Klāt smaržīgo flokšu laiks. Selekcionāres padomi
Floksis ir viena no pateicīgākajām dārza puķēm, jo ilgi zied, reibinoši smaržo un nav grūti kopjama. Dārzkope un selekcionāre Guna Rukšāne, kura laidusi klajā šiem ziediem veltītu grāmatu “Flokši”, sniedz praktiskus padomus to stādīšanai un kopšanai. Gunas dārzā aug ap 150 flokšu šķirņu un vairāk nekā 1000 sēklaudžu, kas vēl tikai gaida tālāku pavairošanu.
“Flokšu pasaule ir skaista un daudzveidīga – tajā ir gan pa zemi ložņājoši augi, gan vairāk nekā metru augsti flokši ar pamatīgām ziedkopām. Flokšu ziedu jauko smaržu ar vienlīdz lielu tīksmi izbaudīs gan mākslinieks, gan zemnieks,” tā savu mīļākos ziedus raksturo Guna.
Pēdējos gados tie kļūst arvien populārāki, jo pieaug šķirņu daudzveidība. Flokši ir viegli kopjami un pareizi sastādīti priecēs visu sezonu. Pavasarī ziedošie ir zema auguma un ložņājoši, vasaras sākumā zied vidēja auguma flokši, bet pie augstajiem pieder vasaras pilnbrieda un rudens sākumā ziedošie. Latvijā paši populārākie ir skarainie flokši, kuru ziedēšanas laiks variē no jūnija otrās puses līdz par oktobrim. Atkarībā no sugas tos var stādīt kā ēnā, tā saulainās vietās.
Flokši ir viegli kopjami un pareizi sastādīti priecēs visu sezonu.
Stādīšanas laiks un vieta
Flokšus stāda pavasarī vai rudenī, bet podiņos pirktus ziedus var
stādīt visu sezonu. Tiesa, tie pienācīgi jāsagatavo
stādīšanai un saknes maigi jāizirdina, lai tās nav satinušās
kamolā. Ļoti svarīgi tos stādīt no ilggadīgajām nezālēm attīrītā
vietā, pirms tam pievienojot augsnei sadalījušos kūtsmēslus vai
kompostu. Ideāla ir smilšmāla augsne – irdena, ūdenscaurlaidīga un
mitra. Flokšus stāda tikpat dziļi, cik tie auguši, bet ne seklāk,
jo tad iekalst pumpuri pie stublāju pamatnes.
Mēslošana un laistīšana
Sausās vasarās flokši ir regulāri jālaista un vēlams tos ik pa
laikam pairdināt, kas nodrošina gaisa piekļūšanu zieda saknēm. Tas
nav nekas sarežģīts – pēc lietus ar trīszaru kaplīti jāpāriet pāri
puķu dobēm, vienlaikus izlasot arī nezāles. Flokšiem ne pārāk patīk
liels augsnes skābums (ideālais augsnes pH 6,0 – 7,3). To noteikt
ir pavisam vienkārši, iegādājoties skābuma mērītāju.
Attiecīgi – pārāk skābas augsnes ir jākaļķo, bet sārmainas – jāmulčē ar kūdru. Lai veicinātu dzinumu un lapu attīstību, pavasarī mēslojumam jāsatur vairāk slāpekļa, bet tieši pirms ziedēšanas mēslojumā vairāk jābūt kālijam. Ziedu mēslošanu ieteicams veikt pēc lietus, kad zeme ir mitra un uzsūc visus labumus.
Lai veicinātu dzinumu un lapu attīstību, pavasarī mēslojumam jāsatur vairāk slāpekļa, bet tieši pirms ziedēšanas mēslojumā vairāk jābūt kālijam.
Segšana un sadalīšana
Floksim visbīstamākie ir kailsala periodi, tāpēc iestājoties salam
tos ir labāk piesegt. Tam var izmantot koku lapas, kūdru, mizu
mulču, salmus, bet labākais tomēr ir komposts, kas ir barojošs un
dziedniecisks. Skarainie flokši vienā vietā var augt vairākus
gadus, taču pamazām ceri ceļas uz augšu. Sākotnēji tam apkārt var
uzbērt pāris centimetrus zemes, tomēr ik pa četriem pieciem gadiem
ceru labāk sadalīti, tādejādi iedodot ziediem otru elpu, un tie
atkal krāšņi un skaisti ziedēs. To izdarīt ir pavisam vienkārši –
atdalīt un izņemt pusi cera, tukšo vietu piepildot ar kompostu.
Visus, kurus interesē flokšu daudzveidīga pasaule, Guna Rukšāne aicina pie sevis ciemos uz zemnieku saimniecību “Jaunrūjas”, kas atrodas Pārgaujas novada Raiskuma pagastā. Šeit 29.jūlijā un 5.augustā norisināsies Flokšu svētdienas, kur Guna kopā ar dzīvesbiedru, pazīstamo selekcionāru Jāni Rukšānu izrādīs savu dārzu un atbildēs uz visiem interesējošiem jautājumiem.
Avots: Una Ulme, Jauns.lv