Zini savas tiesības! Kādēļ ir vērts protokolā ierakstīt, ka tam nepiekrīti
Kā rīkoties, ja policija sastāda protokolu par pārkāpumu, bet es esmu pārliecināts, ka pārkāpumu neesmu izdarījis? Vai varu neparakstīt protokolu?
Jums ir tiesības neparakstīt protokolu. Policija šādā gadījumā izdarīs protokolā attiecīgu atzīmi. Taču tas neietekmēs protokola spēkā esamību. Turklāt neparakstīšanas gadījumā protokola kopija jums netiks izsniegta. Pareizāk ir protokolam pievienot paskaidrojumus un piezīmes. Ierakstiet vismaz frāzi "protokolam nepiekrītu". Atcerieties, ka protokola parakstīšana bez iebildumiem un piezīmēm vēlāk pamatā tiek traktētā kā piekrišana protokolā norādītajam pārkāpumam.
Kā rīkoties, ja tiek sastādīts administratīvā protokola pārkāpums
1. Ir gadījumi, kad policija sastāda protokolu par nenotikušu pārkāpumu nezināšanas, kļūdīšanās vai kādu citu iemeslu dēļ. Tāpēc vienmēr pirms parakstīšanas visu rūpīgi izlasiet.
2. Transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības neparakstīt protokolu. Tādā gadījumā policija izdara attiecīgu atzīmi protokolā. Taču pareizāk ir parakstīt protokolu ar norādi, ka tam nepiekrīt, jo neparakstīšanas gadījumā protokola kopija vadītājam netiek izsniegta (pēc tam protokolā var parādīties papildu pārkāpumi, liecinieki u.tml., kas nebija notikuma brīdī). Neparakstīšana neietekmē protokola spēkā esamību.
3. Transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības protokolam pievienot paskaidrojumus un piezīmes. Ja vadītājs nepiekrīt protokolam, tad protokola parakstīšanas brīdī protokolā šajā vietā vismaz jāieraksta "protokolam nepiekrītu". Jāatceras, ka protokola parakstīšana bez iebildumiem un piezīmēm vēlāk pamatā tiek traktētā kā piekrišana protokolā norādītajam pārkāpumam.
4. Ja vadītājs nepiekrīt protokolā norādītajam, tad protokolā var ierakstīt īsu paskaidrojumu. Ja raksta izvērstus paskaidrojumus, tad protokolā minētajā vietā noteikti jānorāda, ka sīkāki paskaidrojumi pielikumā, jo paskaidrojumu veidlapas mēdz pazust, ja to esamība nav norādīta pašā protokolā. Tad policijai ir jāiedod paskaidrojumu veidlapa.
5. Policijai noteikti jāprasa norādīt lieciniekus attiecīgā sadaļā, ja tādi ir. Dažreiz policija to atsakās darīt. Tad liecinieki obligāti jānorāda paskaidrojumā.
6. Ar personas tiesībām var iepazīties protokola otrā pusē. Personas tiesības šajā gadījumā ir gan pašai, gan ar aizstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, nokopēt tos, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.
7. Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, neprot valodu, kurā notiek lietvedība, šai personai ir tiesības lietot tai saprotamu valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus.
8. Ļoti svarīgi protokola sastādīšanas brīdī ir savākt visus maksimāli iespējamos pierādījumus. Jānorāda visi transportlīdzeklī esošie liecinieki. CSNg gadījumā iespējami citi notikumu redzējušie liecinieki. Jāsaglabā videoreģistratora ieraksti, ja tādi ir. Personai ir tiesības filmēt vai citādi fiksēt visas policijas darbības protokola sastādīšanas laikā. Jānofotografē transportlīdzekļu atrašanās vieta attiecībā pret apkārtni lietās, kur tam var būt nozīme. CSNg sekas ieteicams nofotografēt, jo policija diemžēl ne vienmēr veic fotofiksāciju, ja nav cietušo. Ja tuvumā pie kādas ēkas ir videonovērošanas kameras, tad vajadzētu uzrakstīt iesniegumu par ierakstu saglabāšanu līdz tiesas pieprasījuma par ierakstu izsniegšanu saņemšanai (dažreiz ieraksti glabājas vien dažas dienas).
Autors: Edgars Džeriņš, jurists/iSOS.lv