Kā pareizi veikt dzīvokļa remontu Rīgā. Dokumentu kārtošana un saskaņojumu veikšana

Vai nenesošo starpsienu nojaukšanai un durvju ailas pārvietošanai ir nepieciešama atļauja? Vai vannas istabas apvienošana vienā telpā ar tualeti ir jāsaskaņo? Vai ir jāsaņem pilsētas varas iestāžu piekrišana lodžijas vai balkona iestiklošanai? Šos un citus jautājumus RĪGA.LV uzdeva Rīgas pilsētas būvvaldei. 

Logi, balkoni un lodžijas

Viens no populārākajiem remonta veidiem rīdzinieku mitekļos ir logu nomaiņa. Vai tā ir jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas būvvaldi?

Ja ēkā ir paredzēts tikai nomainīt logus, tad nav nepieciešams neko saskaņot. Vienīgi tad nedrīkst veikt nekādus citus ēkas fasādes būvdarbus,  un ir jānodrošina atbilstība ēkas fasādes koptēlam – dalījumam, formām, proporcijām, materiālam, krāsai un apdarei, logailu dziļumam un apdarei, profilam, dekoratīvajiem elementiem un citām detaļām. Šī norma jāievēro tiem, kas dzīvo sērijveida ēkās.

Savukārt, ja logus paredzēts mainīt ēkā, kas atrodas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā, būvvaldē jāiesniedz iesniegums, kam pievienota skice vai pase ar skaidrojošu aprakstu – uz tās jābūt sertificēta arhitektūras jomas būvspeciālista parakstam. Ja ēka ir atzīta par arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekli, tad papildus jāsaņem arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja.

Ja jūs plānojat nomainīt vecos koka rāmjus pret plastmasas rāmjiem ar stikla paketēm vai padziļināt un paplašināt logailas, tad gan bez būvvaldes atļaujas neiztikt. Būvvaldei jāiesniedz  sertificēta speciālista izstrādāts pieteikums, kam pievienota piekrišana no mājokļa īpašnieku vairākuma.

Kā juridiski pareizi organizēt lodžijas iestiklošanas procesu?

Lodžijas iestiklošana daudzdzīvokļu ēkā izmaina nama fasādi, kas ir dzīvokļu saimnieku kopīpašums. Tādēļ, pirms ķerties pie darba, ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce vai jāveic viņu aptauja. Ja īpašnieki vienojas par konkrētu ēkas turpmāku koptēlu un lēmums par lodžijas iestiklošanu ir apstiprināts ar balsu vairākumu, var rīkoties tālāk. Nākamais solis ir vēršanās pie sertificēta arhitekta ar uzdevumu izstrādāt fasādes lodžiju aizstiklojuma skici vai pasi ar skaidrojošu aprakstu. Skice un kopīpašnieku saskaņojums divos eksemplāros kopā ar iesniegumu jāiesniedz būvvaldē. Tas jādara obligāti – arī tad, ja mājā jau ir lodžijas, kas tikušas iestiklotas iepriekš.

 
Dažādie lodžiju stiklojumi bojā ēkas kopskatu. Kā ar to cīnīties? 

Līdzko kāds no dzīvokļu īpašniekiem būvvaldē apstiprinās  lodžijas iestiklošanas skici, visiem nākamajiem iestiklotājiem būs jāņem vērā šis dokuments. Tas ļaus nama fasādi padarīt pievilcīgāku.

Ja dzīvokļu kopīpašnieki par to ir vienojušies, tad lodžiju iestiklošanas skici var pasūtīt arī mājas pārvaldnieks. Tādā gadījumā iemītniekam, kurš nolēmis savā dzīvoklī veikt iestiklošanu, atliks vien painformēt būvvaldi.

Rīgas dome piešķir būtiskas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides – no 25% līdz pat 70% apmērā – tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri par saviem līdzekļiem ir saremontējuši ēkas fasādi vai ierīkojuši apgaismojumu. Tas attiecas arī uz tiem īpašniekiem, kuru dzīvokļi atrodas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautās ēkās vai ēkās, kas ir pilsētas vēsturiskajā centrā.

Vai balkonu iestiklošanu regulē tie paši noteikumi, kas attiecas uz lodžijām?
Pirms sākt balkona pārbūvi, sertificētam inženierim jāveic balkona tehniskā stāvokļa pārbaude un jāsniedz atzinums par to, vai stiklojumu var ierīkot bez nostiprinošas papildu konstrukcijas. Ja atzinums ir negatīvs, tad inženierim var lūgt viņa atskaitē minēt tos pasākumus, kas jāveic, lai pārbūve būtu droša. Tā kā uzlabojumiem ir pakļauta visas ēkas nesošā konstrukcija, ir nepieciešams izstrādāt ēkas fasādes pārbūves būvprojektu un saņemt būvatļauju. Pēc darbu pabeigšanas būvvaldes speciālistam būs jāparaksta akts par objekta pieņemšanu ekspluatācijā.
 

Apkures sistēma, radiatori

Vai ar būvvaldi ir jāsaskaņo papildu vai jaudīgāku radiatoru uzstādīšana? 
Apkures sistēmas pārveidei daudzdzīvokļu ēkas viena dzīvokļa robežās apliecinājuma karte vienkāršotai renovācijai nav vajadzīga. Saskaņošana jāveic tikai tad, ja radiatoru nomaiņa var ietekmēt kaimiņu dzīvokļu siltumapgādi vai sistēmas darbības kvalitāti visā mājā, piemēram, ja jauno radiatoru jauda vai apjoms atšķiras no iepriekšējā.
 
Ko darīt, ja kaimiņš apgalvo, ka remontdarbu dēļ viņa miteklis kļuvis vēsāks, bet remonta veicējs to noliedz? Kā var pierādīt šādas lietas?
Šāda veida atzinumu ir tiesīgs sniegt mājas pārvaldnieks. Taču, ja kaimiņš turpina apgalvot, ka salst tieši jūsu remonta dēļ, to pierādīt ir viņa pienākums, nevis jūsējais. Turklāt, lai to pierādītu, ir jāiesniedz sertificēta inženiera atzinums. Gadījumā, ja apstiprināsies, ka kaimiņam ir taisnība, bet remonts jau būs veikts, apkures sistēmu nāksies atjaunot  sākotnējā stāvoklī. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka citos ēkas dzīvokļos jūsu remonta dēļ pazeminātos dzīves kvalitāte.

Sanitārie mezgli un virtuves

Viens no populārākajiem veidiem, kā iegūt kādu papildus kvadrātmetru šaurajā sanitārajā mezglā, ir aizstāt vannu ar duškabīni. Vai šādā gadījumā ir nepieciešams kāds saskaņojums? 
Mainīt vannu pret duškabīni un otrādi katrs var pats pēc saviem ieskatiem. Ja izlietnes vai klozetpoda pārvietošana notiek vienas telpas robežās, arī tad nekādi saskaņojumi nav vajadzīgi.
 
Ja virtuvē izlietne sākotnēji atrodas pie ieejas durvīm, bet remonta laikā to paredzēts pārcelt pie loga, vai tam ir vajadzīga atļauja? 
Nē. Izlietni telpas robežās katrs var pārvietot tā, kā viņš vēlas. Kaut arī būs nepieciešams mainīt cauruļu novietojumu un caurules pagarināt vai saīsināt, šādiem darbiem nekādi saskaņojumi nav vajadzīgi. Protams, darbi jāveic ar atbilstošu piesardzību.
 
Bet ko darīt, ja plānotais remonts ir tik vērienīgs, ka vannas istabu plānots pārcelt pavisam citā vietā, nekā paredzēts sākotnējā projektā? 
Šajā gadījumā situācija ir sarežģītāka. Saskaņā ar Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumiem Nr.340 „Par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas" 22.punktu daudzdzīvokļu ēkās sanitārtehniskās telpas izvieto virs līdzīgas nozīmes telpām zemākajā stāvā. Nav pieļaujama to atrašanās virs zemākā stāva dzīvokļa dzīvojamām telpām, ja nav saņemta attiecīgā dzīvokļa īpašnieka rakstiska piekrišana. Turklāt, ja remonts neskar starpsienas starp telpām vai to nesošās konstrukcijas, tad ir jāinformē būvvalde, iesniedzot paskaidrojuma rakstu ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves. Ja remonta laikā tiks skartas starpsienas vai nesošās konstrukcijas, tad jāiesniedz būvprojekts un jāveic visas paredzētās saskaņošanas procedūras.
 
No kā jāsaņem atļauja, lai uz citu vietu virtuvē vai citu telpu pārvietotu gāzes plīti?
Jebkāda gāzes plīts pārvietošana ir veicama TIKAI pēc saskaņošanas ar AS "Latvijas Gāze", jo rīkoties ar gāzi pašam uz savu roku ir pārāk bīstami. Par savu vēlmi pārkārtot virtuvi jāziņo, zvanot pa bezmaksas tālruni 155, lai vienotos par speciālista ierašanos. Ja gāzes iekārtas pārvietošana notiek 1,5 metru rādiusā no tās pašreizējās atrašanās vietas, prātīgāk ir ierīkot lokano savienojumu, jo tas ir gan lētāk (izmaksā aptuveni 50 eiro), gan vienkāršāk. Taču, ja plīts tiek pārvietota par vairāk nekā 1,5 metriem, nepieciešams pārvietot arī caurules, kas ne tikai maksās dārgāk ( 100– 140 eiro), bet arī sarežģīs pasākumu. Ja gāzes plīts pārvietošana tiek veikta virtuves robežās, ar būvvaldi tā nav jāsaskaņo.
 
Savukārt, ja gāzes plīti paredzēts novietot citā telpā, tad to var saukt par telpas funkciju maiņu. Mainot vien funkciju, bet plānojumu saglabājot nemainīgu, pietiks, ja būvvaldei iesniegsiet paskaidrojuma rakstu par ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves. Taču, ja vienlaikus plānojat arī pārvietot vai nojaukt nenesošās starpsienas, ir jāizstrādā apliecinājuma karte vienkāršotai atjaunošanai. Ja remonts skar arī nesošās sienas, tad gan būs jāveic visas paredzētās saskaņošanas procedūras (jāapstiprina projekts, utt.). Protams,  nepieciešama arī kaimiņu piekrišana.
 
Kādi noteikumi ir jāievēro, pārvietojot elektrisko plīti?
Dzīvokļa iekšienē esošo elektroinstalāciju remontu un uzlabošanu veic sertificēti elektriķi. Speciālistu sarakstu un kontaktinformāciju var atrast Latvijas Elektriķu brālības tīmekļa vietnē: http://www.leb.lv/db_sertifikati.asp. Saskaņošana ar AS "Sadales tīkli" (bezmaksas tālrunis 80200403) ir nepieciešama tikai tad, ja remonta laikā paredzēts pārvietot skaitītājus vai sadales tīklus, kas atrodas ārpus dzīvokļa.
 
Līdz ar šiem papildus nosacījumiem, jāievēro visi tie paši noteikumi kā pārvietojot gāzes plīti.

Iekšsienas

Vai ir jāsaņem būvvaldes atļauja, lai nojauktu nenesošu starpsienu? 
Pirms sākt šādus darbus, ir jāvēršas pie sertificēta projektētāja, lai saņemtu apliecinājuma karti vienkāršotai renovācijai.
 
Vai ir nepieciešama būvvaldes piekrišana durvju ailas pārvietošanai nenesošajā starpsienā?
Arī šajā gadījumā projektētājām jāizstrādā apliecinājuma karte vienkāršotai renovācijai.
 
Vai drīkst izveidot jaunu durvju ailu nesošajā sienā? 
Ikviena darbība, kas skar nesošās sienas, ir uzskatāmas par ēkas atjaunošanu vai pārbūvi, kam nepieciešama būvatļauja, projekts un kopīpašnieku piekrišana.
 

Ieejas durvis, palīgtelpas un pagalms

Daudzās ēkās, jo īpaši 119. sērijas namos, iedzīvotāji gaiteņos uzstāda restes, kas norobežo ieeju vienā vai vairākos dzīvokļos. Vai tam ir nepieciešama būvvaldes atļauja? 
Patvaļīgi šādas lietas darīt nedrīkst. Tam var būt nopietnas sekas, jo nepareizi uzstādītas konstrukcijas var apgrūtināt glābšanas darbus ugunsgrēka gadījumā. Arī gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē ar balsu vairākumu ir pieņemts lēmums par šādiem darbiem, būvvalde to nesaskaņos, ja nebūs nodrošinātas visas normatīvos noteiktās ugunsdrošības un glābšanas prasības.
 
Vai dzīvokļa ieejas durvju nomaiņa ir jāsaskaņo? 
Ja jaunās durvis tiek iemontētas tajā pašā vietā un veras uz to pašu pusi kā iepriekš, kā arī durvju ailas izmēri paliek nemainīti, tad saskaņošana nav vajadzīga. Taču, ja izmaiņas skar nesošās konstrukcijas, tā kvalificēsies par atjaunošanu vai pārbūvi, tātad –  jāsaņem būvatļauja.
 
Izņēmums ir ēkas, kas iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tur durvju nomaiņai būs nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja.
 
Kādi dokumenti ir nepieciešami, lai pievienotu savam dzīvoklim bēniņus vai ratiņu telpu?
Ņemot vērā, ka šādi pasākumi skar kopīpašumu un nesošās konstrukcijas, ir nepieciešama dzīvokļu īpašnieku piekrišana (vismaz 50 procentu + 1 balss), kā arī būvvaldes izsniegta būvatļauja.
 
Vai mājas īpašnieki drīkst uzstādīt pagalmā soliņu vai norobežot piegulošo teritoriju ar žogu?
Var. Taču labiekārtošanas elementu, tostarp žogu un soliņu uzstādīšanai ir nepieciešama vairākuma iedzīvotāju piekrišana, kam jāpievieno būvvaldē aizpildīts paskaidrojuma raksts. Saskaņošana ar speciālistiem ir nepieciešama drošības apsvērumu dēļ, jo iedzīvotāji nevar zināt, kur atrodas elektriskie vai telekomunikāciju kabeļi un gāzes vadi, tādēļ darbošanās uz savu roku var novest pie nelaimes.
Pirms nožogot daudzdzīvokļu namu teritoriju, jāņem vērā Rīgas domes 20.12.2005. saistošo noteikumu Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ” 366. punktā noteiktais – aizliegts nožogot zemesgabalus, kuros atrodas esošs daudzdzīvokļu nams vai nami, kuri ir funkcionāli saistīti ar blakus zemesgabalos esošajiem daudzdzīvokļu namiem un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotiem teritorijas labiekārtojuma risinājumiem (apstādījumi, gājēju celiņi, soliņi, apgaismojums, bērnu rotaļu laukumi, sporta laukumi u.c.). Ja teritorijas kopēja nožogošana ir bijusi paredzēta attiecīgo daudzdzīvokļu namu kompleksa vēsturiskajos daudzdzīvokļu namu būvniecības būvprojektos vai teritorijas kopēja nožogošana paredzēta detālplānojumā, nožogošana ir pieļaujama.

Kad jāceļ trauksme

Kā jārīkojas, ja ir radušās aizdomas, ka kaimiņš veic patvaļīgu mājokļa pārbūvi? Kādās situācijās ir jāceļ trauksme?
Ja griestos vai sienās ir radušās plaisas, kādas tur iepriekš nav redzētas, tad nekavējoties jāvēršas pie mājas pārvaldnieka. Ja viņa palīdzība jums nešķiet pietiekoša, jānāk pie mums uz būvvaldi. Mūsu inspektors var ierasties uz vietas, lai vizuāli pārliecinātos, vai remonta rezultātā nav radies būtisks apdraudējums.  Gadījumos, kad būvvaldei radīsies šaubas, mēs liksim ēkas īpašniekiem vai apsaimniekotājam pasūtīt sertificēta inženiera tehnisko atzinumu, jo Būvvalde pati neveic ēku tehnisko apsekošanu, kas ļautu noteikt ēkas tehnisko stāvokli.
 
Mājokļa regulāra apsekošana ir jānodrošina pašiem īpašniekiem. Diemžēl ne visi īpašnieki izprot šo prasību.
 
Pārvaldniekam ir pienākums katru gadu veikt ēkas vizuālu apsekošanu, kas var kalpot par pamatu detalizētākai ēkas konstrukciju pārbaudei. Būvvalde ir lūgusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju iekļaut normatīvajos aktos prasību šos atzinumus iesniegt būvvaldē, lai būvvalde varētu operatīvāk un konstruktīvāk reaģēt uz iedzīvotāju iesniegumiem. Diemžēl Saeimas komisija neatbalstīja mūsu lūgumu.
 
Kāds sods ir paredzēts par nelikumīgu būvniecību?
Ja būvniecība norit bez paredzēto dokumentu noformēšanas vai neatbilst apstiprinātajam projektam, būvvaldes inspektors nekavējoties liks darbus pārtraukt un veikt nepieciešamos saskaņošanas pasākumus. Ja tiks konstatēts, ka pārbūves rezultātā tiek nodarīts kaitējums dzīvoklim vai ēkai vai arī patvaļīgi veikto būvniecību nav iespējams saskaņot, piemēram, nav iespējams saņemt kopīpašnieku piekrišanu, būvvalde pieņems lēmumu par telpu sākotnējā stāvokļa atjaunošanu un nelikumīgās būvniecības seku novēršanu – protams, izdevumi būs jāsedz vainīgajam dzīvokļa īpašniekam.
 
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152. panta pirmā daļa nosaka, ka par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu fiziskajām personām tiek piemērots naudas sods no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 4300 eiro. Saskaņā ar šā panta otro daļu par būves patvaļīgu būvniecību piemēro naudas sodu – fiziskajām personām no 140 līdz 1400 eiro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 7100 eiro. Par būves  izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā naudas sods fiziskajām personām ir no 70 līdz 1400 eiro, bet juridiskajām personām — no 70 līdz 7100 eiro.
 
Pārkāpējiem ir dota iespēja legalizēt nelikumīgo būvniecību. Protams, arī šajā gadījumā soda piemērošana nav izslēgta, taču godīga un labprātīga atzīšanās pārkāpuma izdarīšanā tiek uzskatīta par atbildību mīkstinošu apstākli. Pēc tam ir jāveic visas paredzētās saskaņošanas procedūras.
 
Atcerieties – pat ja nelegālo būvniecību uz brīdi būs izdevies noslēpt, tad nākotnē tā vienalga noteikti nāks gaismā. Piemēram, pārkāpumu nebūs iespējams paturēt noslēpumā, ja vēlēsieties savu dzīvokli pārdot. Ja inventarizācijas lietā, ko pieprasīs potenciālais pircējs, nebūs atzīmes par veikto remontu, tas var nelabvēlīgi ietekmēt darījuma norisi, samazināt nekustamā īpašuma cenu un radīt citas neērtības. Taču arī gadījumos, kad jaunais īpašnieks šo patvaļīgo būvniecību nekustamā īpašuma pirkšanas laikā nebūs ievērojis, vēlāk viņš būs tiesīgs vērsties tiesā, piedzenot zaudējumus, kas radušies gan par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu, gan nepatiesu nekustamā īpašuma vērtības noteikšanu.
 
Ja gatavojaties savu mājokli pēc kāda laika pārdot vai atstāt mantojumā, padomājiet par tā nākamajiem saimniekiem. Veicot nelikumīgus būvdarbus, jūs uzliekat viņiem apgrūtinošu pienākumu legalizēt jūsu veikto būvniecību.
 
Būtiski atcerēties, ka nekustamajiem īpašumiem, kuros konstatēta nenovērsta patvaļīga būvniecība, no 2015. gada 1. janvāra piecas reizes tiek palielināts nekustamā īpašuma nodoklis. No 2016.gada 1.jūlija pieckāršā apmērā tiek palielināta arī  būvnodeva, ja Būvvalde konstatēs, ka būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Remonta veidi: kad ir nepieciešams saņemt atļauju no būvvaldes

Kosmētiskais remonts
Kosmētiskais remonts ir pats vienkāršākais remonta veids,  kas neskar ne siltumizolāciju, ne siltuma un ūdensapgādi un kanalizāciju, ne dzīvokļa plānojumu vai  starpstāvu pārsegumus, kā arī neparedz izmaiņas mājas ārējā izskatā. Šādam remontam nekādas atļaujas nav vajadzīgas – līmēt tapetes un balsināt griestus katrs var pēc saviem ieskatiem. Un tas arī ir vienīgais gadījums, kad var iztikt bez darbu saskaņošanas ar būvvaldi.
 
Vienkāršotā renovācija
Otrs remonta veids – vienkāršotā renovācija – paredz ēkas vai tās daļas atjaunošanu, nemainot ēkas nesošos elementus vai konstrukcijas, un neskarot ēkas fasādi un koplietošanas inženiertīklus. Parasti ar vienkāršoto renovāciju tiek domāta istabu nenesošo starpsienu pārcelšana vai nojaukšana – tā būtu, piemēram, viesistabas un virtuves apvienošana, kas ļauj izveidot vienotu telpu dzīvoklī. Definīcijā „vienkāršotā renovācija” ietilpst arī vannas istabas un tualetes apvienošana – ļoti bieži veikts pārveidojums. Vienkāršotā renovācija prasa rūpīgu attieksmi, jo ne vienmēr ar neapbruņotu aci var atšķirt starpsienu no nesošās sienas. Lai iegūtu precīzāku informāciju, ir jāgriežas pie nama pārvaldnieka. Viņam ir jābūt ēkas inventarizācijas lietai, kurā ir atzīmētas nesošās sienas un citas konstrukcijas. Var palūgt padomu arī sertificētam arhitektam vai inženierim. Šajā jautājumā būvvaldē nav jāgriežas, jo tā šādus pakalpojumus nesniedz!
 
Bet, lūk, lai veiktu šādus darbus, ir jāsaņem būvvaldē atļauja vienkāršotajai atjaunošanai – vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte.
 
Lai saņemtu atļauju vienkāršotajai atjaunošanai, būvvaldē ir jāiesniedz aizpildīta apliecinājuma kartes 1. daļa (veidlapu var atrast Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā http://www.rpbv.lv/veidlapas ( Veidlapas - Apliecinājuma karte ēkas vai telpu grupas vienkāršotai atjaunošanai bez/ar lietošanas veida maiņu. I daļa).

Apliecinājumam ir jāpievieno šādi dokumenti:

• plānotās pārbūves apraksts,
• rasējums, kurā ir atzīmētas paredzētās izmaiņas,
• saskaņojums ar ēkas vai tās daļas īpašnieku,
• citi dokumenti, par kuriem pateiks speciālists.

 
Dokumenti ir jāiesniedz trijos eksemplāros. Iesnieguma izskatīšanas termiņš – 14 dienu laikā pēc dokumentu reģistrācijas dienas būvvaldē. Izskatot iesniegtos dokumentus, būvvaldes speciālists apliecinājuma kartes 1. daļā izdara atzīmi par paredzēto darbu ieceres akceptēšanu vai arī sniedz motivētu rakstisku atteikumu, kurā tiek norādīts, kas vēl ir jāizdara, lai atļauju saņemtu. Atkarībā no atbildes mājokļa īpašnieks informē būvvaldi par to, kura firma veiks šos darbus, un ķeras klāt pie darba vai arī veic „kļūdu labojumu”.

Vienkāršotās renovācijas apliecinājuma kartes izskatīšanas cena būvvaldē fiziskām personām tām piederošā dzīvoklī vai mājā ir 35,57 eiro, juridiskām personām – 44,11 eiro. Par atkārtotu dokumentu izskatīšanu pēc norādīto trūkumu novēršanas četru mēnešu laikā pēc pirmreizējās dokumentu iesniegšanas papildus nav jāmaksā.
 
Kopš 2014. gada 1. oktobra ir stājusies spēkā norma, kas paredz arī pēc vienkāršotās atjaunošanas darbu pabeigšanas (agrāk – tikai pēc būves atjaunošanas vai pārbūves) iesniegt būvvaldē Apliecinājuma kartes II daļu – par būvdarbu pabeigšanu  - un aktuālo inventarizācijas lietu, kuru jāpasūta Valsts zemes dienestā. Šī procedūra ir jāveic ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc Apliecinājuma kartes 1. daļā izdarītas būvvaldes atzīmes par paredzēto būvdarbu ieceres akceptēšanu.

 
BŪVES ATJAUNOŠANA VAI PĀRBŪVE 
Ja tiek plānoti būvdarbi, kuru rezultātā paredzēts nomainīt, pārbūvēt vai pastiprināt būves nesošos elementus vai konstrukcijas vai veikti funkcionālus tehniskos uzlabojumus tā jau ir būves atjaunošana vai pārbūve. Piemēram, lodžijas pievienošana istabai – pie mums visai populārs celtniecības darbu veids – jau ietilpst definīcijā „būves atjaunošana vai pārbūve”, jo izmaiņas skar nesošās sienas un siltumtīklus, kas ir kopīpašums.
 
Tāpēc veikt būves atjaunošanas vai pārbūves darbus, nesaņemot pārējo dzīvojamās mājas iedzīvotāju piekrišanu, nedrīkst.  Ja māja ir sadalīta atsevišķos dzīvokļu īpašumos, pietiek ar vienkāršu dzīvokļu īpašnieku vairākuma (50 % plus viena balss) piekrišanu, kuru viņi dod kopsapulcē vai aptaujas veidā. Toties, ja māja ir kopīpašums, kam Zemesgrāmatā nav reģistrēti atsevišķi dzīvokļu īpašumi un visiem iedzīvotājiem pieder ēkas domājamās daļas, tad ir vajadzīga visu kopīpašuma īpašnieku piekrišana. Bez dokumenta, kurš apliecina visu nama īpašnieku piekrišanu būves atjaunošanas vai pārbūves remonta veikšanai, būvvalde šādu iesniegumu nevarēs akceptēt.
 
Kārtība, kādā tiek saņemta atļauja būves atjaunošanas vai pārbūves remonta veikšanai ir mainījusies saistībā ar jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā no 2014. gada 1. oktobra.
 
Agrāk īpašnieks sākotnēji būvvaldē saņēma paredzētās būvniecības ieceres Plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kurā tika ieļauti nosacījumi būvprojekta izstrādei. Pamatojoties uz Plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumiem, sertificēts projektētājs izstrādāja būvprojektu. Tikai pēc projekta akceptēšanas tika izsniegta būvatļauja, kas atļāva uzsākt būvdarbus..
 
Šobrīd jaunais regulējums nosaka, ka būvvaldē jāiesniedz būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā (MK 02.09.2014. noteikumos Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi” katram būvniecības veidam ir noteikts būvprojekta minimālais sastāvs), ko izstrādājis sertificēts projektētājs. Būvprojektu minimālā sastāvā iesniedz būvvaldē kopā ar dokumentiem, kas apliecina īpašuma tiesības, inventarizācijas lietu un citiem dokumentiem.
 
Izskatot iesniegtos dokumentus, būvvalde izsniedz būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem, kuros noteikti galvenie būvprojektu izstrādāšanas kritēriji.. Taču, neraugoties uz nosaukumu, šī dokumenta saņemšana vēl nenozīmē, ka uzreiz var ķerties klāt remonta darbiem. Un tas ir ļoti svarīgs moments, kuru vēl visi nav apzinājušies.

Būvatļaujā ir uzskaitīti projektēšanas nosacījumi un citi uzdevumi, kas ir jāizpilda pirms ķerties pie lietas. (Agrāk analoģiska dokumenta nosaukums bija plānošanas un arhitektūras uzdevums.)
 
Patlaban būvatļaujas saņemšana nozīmē tikai to, ka ir saņemta zaļā gaisma projekta izstrādei.
 
Ja remonts ir iecerēts ēkā, kas ir arhitektūras piemineklis vai atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, projekts ir jāsaskaņo arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.
 
Gatavais projekts tiek iesniegts būvvaldē. Speciālisti izvērtē tā atbilstību iepriekš izsniegtajai būvatļaujai un pārliecinās, ka, visi tajā dotie norādījumi ir izpildīti. Pēc tam būvvalde jau izsniegtajā būvatļaujā veic atzīmi par projektēšanas darbu nosacījumu izpildi  un nosaka būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, kuros ieceres ierosinātājam jānorāda  kāda firma (protams, ka tai ir jābūt reģistrētai Būvkomersantu reģistrā) to veiks. Tikai pēc visas šīs informācijas saņemšanas un izvērtēšanas būvvalde mēneša laikā varēs būvatļaujā veikt atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, kas nozīmēs atļauju uzsākt būvdarbus. Tomēr, ja būs nepieciešami precizējumi vai papildu informācija, būvvaldei ir tiesības pagarināt atbildes sniegšanas termiņu pat līdz četriem mēnešiem.
 
Maksa par atļaujas saņemšanu ir diferencēta: tā ir atkarīga no vietas, kur atrodas objekts, tā tipa, paredzēto darbu rakstura un platības, kādā darbus paredzēts veikt. Aprēķināt aptuveno summu ir iespējams pašiem. Rīgas pilsētas Būvvaldes mājaslapā sadaļā „e-pakalpojumi” atrodams Būvnodevas rēķināšanas kalkulators –  http://www.rpbv.lv/uploads/buvnodeva/
 
Kad remonts ir pabeigts, ir jāiesniedz Būvvaldē dokumenti, kas apliecina darbu pabeigšanu. Pēc tam būvvaldes būvinspektors veic objekta apskati dabā un sagatavo aktu par būvdarbu pieņemšanu ekspluatācijā. Pirms tam ir jābūt veiktām izmaiņām nekustamā īpašuma inventarizācijas lietā, lai tā atspoguļotu faktisko situāciju.
 
Atļauja remonta darbu veikšanai ir spēkā astoņus gadus pēc tās izsniegšanas. Ja šis termiņš tiek nokavēts, diemžēl visa saskaņošanas procedūra atkal jāsāk no sākuma. 

 
Kur jāvēršas, lai saņemtu mājokļa tehniskā stāvokļa novērtējumu?

Pie sertificētiem inženieriem. Viņu saraksts ir atrodams Latvijas Būvinženieru savienības tīmekļa vietnē http://www.buvinzenierusavieniba.lv/. Adrese: K. Barona iela 99-1a, Rīga, LV-1012, tālr. 67845910.

Vidējais renovācijas vai atjaunošanas atļauju skaits, ko būvvalde izsniedz gada laikā, ir apmēram 2000.

Avots: www.riga.lv