Klāt smaržīgo flokšu laiks. Selekcionāres padomi

Floksis ir viena no pateicīgākajām dārza puķēm, jo ilgi zied, reibinoši smaržo un nav grūti kopjama. Dārzkope un selekcionāre Guna Rukšāne, kura laidusi klajā šiem ziediem veltītu grāmatu “Flokši”, sniedz praktiskus padomus to stādīšanai un kopšanai. Gunas dārzā aug ap 150 flokšu šķirņu un vairāk nekā 1000 sēklaudžu, kas vēl tikai gaida tālāku pavairošanu.

Pēdējos gados flokši kļūst arvien populārāki, jo pieaug šķirņu daudzveidība.

FOTO: Shutterstock.com

Pēdējos gados flokši kļūst arvien populārāki, jo pieaug šķirņu daudzveidība.

“Flokšu pasaule ir skaista un daudzveidīga – tajā ir gan pa zemi ložņājoši augi, gan vairāk nekā metru augsti flokši ar pamatīgām ziedkopām. Flokšu ziedu jauko smaržu ar vienlīdz lielu tīksmi izbaudīs gan mākslinieks, gan zemnieks,” tā savu mīļākos ziedus raksturo Guna.

Pēdējos gados tie kļūst arvien populārāki, jo pieaug šķirņu daudzveidība. Flokši ir viegli kopjami un pareizi sastādīti priecēs visu sezonu. Pavasarī ziedošie ir zema auguma un ložņājoši, vasaras sākumā zied vidēja auguma flokši, bet pie augstajiem pieder vasaras pilnbrieda un rudens sākumā ziedošie. Latvijā paši populārākie ir skarainie flokši, kuru ziedēšanas laiks variē no jūnija otrās puses līdz par oktobrim. Atkarībā no sugas tos var stādīt kā ēnā, tā saulainās vietās.

 

Flokši ir viegli kopjami un pareizi sastādīti priecēs visu sezonu.



Stādīšanas laiks un vieta
Flokšus stāda pavasarī vai rudenī, bet podiņos pirktus ziedus var stādīt visu sezonu. Tiesa, tie pienācīgi jāsagatavo stādīšanai  un saknes maigi jāizirdina, lai tās nav satinušās kamolā. Ļoti svarīgi tos stādīt no ilggadīgajām nezālēm attīrītā vietā, pirms tam pievienojot augsnei sadalījušos kūtsmēslus vai kompostu. Ideāla ir smilšmāla augsne – irdena, ūdenscaurlaidīga un mitra. Flokšus stāda tikpat dziļi, cik tie auguši, bet ne seklāk, jo tad iekalst pumpuri pie stublāju pamatnes.


Mēslošana un laistīšana
Sausās vasarās flokši ir regulāri jālaista un vēlams tos ik pa laikam pairdināt, kas nodrošina gaisa piekļūšanu zieda saknēm. Tas nav nekas sarežģīts – pēc lietus ar trīszaru kaplīti jāpāriet pāri puķu dobēm, vienlaikus izlasot arī nezāles. Flokšiem ne pārāk patīk liels augsnes skābums (ideālais augsnes pH 6,0 – 7,3). To noteikt ir pavisam vienkārši, iegādājoties skābuma mērītāju.

Attiecīgi – pārāk skābas augsnes ir jākaļķo, bet sārmainas – jāmulčē ar kūdru. Lai  veicinātu dzinumu un lapu attīstību, pavasarī mēslojumam jāsatur vairāk slāpekļa, bet tieši pirms ziedēšanas mēslojumā vairāk jābūt kālijam. Ziedu mēslošanu ieteicams veikt pēc lietus, kad zeme ir mitra un uzsūc visus labumus.

Reklāma
Reklāma

 

Lai  veicinātu dzinumu un lapu attīstību, pavasarī mēslojumam jāsatur vairāk slāpekļa, bet tieši pirms ziedēšanas mēslojumā vairāk jābūt kālijam.



Segšana un sadalīšana
Floksim visbīstamākie ir kailsala periodi, tāpēc iestājoties salam tos ir labāk piesegt. Tam var izmantot koku lapas, kūdru, mizu mulču, salmus, bet labākais tomēr ir komposts, kas ir barojošs un dziedniecisks. Skarainie flokši vienā vietā var augt vairākus gadus, taču pamazām ceri ceļas uz augšu. Sākotnēji tam apkārt var uzbērt pāris centimetrus zemes, tomēr ik pa četriem pieciem gadiem ceru labāk sadalīti, tādejādi iedodot ziediem otru elpu, un tie atkal krāšņi un skaisti ziedēs. To izdarīt ir pavisam vienkārši – atdalīt un izņemt pusi cera, tukšo vietu piepildot ar kompostu.

Visus, kurus interesē flokšu daudzveidīga pasaule, Guna Rukšāne aicina pie sevis ciemos uz zemnieku saimniecību “Jaunrūjas”, kas atrodas Pārgaujas novada Raiskuma pagastā. Šeit 29.jūlijā un 5.augustā norisināsies Flokšu svētdienas, kur Guna kopā ar dzīvesbiedru, pazīstamo selekcionāru Jāni Rukšānu izrādīs savu dārzu un atbildēs uz visiem interesējošiem jautājumiem.

 

Avots: Una Ulme, Jauns.lv