Auto sagatavošana pavasara un vasaras sezonai

Ziemas un vasaras riepas

Liela daļa cilvēku izvēlas vasarā turpināt braukt ar ziemas riepām, tādā veidā mēģinot ieekonomēt līdzekļus un nepirkt divus komplektus riepu – ziemai un vasarai.  Tomēr jāņem vērā, ka ziemas riepa no vasara riepas atšķiras ar gumijas sastāvu un to, kā šī gumija reaģē uz temperatūras maiņu, skaidro Jānis Vanks.

Ziemas riepas veidotas  tā, lai gumijas elastība būtu efektīva arī pie zemām temperatūrām. Ziemā tie var būt pat mīnu 30 grādi.  Tieši ziemas riepām izmantotais materiāls kopā ar protektoru palīdz automašīnai noturēties uz ceļa.
 

Pavisam citas īpašības piemīt vasaras sezonā izmantojamajām riepām. Vasarā sākot no plus 10 pēc Celsija ziemas riepās izmantotā gumija paliek pārāk mīksta un vairs neļauj auto pietiekami droši turēties uz ceļa.

Riepas pastiprināti dilst, ir sliktāka saķere, līdz ar to ir nedrošāka braukšana, sliktāka  vadāmība un ekstremālās situācijās arī nepietiekams bremzēšanas ceļš, gan arī ieekonomēt neizdosies, jo nākamajā ziemā riepas nodilušas un vairs nebūs izmantojamas.  Ar radžotām riepām Latvijā vasarā braukt nedrīkst.
 

Kādas riepas iegādāties?

Noteikti jāizvēlas specializēties veikali, kur speciālisti, izvērtējot apstākļus, kādos ikdienā tiek braukts, cik lieli attālumi un kādi ceļi tiek mēroti, ieteikts piemērotākās.

Minimālais ziemas riepu un vasaras riepu protektora dziļums CSDD normatīvos ir noteikts  vien 1,6 mm vasaras riepām un 4 mm ziemas riepām.  Jaunas vasaras riepas protektora dziļums parasti ir ap 6–8 mm, savukārt jaunām ziemas riepām protektora dziļums ir ap 8–10 mm.
 

Braukšanas stils vasarā un ziemā mainās. Vasarā atļaujamies lielākus uzrāvienus un manevrus, ziemā braucam prātīgāk, tāpēc prorektori vasarā dilst vairāk.

Ziemā protektors ir svarīgs, jo nodrošina saķeri ar slideno ceļa virsmu, bet arī vasaras riepai tas ir svarīgs. Tā kā vasaras ir lietainas, tad riepas uzdevums ir spēja izspiest ūdeni no auto kontakta ar ceļu segumu. Braukšanas laikā  auto ar ceļa segumu saķeras apmēram ar četriem  plaukstas lieluma laukumiem. Mašīna sver tonnu un vairāk. Jo efektīvāks ir punkts, ko auto saķērās ar segumu, jo lielāka ir tā drošība uz ceļa.

Tā kā Latvijā vasaras mēdz būt ļoti lietainas, tad pastāv akvaplanēšanas risks jeb riepas uzpeldēšanas draudi. Tas nozīmē, ka pie konkrēta ātruma iebraucot peļķē,  ātrums, kādā riepa spēj izspiest ūdeni, ir ierobežots. Tajā brīdī saķere pazūd un mašīna paliek uz tādas kā ūdens plēves. Šī plēve ir pat vēl slidenāka par ledu.  Šajā brīdī mašīna ir nekontrolējama un pat profesionāls autovadītājs šādu situāciju nevar novērst. Tāpēc auto riepai, kas paredzēta lietot vasarā, ir jābūt ar labu protektoru un spēju izspiest ūdeni.

 

Jaunas vai lietotas riepas?

Izvēle ir vienmēr. Var nopirkt ļoti dārgu brendu riepas, vai nezināmu un lietotu riepu, vai arī jaunu un nezināma ražotāja riepu. Eksperts iesaka izvēlēties labi zināmu brendu jaunas riepas.  Vasaras riepas, ja tām ir nobraukums ir līdz 20 000 km gadā, un nesezonā tās pareizi uzglabājot, var kalpot vismaz 4 gadus. Ja to izdala uz gadiem, tad investīcija drošībā atmaksājas.

Ja tas nav iespējams, labāk izvēlēties mazāk zināmu brendu, bet jaunas riepas.  Iemesls? Nesezonas laikā riepas svarīgi ir uzglabāt pareizi, bet pērkot lietotas riepas, jaunais saimnieks nezina, kādos apstākļos tās ir glabātas. Piemēram, tās var būt uzglabātas aukstumā, vai nepareizi novietotas, piemēram, uz nelīdzenas virsmas.  Tas tas var ietekmēt riepas materiāla kvalitāti. Veids, kā uzglabā riepu, var deformēt metāla kordu, kas ir riepā un samazināt tās uzticamību. Pareizi uzglabāt riepas ir nelikt tās tiešos saules starus, likt tās guļus un laiku pa laikam mainīt to secību, lai augšā un apakšā nav visu laiku viena riepa.
Dažreiz cilvēki izvēlas vissezonas riepas. Tomēr te vietā teiciens - “Kas der visam, neder nekam”.

Ko darīt pēc “sāls sezonas”

Šī ziema Rīgā paliks atmiņā kā vissāļākā, kāda ir pieredzēta. Iesālītas bija gan ēkas, gan koki, gan apavi, un protams, automašīnas.
Sāls ir uzkrājies visur, un vasaras periodā, saskaroties ar kondensātu, veidojas sāls šķidrums, kas ir bīstamākais bieds auto metāla konstrukcijām.  Noteikti ir jānomazgā ne tikai mašīnas virsbūve, bet arī tās apakša. Nenāks par sliktu arī apstrāde pret rūsu.

 “Ja plānojat ar auto brukt vairākus gadus, un jums rūp mašīnas tehniskais stāvoklis, tad pretkorozijas apstrāde ir būtiska. Piemēram, bremžu šķidruma trubiņas ir  no metāla. Rūsa var ietekmēt šķidruma piegādi bremzēm,  kas jau ir bīstami.”
Rūsa var būt viens no iemesliem, kāpēc salonā veidojas kondensāts un svīst logi. “Iespējams, ka mašīnas apakša ir tik izrūsējusi, ka mitrums salonā tiek no ārpuses”, skaidro DBS pārstāvis.

Braucot pavasarī, īpaša vērība jāvelta arī uz ceļa esošiem divriteņu transportlīdzekļiem – motorizētiem braucamiem un velosipēdiem.

Savukārt sprādzējot autokrēsliņā bērnus, jāpārregulē drošības siksnas, kas ziemā, ņemot vērā  biezo apģērbu, ir vaļīgākas. Tagad, kad bērniem mugurā ir plānākas drēbes,  siksnām jābūt ciešākām. Pretējā gadījumā trieciena laikā bērns izslīd no sēdeklīša, bet siksna trieciena brīdī nofiksējas kakla rajonā... Bail pat iedomāties, kādas tam var būt sekas.