7 nepatiesi mīti par atkritumu šķirošanu

Tam par iemeslu nereti kalpo maldīgie mīti, kas iesakņojušies sabiedrības apziņā un līdz šim atturējuši ķerties pie atkritumu šķirošanas ne vienu vien Latvijas iedzīvotāju. Lūk, septiņi populārākie mīti par atkritumu šķirošanu un tās lietderību, kā arī fakti, kas tos atspēko.

Mīts: Šķirot atkritumus ir sarežģīti

Šķirošana patiesībā ir elementāra un to spēj darīt ikviens. Lai nebūtu jāuztraucas, ka kāds no atkritumu veidiem nonāk nepareizajā konteinerā, sākumā var izšķirot papīru un stiklu. Kad izveidojies pieradums šķirot papīru un stiklu, kas ir vienkāršākie materiāli, var uzsākt sarežģītāku atkritumu nošķirošanu - bioloģiskos atkritumus, plastmasu un skārdenes. Šajā nodarbē var iesaistīties visa ģimene un to pat var pārvērst izzinošā rotaļā.

Mīts: Lai šķirotu, mājās nepieciešams atvēlēt daudz vietas

Lai šķirotu atkritumus, nebūt nevajag, lai mājās būtu milzīga virtuve vai pieliekamais. Galvenais ir vēlēšanās! Lai sāktu šķirot, pilnīgi pietiks ar vienu izturīgu maisu, kasti vai spaini, kur salikt plastmasu, stiklu un papīru. Galvenais, lai viss ir izskalots, tīrs un saplacināts, tad šķirošana neizņems ne daudz vietas, nedz laika. Galvenais nošķirot bioloģiskos atkritumus uzreiz, un visu pārējo var mest vienā atkritumu spainī, bet detalizētāk katru materiāla veidu sašķirot varēsi uzreiz pie konteinera. 

Mīts: Visi atkritumi tāpat nonāk vienā vietā

Lai gan nereti šķiet, ka sašķiroto materiālu savāc viena un tā pati atkritumu mašīna, liekot domāt, ka visi atkritumi – neatkarīgi no tā, vai tie ir šķiroti vai nešķiroti – nonāk vienā vietā, ne viss ir tā, kā izskatās. Patiesībā šķirotos atkritumus izved līdzīgās mašīnās kā sadzīves atkritumus vai pat tajās pašās - tikai atsevišķā reisā. Lai taupītu resursus, reizēm vienā auto iekrauj kopā gan plastmasu, gan kartonu, kurus pirms pārstrādes vienu no otra nošķiro. Pēc līdzīga principa pilsētās tiek organizēta satiksme. Tramvajs taču arī brauc viens un tas pats, bet maršruti mainās. Jautāsiet, kāpēc tad šķirot mājās, ja kāds vēlreiz visu sašķiro pēc atkritumu savākšanas? Pavisam vienkārši – šķirojot atkritumus mājās, tiek nodrošināts, ka otrreizēji pārstrādājamais materiāls ir tīrs no bioloģisko atkritumu piemaisījumiem un tātad derīgs atkārtotai pārstrādei.

Mīts: Sašķirotajam materiālam jābūt ideāli tīram

Arī šis apgalvojums nav tiesa! Lai mājās šķirotu atkritumus, nav jāpatērē nedz liels ūdens daudzums, nedz laiks, tāpat arī nav nepieciešams noberzt etiķetes no iepakojuma. Pietiek vien ar to, ka, piemēram, burkas vai tukšos krējuma trauciņus viegli izskalo un met konteinerā. Ieguvums? Jauni, tīri iepakojumi, kas gatavoti no atkārtoti pārstrādātām izejvielām un ko var lietot atkal un atkal.

Mīts: No šķirošanas Tev nav nekāda reāla labuma

Ik gadu Latvijā tiek saražoti vairāk nekā 700 000 tūkstoši tonnu atkritumu. Aptuveni 70% no tiem būtu iespējams pārstrādāt, ja tie tiktu sašķiroti. Ieguvumi no atkritumi šķirošanas ir vairāki. Pirmkārt, atšķirojot iepakojumu no sadzīves atkritumiem, tiek samazināts kopējo apglabājamo atkritumu daudzums, kas uz visiem laikiem nonāk atkritumu poligonā. Otrkārt, nošķirojot pārstrādājamos atkritumus no kopējās atkritumu plūsmas, iedzīvotājiem sarūk ikmēneša izdevumi par atkritumu izvešanu. Treškārt, iepakojuma materiālu pārstrāde ļauj taupīt enerģiju un dabas resursus. Ceturtkārt, šķirojot atkritumus, tiek samazināta kaitīgu vielu nonākšana dabā, nodrošinot tīru vidi arī nākamajām paaudzēm. Piektkārt, šķirojot atkritumus, var ne tikai sniegt savu artavu dabas piesārņojuma mazināšanā, bet arī sniegt atbalstu līdzcilvēkiem. Piemēram, līdz pat jūnijam pie 22 “Maxima” veikaliem Rīgā ir iespēja izmest sašķirotos atkritumus un pārvērst tos ziedojumā bērnu ar kustību traucējumiem atlabšanai.  Par katru sašķirotā iepakojuma kilogramu kampaņas “Šķiro un ziedo bērnu kustību priekam!” ietvaros “Latvijas Zaļais punkts” ziedo 10 centus bērnu rehabilitācijas centram “Poga”. 

Mīts: Šķirošana nekādi nemaina atkritumu apsaimniekošanas izmaksas

Šķirošana ir izdevīga tieši iedzīvotājiem, jo tādējādi iespējams samazināt izmaksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pat par 15%. Ņemot vērā, ka, piemēram, šķirota stikla, papīra un plastmasas konteineru satura izvešana ir par brīvu, nošķirojot pārstrādājamos materiālus, samazinās sadzīves atkritumu konteineru saturs. Līdz ar to sadzīves atkritumu konteineri ir jāizved retāk un iedzīvotājiem ir mazāk jāmaksā par atkritumu apsaimniekošanu. Turklāt šķirošanas uzņēmumos ir daudz darāmā – materiāli ir jāsavāc, vēlreiz jāpāršķiro un jānogādā pārstrādes rūpnīcās. Tātad šķirošana palīdz gan dabai, gan cilvēkiem, jo rada jaunas darbavietas.

Mīts: Atkritumu šķirošanas nozīme ir pārvērtēta, realitātē tā nepalīdzēs glābt dabu

Ir vairāki būtiski iemesli, kāpēc atkritumi ir jāšķiro. Šie iemesli ietekmē gan katru individuāli, gan sabiedrību, gan Latviju un pasauli kopumā. Jāatceras, ka pasaulē cilvēku skaits aizvien pieaug, bet dabas resursi ir ierobežoti. Tāpēc, ja otrreiz netiks izmantots tas, ko esam jau lietojuši, pārskatāmā nākotnē cilvēki ''noslīks'' savos atkritumos. Šķirojot atkritumus un pārstrādājot tos, no dabas ir jāņem daudz mazāk pirmatnējo izejvielu (koks, metāla rūdas, nafta), tāpat tiek patērēti mazāk resursi - ūdens un energoresursi. 

LASI ARĪ: Septiņas biežāk pieļautās kļūdas atkritumu šķirošanā

Kā pareizi šķirot atkritumus? INFOGRAFIKA 

Gada laikā Latvijas dabā nokļūst atkritumu daudzums, kas pārsniedz Gaismas pils izmērus