Kas sakņu dārziņā jāpaveic jūnijā

Kā sadzīvot ar sausumu
Šobrīd, kad laukā ir izteikti silts un sauss laiks, pats svarīgākais darbs ir dārza laistīšana. Jālaista viss, kas ir gan iesēts, gan jau aug. Jo īpaši svarīga tā ir ziedkāpostiem, redīsiem, ķirbjiem, gurķiem, melonēm, kabačiem, salātiem – tie ir īpaši jūtīgi pret mitruma trūkumu. Šiem augiem trūkstot mitrumam, samazinās to ražas apjoms un kvalitāte.

Jālaista arī viss, kas šobrīd dīgst. Jāatceras – jo dārza augsne vieglāka un irdenāka, jo ātrāk un dziļāk tā izžūst. Tāpēc sausā laikā zeme jālaista ļoti pamatīgi – minimums ir 10 litri ūdens (viena lejkanna) uz vienu kvadrātmetru. Ja dārzs nav ilgstoši laistīts, jāuzlej vismaz 20 litri ūdens uz kvadrātmetru. 

Laistīt vajadzētu vakara pusē vai agri no rīta, kad saule nav tik aktīva un ir mazāks karstums. Vienā vietā nevajadzētu uzreiz liet lielu ūdens daudzumu, jāparūpējas, lai tas paspēj pamazāk zemē iesūkties. Labāk ar ūdens šļūteni staigāt šurpu turpu pa dārzu, jo lai mitrums spētu iesūkties dziļāk zemē, virskārta ir ļoti labi jāsamitrina. Ja lietojat laistītāju, tas parasti augsni samitrina pakāpeniski.

Pret mitruma trūkumu un augstu temperatūru jūtīgi ir lapu salāti - karstā laikā tie kļūst rūgteni un nav garšīgi. Siltākus laika apstākļus labāk iztur ledus, Romiešu un Batāvijas tipa salāti.

Jāatceras, ka kritiskos apstākļos dārza konkurencē vienmēr  uzvarēs nezāles nevis kultūraugi. 

Pašlaik nobriest arī zemeņu raža – ja dārzs nav ilgstoši laistīts, tā noteikti cietīs. Taču zemenes jālaista arī tad, ja skaidrs – šogad raža izpaliks. Tas tādēļ, ka šajā sezonā ieriešas nākamā gada raža. Ja augs būs ūdens trūkumā, tas slikti ieziemosies un arī tas negatīvi ietekmēs nākamā gada ražu. 
Dzirdēts, kad laukā karsts laiks, zemenes labāk neravēt, jo nezāles augsnē palīdz uzturēt mitrumu. Tā ir tikai puspatiesība. No vienas puses nezāles zemenes drusku noēno, bet no otras – atņem spēku un ir konkurents cīņā par mitrumu. Jāatceras, ka kritiskos apstākļos dārza konkurencē vienmēr  uzvarēs nezāles nevis kultūraugi. 

Ko var jau novākt un ko vēl stādīt?
Šobrīd vācami daudzviet jau agri iesētie zaļie zirnīši, visu veidu salāti, lapu sinepes, dilles, lociņi, siltumnīcās augošie gurķi. Ja gribas, lai no lokiem izaug sīpoli ziemas ražai, bet vienlaikus ir vēlēšanās arī ēst lociņus, jāzina, ka nav labi no auga noraut pa vienam lokam. Katrs ir vajadzīgs, lai veidotos kvalitatīvs sīpols, ko rudenī gribēsim novākt. Tā vietā labāk izraut veselu augu ar visu sīpolu - šādi sīpolus varēs arī labi paretināt, lai palikušie augtu dūšīgāki. 
Šomēnes vēl var stādīt ziedkāpostus, kāpostus, brokoļus vēlākai rudens ražai. Tāpat jūnijā var sēt kāļus, rutkus un burkānus ziemas ražai. To var darīt līdz pat Jāņiem. 

Jūnijā vēl mēslojumā varētu būt pārsvarā slāpeklis, tomēr augiem ir vajadzīga arī kalcijs, kālijs un fosfors, kas sekmē ziedēšanu. 

Vai augi vēl jāmēslo?
Līdz Jāņiem var mēslot tos dārzeņus, ko gribēsim glabāt ziemai. Mēslošana jāveic kopā ar laistīšanu, lai augs šīs vielas varētu labāk uzņemt. Jūnijā vēl mēslojumā varētu būt pārsvarā slāpeklis, tomēr augiem ir vajadzīga arī kalcijs, kālijs (jo īpaši stresa apstākļos), un fosfors, kas sekmē ziedēšanu. Tomēr jāatceras, ka katram konkrētajam augam ir savas specifiskas prasības – salāti (jo īpaši ledussalāti) būs pateicīgi par kalcija mēslojumu, ķiplokiem noteikti patiks mēslojums ar nedaudz sēru, sakņu dārzeņiem – ar bora piedevu, bet, piemēram, siltumnīcu tomātiem, kas jau sāk nobriest, būs nepieciešams mēslojums ar lielāku kālija daudzumu.