojas vielmaiņa, un tas nodrošina vajadzīgo enerģijas daudzumu. Nostiprinās arī imūnistēma.

Kārtīgā mājā būs mazāk kaitīgo baktēriju un alergēnu
Haosa pilnā mājā krājas putekļi, netīrumi, mājdzīvnieku spalvas, pelējums. Šis viss ļoti kaitē veselībai - var radīt alerģiju, elpceļu problēmas, iekaisumus, stresu, pat hroniskas kaites. Tu vari pat nezināt, kas tev īsti rada veselības problēmas, ja dzīvo nekārtīgā mājoklī.

Būs vairāk brīva laika
ASV Nacionālās kārtības un tīrības ekspertu asociācijas veiktā pētījumā secināts, ka vidējais amerikānis veselu savas dzīves gadu iztērē, meklēdams kādu pazaudētu vai savā vietā nenoliktu priekšmetu. Taču, pilnībā sakārtojot mājvietu, vārda vistiešākajā nozīmē varat sev izgreznot dzīvi.  Savukārt cits pētījums, kas veikts pēc Nacionālās ziepju un tīrīšanas līdzekļu pasūtījuma, apliecina: ja mājās ir veikta ģenerāltīrīšana un cilvēki ir tikuši vaļā no nevajadzīgajām lietām, viņi saimniecības darbiem tērē par 40 procentiem mazāk laika.

Kārtīga mājvieta var stiprināt draudzību
Pēc "Rubbermaid" veiktā pētījuma datiem, puse dzīvokļu īpašnieku neaicina ciemos draugus, jo kautrējas no nekārtības savās mājās. Šajā pašā pētījumā noskaidrots, ka apmēram 16 procenti māmiņu, kurām ir 3 bērni, neļauj savām atvasēm aicināt ciemos draugus, jo mājas ir pārāk aizkrautas ar nevajadzīgām lietām. Tādējādi, nemitīgi atliekot mājokļa kārtošanu, cilvēki zaudē daudz laika, ko varētu jēgpilni pavadīt kopā ar saviem draugiem.
 

Uzlabojas seksuālā dzīve
Šķiet neticami, taču tā ir taisnība. Kādē pētījumā noskaidrots, ka attiecībās spriedze rodas arī nesakārtota dzīvokļa dēļ, tādējādi kārtībai mājās ir lielāka ietekme uz tās iemītnieku attiecībām, nekā varētu šķist. Un šādi konflikti var ilgtermiņā negatīvi ietekmēt intīmo dzīvi.

Nekārtība veicina noguruma sajūtu
Prinstonas universitātes Neiroloģijas zinātņu institūta pētījumā secināts, ka cilvēki, kuru mājās valda nekārtība, jūtas vairāk noguruši, jo tērē savu psihisko enerģiju stresam, kuru rada haosa pilna telpa. Un, tā kā nekārtīgā vidē ir grūtāk koncentrēties un apstrādāt informāciju, katram uzdevumam ir jāveltī vairāk spēka un enerģijas.

Haoss negatīvi iedarbojas uz spēju pieņemt lēmumus
Šajā pašā Prinstonas universitātes pētījumā secināts, ka zināšanas par nekārtību un no šīm zināšanām izrietošās dusmas slikti ietekmē psihi. Tādējādi cilvēki ir vairāk uzvilkti un pieņem citādus lēmumus, nekā būtu to darījuši "ar vēsu prātu".

Avots: www.kasjauns.lv