Lēti konservi un kraukšķi no lielveikala: ar ko mēs īsti barojam savus mājdzīvniekus?

Aptuveni 50 gadu laikā mūsu mājas mīluļu uzturu savās rokās ir pārņēmusi dzīvnieku barības ražošanas industrija. Šie dzīvnieku barības ražotāji naski izmantoja iespēju piedāvāt lielveikaliem lētu barību, kas satur gaļas olbaltumvielas, kuras cilvēku uzturam nav derīgas.

Lai radītu lielāku apjomu, lopbarības ražotāji barībai bieži pievieno ļoti daudz graudu. Daļa no tiem ir ģenētiski modificēti un audzēti, izmantojot pesticīdus un herbicīdus (lai iegūtu lielāku ražu). Līdzīgi arī suņiem un kaķiem domātajos konservos gaļas saturs bieži vien veido tikai divus procentus. Pārsvarā šie konservi sastāv no dzīvnieku subproduktiem un graudaugiem.

Lai izvēlētos pilnvērtīgu dzīvnieku barību, jums ir jāveic teju vai detektīva darbs, jo arī uz iepakojuma atrodamā informācija var būt maldinoša. Izmanīga reklāma un veikla vārdu izvēle visprastāko pārtikas produktu var pasniegt kā ārkārtīgi kārdinošu maltīti.

Ražotāji katru gadu tērē miljonus, lai izcīnītu savam ražojumam vietu veikalu plauktos, un produkti konkurē tirgū, kura apgrozījums mērāms miljardos.

Ekonomiskās klases un pašu lielveikalu zīmolu produktu sastāvā ir ļoti maz dabīgu uzturvielu. Lai nodrošinātu iespējami ilgāku glabāšanas termiņu, tie parasti tiek pagatavoti augstā temperatūrā, un šajā procesā vērtīgie vitamīni un minerālvielas iet bojā.

Dzīvnieku saimnieki domā, ka viņi pērk kvalitatīvu barību, bet patiesībā lielākā daļa produktu izstrādes budžeta ir iztērēta, lai to iedabūtu lielveikalu plauktos. Augstākas kvalitātes un dārgāka dzīvnieku barība, proti, tāda, kas satur uz iepakojuma skaidri un detalizēti norādītas dabīgas sastāvdaļas un kuras ražošanā ievērotas dzīvnieku labturības prasības, lielveikalos nemaz nav nopērkama. Peļņas procents būtu pārāk mazs, lai mazumtirgotāji ar šiem ražotājiem vispār sevi apgrūtinātu.

Ekonomiskās klases un pašu lielveikalu zīmolu produktu sastāvā ir ļoti maz dabīgu uzturvielu. Lai nodrošinātu iespējami ilgāku glabāšanas termiņu, tie parasti tiek pagatavoti augstā temperatūrā, un šajā procesā vērtīgie vitamīni un minerālvielas iet bojā. Ražotāji tad aizvieto zaudētās uzturvielas ar sintētiskām vielām un garšas pastiprinātājiem.

Kad pērkat produktus sev un savai ģimenei, vienkārši iegādājieties arī dažus superproduktus, ar ko papildināt mājas mīluļa uzturu.

Dažu zīmolu produktos ir arī slēptas toksiskas sastāvdaļas. Mājdzīvnieku barībai tiek pievienots aizvien vairāk mākslīgo krāsvielu, tauku un neskaitāmu piedevu, kā arī milzums sāls un cukura, lai piešķirtu garšu. Lai pagarinātu derīguma termiņu, produkti tiek burtiski pieblīvēti ar konservantiem. Diemžēl visas šīs piedevas var nogulsnēties un uzkrāties mūsu mājas mīluļu organismā un kaitēt viņu veselībai.

Uz daudzu dzīvniekiem paredzētu produktu etiķetēm var lasīt, ka produktos ir “sabalansēts uzturvielu komplekss”. Arī uz lētas sausās barības paciņas var būt rakstīts, ka tā ir “pilnvērtīga, sabalansēta barība” un “premium klases zīmols”. Diemžēl, izņemot barību no iepakojuma, jāsecina, ka tā izskatās pēc kartona un tieši tā arī garšo. Varat ticēt, jo eksperimentējot esam to pagaršojuši!

Mulsinošās etiķetes
Uz dažu produktu etiķetes ir norādīts produkta bioķīmiskais sastāvs, bet tās nav faktiskās bioloģiskās sastāvdaļas. Proti, jūs varat redzēt olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku un šķiedrvielu saturu, bet ne to, vai produktā ir vistas gaļa, kvieši, tītara tauki vai zirņi. Reizēm izlasāms tikai aptuvens sastāvdaļu saraksts bez jebkādiem paskaidrojumiem. Šāda informācija pircēju nepadara ne par mata tiesu gudrāku un nesniedz izpratni par to, kas tad patiesībā konkrētajā barības paciņā atrodas.

Visā šajā stāstā vissatraucošākais ir tas, ka mēs nezinām, kādas sekas šāds lēts, termiski apstrādāts uzturs atstāj uz mūsu mājas mīluļu veselību ilgtermiņā, jo padziļināti pētījumi nav veikti. Ja mēs šādu barību dodam savam mājdzīvniekam divas reizes dienā vidēji 365 dienas gadā, vai mums nebūtu tiesību zināt, kā tā ietekmē viņa veselību?

Runājot par konserviem, jāpiebilst, ka daudzu zīmolu produktos apjoms ir mākslīgi palielināts uz mitruma rēķina. Ražotāju domu gājiens ir pavisam vienkāršs – ūdens ir lēts un viegli pieejams, tāpēc ūdens un piedevas daudziem mājdzīvnieku produktiem tiek gāztas klāt uz nebēdu. Šādi top gandrīz visa zemās kvalitātes, termiski apstrādātās gaļas masveida produkcija – par to varat pat nešaubīties!

Augu proteīni ir lētāki par labas kvalitātes gaļas olbaltumvielām, tāpēc dzīvnieku barības ražotāji gūst lielāku peļņu, ja izmanto soju, kviešus un kukurūzu. Daudzi no šiem graudiem nav piemēroti cilvēka uzturam, jo, lai novērstu pelēšanu, tie tikuši apsmidzināti ar pesticīdiem. Tos izmanto tikai dzīvnieku barībā.

Dzīvnieki, kas tiek baroti ar lētu, termiski apstrādātu barību, var saslimt ar dažādām slimībām, viņiem, piemēram, var rasties ādas problēmas kā ekzēma un nieze, var būt aizcietējumi, caureja, kuņģa vai zarnu gāzes, apātija, arī nieru darbības un imūnsistēmas traucējumi un daudz citu problēmu.

Labāks uzturs mājas mīlulim
Jebkurš, pat visniecīgākais uzlabojums, ko ieviesīsiet sava mīluļa uzturā, nāks viņa veselībai par labu. Nav jābūt bagātniekam, lai barotu mājdzīvnieku ar pilnvērtīgiem, par saprātīgu cenu nopirktiem produktiem. Jā, viena no iespējām ir sākt iegādāties kvalitatīvāku gatavo dzīvnieku barību, taču ir arī citi vienkārši un ātri veidi, kā, neko radikāli nemainot, uzlabot mājas mīluļa uzturu. Proti, papildus barībai, ko dodat, piedāvājiet tam arī veselīgas maltītes un uzkodas no īstiem, veikalos nopērkamiem pārtikas produktiem.

Ļoti svarīgi iekļaut mājdzīvnieka uzturā (pietiks ar pāris reizēm nedēļā) konservētas sardīnes, kurās ir daudz Omega 3 taukskābju, kalcija, dzelzs, kālija un vitamīnu (B12, A, D, E un K6). Var pirkt sardīnes saulespuķu eļļā vai tomātu mērcē, bet nevajadzētu dot zivis sālījumā, katrā ziņā vajadzētu vismaz noliet marinādi, kurai pievienota sāls.

Vēl viens variants – samaziniet sausās barības daudzumu (īpaši, ja ar to barojat dzīvnieku 365 dienas gadā) un katru nedēļu dodiet savam mājas mīlulim vienu vai divas brīvās turēšanas apstākļos audzētu vistu olas, kā arī nedaudz viegli apvārītu zirņu un burkānu – tā palielināsiet rupjās barības daļu kopējā barības apjomā.

Atcerieties, ka katrā ēdienreizē drīkst piedāvāt tikai vienu jaunu produktu, un tas ir jāliek atsevišķā bļodiņā. Nejauciet kopā dažādus produktus un vērojiet, kas dzīvniekam garšo vai negaršo (ja sajauksiet jaunos produktus kopā, nesapratīsiet, kas tieši jūsu mājdzīvniekam nepatīk vai nav vajadzīgs, un neuzzināsiet, kas tam vislabāk der).

Patiesībā, lai sāktu dzīvnieku barot veselīgāk, nemaz nav jātērē milzu līdzekļi jaunas pārtikas iegādei vai jāveltī milzums laika, lai pagatavotu maltītes. Kad pērkat produktus sev un savai ģimenei, vienkārši iegādājieties arī dažus superproduktus, ar ko papildināt mājas mīluļa uzturu.

“Gaļas daļu” mājdzīvnieka uzturā var bagātināt ar vistas buljonu (uzvāriet divas reizes nedēļā lielāku katlu). Pievienojiet buljonam dažādus sezonālos dārzeņos un pāris sauju basmati rīsu. Buljonā ir daudz vērtīgu uzturvielu, un ledusskapī to var glabāt līdz trim dienām. Var arī buljonu sasaldēt mazākos trauciņos un lietot, kad nepieciešams.

Vasaras mēnešos mājdzīvniekus var barot ar nedaudz apvārītu vistas vai liellopa gaļu, lasi un foreli, reizi nedēļā piedāvāt subproduktus, kā arī papildināt barību ar jau minētajiem zivju konserviem un olām.

Ar ko jābaro suns?
Suņi ir visēdāji, bet būtībā tomēr tuvāki gaļēdājiem – savvaļā suņi ēd gaļu.

Atcerēsimies, no kā pārtika visu mūsdienu suņu senči – vilki –, tie medīja briežus, meža putnus un zaķus. Šie produkti nodrošināja visu vilka izdzīvošanai nepieciešamo, tostarp upura gremošanas traktā esošās pilnībā nesagremotās augu izcelsmes šķiedrvielas.

Kā jau gaļēdājiem, suņiem ir asi un robaini zobi, kas paredzēti gaļas saplosīšanai un sakošļāšanai. Suņiem ir arī īss un vienkāršs gremošanas trakts, kas ļauj tiem viegli sagremot dzīvnieku olbaltumvielas un taukus, un to kuņģī ir spēcīga sālsskābe, kas iznīcina kaitīgās baktērijas un palīdz pilnībā sagremot ne vien gaļas olbaltumvielas, bet arī kaulus un taukus.

Četrdesmit procentiem no suņa ēdiena būtu jābūt brīvās turēšanas apstākļos audzētu dzīvnieku gaļai un zivīm, savukārt 60 % būtu jāveido dārzeņiem (gan apvārītiem vai tvaicētiem, gan svaigiem), graudiem, nesālītiem zemesriekstiem un sēklām, kā arī augļiem.

Ja izlemjat barot savu suni ar jēlu gaļu un tas arī labprāt ēd jēlu gaļu, pērciet to no zināma vietējā audzētāja vai tirgotāja. Ja jūs nesajūsmina doma par noņemšanos ar maltīšu gatavošanu vai nav tam laika, pērciet saldētu, iepriekš sagatavotu BARF (bioloģiski piemērotu neapstrādātu pārtiku, angliski – Biologically Appropriate Raw Food) no specializēto produktu piegādātājiem. Viena no šo produktu priekšrocībām ir tā, ka tie ideāli notīra dzīvnieka zobus – gaļas, cīpslu un kaulu košļāšana ir kā dabīgs “zobu diegs” gan zobiem, gan smaganām.

Gatavojot maltītes no neapstrādātiem produktiem un dodot dzīvniekam ēst dārzeņus, var panākt to pašu efektu, kādu iegūst savvaļas suns, kad apēd nomedīta dzīvnieka vai putna kuņģa saturu.

Barojiet suni divas reizes dienā. Daudzi suņi, ja tos baro reizi dienā, cieš no liekā svara, jo organisma vielmaiņa var palēnināties, lai kompensētu pārtikas trūkumu.

Ko dot ēst kaķim?
Kaķi ir plēsēji, un tas nozīmē, ka tiem jāēd gaļa – tai vienkārši ir jābūt kaķa uzturā! Lai kaķis dzīvotu, tam nepieciešamas divas galvenās barības vielas – taurīns un arahidonskābe. Abas šīs vielas atrodamas tikai dzīvnieku audos. Taurīns ir būtiska aminoskābe, savukārt arahidonskābe – būtiska taukskābe. Abas šīs vielas lielā daudzumā ir gaļā, un to gandrīz nemaz nav augu izcelsmes pārtikas produktos.

Taurīns un arahidonskābe nodrošina nepieciešamo enerģiju, un tās ir būtiski svarīgas, lai kaķis augtu un attīstītos. Tās ir arī ārkārtīgi nepieciešamas acu veselībai un pilnvērtīgai sirds darbībai, jaunu antivielu, hormonu un audu ražošanai, kā arī veicina žults sāļu veidošanos, kas palīdz sagremot taukus. Taurīnu satur dzīvnieku un putnu, piemēram, vistas, tītara, savvaļas putnu, zaķa, jēra un liellopu gaļa un, mazākā mērā – zivis un olas.

Pat tiem kaķiem, kas tiek ārā un pat kaut ko nomedī, organisms pats nespēj saražot taurīnu, bet tie šo vielu iegūst no nomedītajiem dzīvniekiem: pelēm, žurkām, citiem mazajiem grauzējiem, zaķiem, kukaiņiem un nelieliem rāpuļiem.

Vēl viens taurīna avots ir subprodukti, piemēram, dzīvnieku sirdis, aknas un nieres. Dodiet tos kaķim nelielā daudzumā, neapstrādātus vai nedaudz apvārītus (buljonu nolejiet, saglabājiet un piedāvājiet atsevišķi), katru nedēļu mainot produkta veidu.

Dažos gadījumos kaķiem, kas pārtiek no lētāko zīmolu pārstrādātas kaķu barības, parādās nomāktība, apātija, elpas trūkums, kažociņš kļūst blāvs un nespodrs, kā arī var novērot novājinātas imūnsistēmas pazīmes.

Savvaļā kaķi medī peles, nelielus putnus un zaķus, kā arī apēd savu upuru kuņģa saturu. Tas nozīmē, ka 60 % kaķa barības būtu jāsastāv no brīvās turēšanas apstākļos audzētu dzīvnieku gaļas un zivīm, savukārt pārējiem 40 % –no viegli tvaicētiem vai apvārītiem (vai putrā samīcītiem svaigiem) dārzeņiem, kā arī pulverī samaltām sēklām un riekstiem. Dažu šķirņu kaķi necieš neapstrādātus dārzeņus un dod priekšroku pagatavotiem, citi – pilnīgi pretēji.

Vairumam kaķu garšo konservētas zivis, piemēram, sardīnes, skumbrijas un tuncis. Kā jau minēts iepriekš, pērciet konservus saulespuķu eļļā vai tomātu mērcē, nevis marinādē, kam pievienota sāls. Laiku pa laikam mainiet izvēlēto zivi un piedāvājiet nelielu tās daudzumu, sākot ar vienu tējkaroti vienā ēdienreizē. Atlikušo kārbas saturu pārlieciet stikla traukā ar stingru vāku, turiet ledusskapī un izlietojiet trīs dienu laikā.

Un, protams, piedāvājot jaunu pārtiku, lēni samaziniet sausās barības daudzumu, lai līdzsvarotu uzturu, vai pakāpeniski pārejiet uz neapstrādātu pārtiku.

Ja kā uzkodu vai kārumu dodat kaķim garneles, izvēlieties savvaļā augušas Ziemeļatlantijas garneles. Nepērciet lielās, rūpnieciski audzētās garneles no Tālajiem Austrumiem, kas satur daudz antibiotiku un konservantu. Atlaidiniet saldētas garneles istabas temperatūrā un, pirms dodat kaķim, nomazgājiet.

Dažiem kaķiem garšo dārzeņu putras. Sablendējiet nedaudz viegli apvārītu dārzeņu ar nelielu daudzumu gatavošanas ūdens. Dārzeņu putras ir lieliski piemērotas visiem kaķiem, arī vecākiem kaķiem, kam vairs nav zobu, izvēlīgiem ēdājiem vai tiem, kam jāatgūstas pēc kādas operācijas. Lai uzlabotu zarnu mikrofloru, varat dot kaķim arī probiotikas, piemēram, bezpiedevu jogurtu ar dzīvām baktērijām.

Ja gatavajiem konserviem vai sausajai barībai, ar ko barojat kaķi, pievienosiet vistas buljonu vai sautējumu, iespējams, kaķis gribēs ēst vairāk dabīgas pārtikas. Ja tas jau no agras bērnības pieradis ēst tikai sauso barību vai konservus, kaķis pret jūsu mēģinājumiem piedāvāt jaunus produktus var izturēties rezervēti. Bieži vien, lai tas apēstu ko jaunu un dabīgu, šis produkts ir viltīgi jāpaslēpj vai jāiemaisa ierastajā barībā, ko katru dienu dodat.

Superproduktu saraksts
Kad pērkat pārtiku sev un savai ģimenei, nopērciet veselīgus produktus arī savam mājdzīvniekam. Dodiet viņam ēst šādus superproduktus.

* Svaigi dārzeņi: burkāni, brokoļi, zaļās pupiņas, Briseles kāposti, cukīni, saldie kartupeļi, ķirbis, spināti.

* Brīvās turēšanas apstākļos audzētu vistu olas.

* Brīvās turēšanas apstākļos audzētu vistu gaļa.

* Kapāta (malta) liellopa gaļa, jēra gaļa.

* Svaigas zivis: menca, lasis, makrele.

* Konservētas zivis: sardīnes, makreles (saulespuķu eļļā vai tomātu mērcē, ne marinādē, kam pievienots sāls).

* Basmati rīsi, pākšaugi.

* Bioloģisks bezpiedevu jogurts ar dzīvām baktērijām.

* Nesālīti rieksti, sēklas (malti valrieksti, mandeles, pekanrieksti, lazdu rieksti, saulespuķu sēklas un pirms pievienošanas maltītei piestā sasmalcinātas ķirbju sēklas).

* Saldēti produkti: zirņi, garneles, zivis.

Galvenais padoms
Piedāvājiet savam sunim gan neapstrādātus, gan viegli tvaicētus dārzeņus – tā papildināsiet tā uzturu ar šķiedrvielām un palīdzēsiet dzīvnieka organismam vieglāk tikt galā ar neapstrādātu pārtiku. Dažu šķirņu suņi neēd svaigus dārzeņus un dod priekšroku apstrādātiem, savukārt citi – tieši otrādi. Dažreiz pēc pastaigām, kad savācat, ko suns atstājis, ievērosiet nesadalījušos neapstrādātu dārzeņu un augļu gabaliņus, bet neuztraucieties, tas ir pilnīgi normāli!

Dr. Rohini Satiša (Rohini Sathish) ir integratīvās medicīnas veterinārārste, kas savas darbības laikā saņēmusi dažādas balvas. Elizabete Vaitere (Elizabeth Whiter) pārstāv komplementāro medicīnu un ir profesionāla dzīvnieku terapeite. Raksta pamatā ir abu grāmatas You Can Heal Your Pet materiāli.

Avots: www.jauns.lv