Kur un kā drīkst dedzināt vecos zarus, izcirstos krūmus un citus dabas materiālu atkritumus
Pavasaris tradicionāli ir talkošanas laiks. Ikviens, kuram vien ir kāda vietiņa ko apkopt, paņem darbarīkus, saaicina talciniekus un darbi vedas no rokas. Bet ko tad iesākt ar šiem atkritumiem - izzāģētiem krūmiem, rudenī nesagrābtajām koku lapām, kas ievietoti atkritumu maisos aizņemtu gana daudz vietas? Visloģiskāk, šķiet, tos sadedzināt, bet vai maz to drīkst darīt?
Ugunsdzēsējiem iebildumu nav
Kā portālam mammamuntetiem.lv pastāstīja Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Agrita
Vītola, no ugunsdzēsēju skatījuma, viņiem pretenziju pret
šādu atkritumu sadedzināšanu nav, ja vien ugunskura vieta ir
pieskatīta un neatrodas tiešā ēku vai meža tuvumā. Turklāt
ugunskura vietai jābūt ierīkotai, apkārt izrokot nelielu grāvīti,
lai uguns neizplatītos pa sauso zāli. Blīvi apbīvētās teritorijās
ugunskuru dedzināt nevajadzēt vispār. Tāpat dedzināt nevajadzētu
nebioloģiskas izcelsmes materiālus, piemēram, plastikāta pudeles,
gumiju un citas nedegošas vielas. "Tie būs melni dūmi pa visu
apkārtni, un to visu ieelpot ir ļoti neveselīgi," atgādina
ugunsdzēsēju pārstāve.
Ja noteikumi paredz, ka dedzināt bioloģiskos atkritumus pilsētas teritorijā nedrīkst, tad zarus, lapas, zāli un visu pārējo biomateriālu drīkst tikai kompostēt, nevis dedzināt.
Viņa arī atgādināja, ka teritorijas, kurās izvietoti mazdārziņi, dažās pilsētās ir iekļauti pilsētas teritorijā un tad tur stājas spēkā konkrētās pašvaldības noteiktumi. Ja tie paredz, ka dedzināt bioloģiskos atkritumus pilsētas teritorijā nedrīkst, tad zarus, lapas, zāli un visu pārējo biomateriālu drīkst tikai kompostēt, nevis dedzināt.
Pašvaldības nosaka savus ierobežojumus
Neraugoties uz ugunsdzēsēju viedokli, katra pašvaldība pati nosaka
savus ierobežojumus šādu atkritumu kūpināšanai. Tādēļ, - ja plāno
atbrīvoties no talkas laikā savāktā, to sadedzinot, pirms tam
painteresējies savā pašvaldībā, vai un kad to var darīt.
Rīgas domē norāda, ka pašvaldībā ir aizliegts
dedzināt lapas. Apbūve ir tik blīva, ka dedzināšana nav atļauta.
Atliek vien iedomāties, kāda būtu Rīga, ja katrs mazdārziņu
iemītnieks sāktu kaut ko dedzināt - galvaspilsēta dūmotu kā
skurstenis.
Lapas ir jāieliek konteineros kopā ar sadzīves atkritumiem. Ja šie
noteikumi tiek pārkāpti, tad, pamatojoties uz Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 75.panta 1.daļu, cilvēkiem tiek
piemērots administratīvais sods. Sods par šo noteikumu neievērošanu
fiziskām personām ir no 70 līdz 1000 eiro, juridiskām personām no
280 līdz 2100 eiro.
Turpretim vairākās Pierīgas pašvaldībās drīkst dedzināt zarus un krūmus, bet lielākoties tas darāms divreiz gadā - noteiktos laika posmos.
Stopiņu pašvaldības saistošie noteikumi nosaka, ka dzīvojamo māju, sabiedrisko objektu, darījumu, jauktas dzīvojamās un darījumu, ražošanas, vasarnīcu teritorijās sausās lapas, zarus u.c. organiskos atkritumus drīkstdedzināt nelielos daudzumos pavasarī no 15.aprīļa līdz 15.maijam, rudenī no 15.septembra līdz 15.novembrim, ievērojot ugunsdrošības noteikumus, nenodarot kaitējumu lieliem kokiem un apstādījumiem. Turklāt organisko atkritumu dedzināšana ir pieļaujama tikai nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai lietotāja klātbūtnē.
Nav pieļaujama organisko atkritumu dedzināšana laika periodā, kuru valsts vai pašvaldība ir pasludinājusi par ugunsnedrošu. Par šajā punktā minēto prasību pārkāpšanu vai cita veida atkritumu dedzināšanu pārkāpējam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām 8 līdz 72 eiro, juridiskām personām 15 līdz 143 eiro. Par tādām pašām darbībām, ja tas izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, uzliek naudas sodu fiziskām personām 72 līdz 143 eiro, juridiskām personām 143 līdz 356 eiro.
Savukārt Mārupē savrupmāju, mazstāvu
dzīvojamās, daudzstāvu dzīvojamās, sabiedrisko objektu, darījumu,
jauktas dzīvojamās un darījumu, ražošanas, vasarnīcu teritorijās
sausās lapas, zarus u.c. organiskos atkritumus aizliegts dedzināt
no15. maija līdz 15.septembrim, izņemot 23.jūniju un 24.jūniju, kad
drīkst dedzināt ugunskurus, ievērojot ugunsdrošības noteikumus un
nenodarot kaitējumu lieliem kokiem un apstādījumiem. Par minēto
prasību pārkāpšanu pārkāpējam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas
sodu: fiziskām personām līdz EUR 140, juridiskām personām – līdz
280 eiro. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada
laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, uzliek naudas sodu
fiziskām personām līdz 200 eiro, juridiskām personām – līdz 700
eiro.
Garkalnes novadā spēkā saistošajie noteikumi
"Par teritorijas un būvju uzturēšanu un kopšanu" , kas paredz, ka
sausas lapas, zarus un citus organiskos atkritumus drīkst dedzināt
nelielos daudzumos, speciāli tam paredzētā vietā, pavasarī no 1.
aprīļa līdz 1. maijam un rudenī no 1. oktobra līdz 1. novembrim,
ievērojot ugunsdrošības noteikumus vai citos laikos, saņemot
atļauju Garkalnes novada domē. Par šo noteikumu pārkāpšanu var tikt
piemērots administratīvais sods fiziskām personām – līdz 215 eiro,
juridiskām personām – līdz 715 eiro.
Saskaņā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības
saistošajiem noteikumiem "Sadzīves atkritumu apsaimniekošana
Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā" atkritumus pilsētas
teritorijā dedzināt aizliegts, turklāt par atkritumiem uzskatāmi
arī zari, lapas, papīri. Par šo noteikumu neievērošanu fiziskai
personai var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 700 eiro, juridiskai
personai – no 430 līdz 1400 eiro.
Tādēļ - pirms ņem rokās sērkociņus un pielaid uguni zaru vai lapu
kaudzei, noskaidro, vai tas konkrētajā brīdī tavā pašvaldībā ir
atļauts.
Kūlas dedzināšana aizliegta visur
Latvijā sākusies kūlas dedzināšanas sezona. Kā jau katru gadu
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests brīdina iedzīvotājus, ka
pērnās zāles dedzināšana nodara postījumus cilvēkiem, videi un
cilvēku īpašumiem. Kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāms
pārkāpums, par kuru var piemērot naudas sodus no 280 līdz 700 eiro
fiziskām personām un 700 līdz 2900 eiro juridiskām personām.
Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta, tas arī nav veids, kā iznīdēt ērces, ko to pavasarī vēl ir pārāk maz zālē, kas tiek nodedzināta.
Pamanot kūlas ugunsgrēku, jāzvana uz tālruņa numuru 112, jānosauc precīza adrese, pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta.