Lielogu dzērveņu audzēšana dārzā
Lai rudenī tiktu pie dzērvenēm, nav jāmeklē purvs – šīs vērtīgās ogas var izaudzēt arī piemājas dārzā. Turklāt tām nav nepieciešama purvaina augsne. Kā dārzā audzēt dzērvenes, stāsta zemnieku saimniecības “Dzērvenīte A” saimniece Aina Muša.
Ja vien ir zināšanas, kas nepieciešams dzērveņu augiem, no viena kvadrātmetra vien iespējams novākt līdz pat astoņiem litriem ogu. Tātad dzērvenēm dārzā nav jāparedz liela teritorija, lai vienai ģimenei ogu pietiktu visai nākamajai ziemai.
Dzērveņu stādīšana
- Dzērvenēm patīk saule. Jo gaismas būs mazāk, jo dzērvenes vairāk stīdzēs. Tāpēc dzērvenēm dārzā jāparedz nenoēnota vieta.
- Šiem augiem patīk skāba augsne. Tāpēc pirms stādīšanas dārzā vajadzētu izrakt trīsdesmit centimetru dziļu tranšeju, tajā ieklāt sadurstītu plēvi, tajā sapildīt brūno pakaišu kūdru, to noblietēt un salaistīt un tad tajā stādīt augus.
- Dzērveņu stādus nevajadzētu stādīt biežāk kā ik pa divdesmit centimetriem. Divu gadu laikā dzērvenes parasti uz zemes pleķīša noaug kā tepiķis. Pirmos gadus stīgas der retināt, taču, kad šķiet, ka dzērvenes noaugušas par blīvu un arī stādi jāatjauno, rudenī laukumu var vienkārši nopļaut ar trimeri, apbērt ar kūdru un tad gaidīt, kad no saknēm izaugs jauns stādījums. Taču šajā gadījumā jārēķinās, ka divus gadus dzērveņu ražas nebūs.
Katru pavasari augsni svarīgi kārtīgi izravēt, pretējā gadījumā dzērvenes konkurēs ar nezālēm un, lai tiktu pie saules gaismas, sāks stīdzēt.
- Katru pavasari augsni svarīgi kārtīgi izravēt, pretējā gadījumā dzērvenes konkurēs ar nezālēm un, lai tiktu pie saules gaismas, sāks stīdzēt. Dzērvenes ravēt vajadzētu maijā, kamēr augam vēl nav sariesušies ziedpumpuri. Tie ir tik vārīgi, ka ravējot vēlāk, atliek vien nedaudz augu aizķert, kā ziedpumpuri tiek norausti. Lai samazinātu nezāļu rašanos, dobes virskārtu der mulčēt ar skābām tīrām smiltīm vai skaidām.
- Dzērveņu stādus var stādīt visu vasaru, bet vislabāk to darīt no maija līdz jūnija vidum. Ja augus stāda vēlāk – augustā, septembrī, tie nepaspēj apsakņoties un ziemā līdz ar salu, to saknītes tiek izspiestas no zemes. Ja to laikus pavasarī nepamana, saknes var izkalst un augs aiziet bojā.
- Ar dzērveņu mēslošanu jābūt uzmanīgiem – svarīgi tās nepārmēslot un jo īpaši ar slāpekli! Šī iemesla dēļ dzērvenes nedrīkst mēslot ar kūtsmēsliem. Vislabāk lietot kompleksos mēslojumos, kuros slāpeklis nepārsniedz 11, 12 vienības. Mēslojumu augiem uzkaisa ļoti maz! Augus vienreiz mēslo maijā un otrreiz – jūnijā. Vairāk papildus mēslojums tiem nav nepieciešams. Turpmākajos mēnešos augam jāļauj nobriest. Ja dzērvenes turpinās mēslot arī vēlākos mēnešos, tās turpinās augt, to zariņu gali nepārkoksnēsies, attiecīgi ziemā tie nosals. Pārāk bieža laistīšana un nepareizu mēslojuma devu lietošana nereti ir iemesls mazai ražai un slimību izplatībai.
Pārāk bieža laistīšana un nepareizu mēslojuma devu lietošana nereti ir iemesls mazai ražai un slimību izplatībai.
- Dzērvenēm patīk, ja augsne ir mitra, taču tās nedrīkst arī pārlaistīt. Jāatceras, ka kūdra labi uztur mitrumu. Pat tad, ja virskārta ir saplaisājusi, piecu centimetru dziļumā parasti zeme ir mitra. Dzērvenes vajadzētu laistīt vienīgi tad, ja sauss un karsts laiks pieturas ilgstoši.
- Mazdārziņā, ja dzērvenes nav ieaugušas nezālēs un nav saaudzētas pārāk blīvi, var iztikt bez augu aizsardzības līdzekļiem. Bojātās ogas vienkārši jānolasa ar rokām.
- Ziemā, ja nav sniega un iestājas stiprs kailsals, dzērveņu stādījumus vēlams piesegt ar zariem, lapām.
Kādas dzērveņu šķirnes izvēlēties?
Latvijā vispateicīgākais šķirne ir “Stevens” - ļoti auglīga,
audzelīga un ražīga šķirne. Katru sezonu ogu ir daudz un tās ir
lielas.
Ļoti līdzīgas meža ogām ir šķirnes “Bergman” un “Early Black”. Tās
ļoti labi jūtas kūdras augsnē, ogu ir daudz un tās izskatās un
garšo līdzīgi meža dzērvenēm.
Uzturvērtība un sastāvs dārza un meža dzērveņu ogām ir stipri
līdzīga.
Visiem, kas apsver domu savā dārzā iestādīt dzērvenes, lai šis
kalpo par iedrošinājumu: šādi iespējams ne tikai parūpēties par
vērtīgiem ogu krājumiem ziemai, bet arī par dārza skaistumu.
Pavasarī dzērveņu lapas ir koši zaļas, vasarā pārtop tumši zaļas,
bet uz rudens pusi – tumši violetas. No jūnija beigām līdz
jūlija sākumam augs zied, veidojot gaiši rozā ziedu segu, bet no
septembra sākuma līdz oktobra sākumam dārzā ienākas tukši sarkanas
ogas.