Ziemassvētku eglīte. Konteineros atstāt nedrīkst. Ko lai ar to iesāk?

Rīgā daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem jāinteresējas par to pie sava apsaimniekotāja, citās pilsētās tas notiek sistemātiski, tāpat ir iespējams to nodot šķeldai vai nogādāt uz kādu no briežu dārziem, kur par eglīti priecāsies dzīvnieki.

Raizes par to, kā atbrīvoties no Ziemassvētku rotas nav tiem, kas eglīti iegādājušies podiņā. Tad tā pēc svētkiem rūpīgi jāatbrīvo no rotājumiem un jānovieto vēsā vietā, un jāpievērš uzmanība, lai tai pietiek mitruma. Šādi par to rūpējoties, tai vajadzētu labi justies līdz pat pavasarim, kad to varēs iestādīt. Bet pretēji ir ar cirstajām eglītēm. Janvārī tām jau sāk birt skujas un jāsāk domāt par veidu, kā no tām atbrīvoties.

Atkritumu konteineros eglītes likt nedrīkst, norāda atkritumu apsaimniekotāji, jo eglītes aizņemtu pārāk daudz vietu. Piemēram, Rīgā, ņemot vērā, ka ir daudz un dažādi namu apsaimniekotāji, nav vienotas sistēmas, kā iedzīvotājiem no Ziemassvētku eglītēm atbrīvoties.

Tomēr sistēma gadu laikā ir izstrādāta tajos mājokļos, kurus apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks”. “Mēs esam vienojušies ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, ka “Rīgas namu pārvaldnieka” klienti bez papildu maksas eglītes var atstāt konteineru laukumos un tiks nodrošināta šo eglīšu izvešana. Tas ir jāizdara līdz 28. janvārim. Un šajā laikā eglītes tiks izvestas,” stāsta RNP pārstāvis Krists Leiškalns.

Daugavpilī eglītes tiek savāktas, lai pēc tam tās izmantotu šķeldas ieguvei, ko liek lietā apkures sistēmā pašvaldības skolās. 

Rīgā, pierīgā, Siguldā un Kurzemes reģionā par maksu, kas ir no 2 līdz 2,5 eiro par eglīti, tās ir gatavs savākt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia”. Kā stāsta uzņēmuma operatīvā direktore Ance Saulīte, visvienkāršāk to ir izdarīt tajās pašvaldībās, kurās uzstādīti bioloģisko atkritumu konteineri, kā, piemēram, Mārupē un Ādažos, kur tās sazāģējot var atstāt tiem blakus.

“Lai šīs eglītes nenonāktu kopējos atkritumos un nonāktu poligonos kopā ar bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Protams, tad ir jālūdz iedzīvotājiem būt pacietīgiem, ka tās eglītes tur arī pastāvēs. Tas nebūs tā, ka uz sitiena varēs aizbraukt katrai eglītei pakaļ. Tie būs tādi plānveida maršruti reizi nedēļā,” skaidro Saulīte.

Bet tie, kam ir savs transports un kuri nevēlas, lai eglītes nonāk atkritumu poligonos, tās var nogādāt arī dzīvniekiem un par to īpaši priecīgi būs briežu dārzi. Kā stāsta pierīgā esošā “Zoo Brieži” vadītāja Signe Utāne, viņi no vēl zaļām, sulīgām un nenobirušām eglītēm arī šogad aicina iedzīvotājus atbrīvoties tās atvedot viņiem. Sazinoties tās var vest katru dienu, tomēr janvāra otrajās brīvdienās tur gaidāms īpašs pasākums – zaļo egļu dienas.

“Janvāra otrajās brīvdienās, pēc Zvaigznes dienas, arī Pareizticīgo Ziemassvētkiem, tāpēc arī tāda datuma izvēle, 12. un 13. janvāris, “Briežos” tiks gaidītas vēl zaļas, saglabājušās eglītes,” stāsta Utāne.

Bet Rīgas Zooloģiskajā dārzā iedzīvotāju eglītes nogādāt nevar, stāsta Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. “Nevācam eglītes no iedzīvotājiem, jo tās eglītes jau ir sakaltušas, tās skujas jau birst nost. Būtībā tas kociņš jau ir pārvērties par malciņu. Mums savukārt to eglīti vajag veselu, svaigu, zaļu un tādu, kas tiešām varētu būt garšīga dzīvniekam. Un tad pie mums nonāk tās eglītes, kas nav tikušas izmantotas, no tirgus plačiem,” skaidro Lielkalns.

Vairāk par iespēju utilizēt eglītes var noskatīties portāla LSM.lv  šižetā

Eglīti var izmantot arī ļoti praktiski mājsaimniecībā un pat kulinārijā. 

Šeit esam apkopojuši dažas idejas, bet, iespējams, ka jūsu, lasītāju, pieredzē ir vēl vairākas lieliskas idejas, kā neizmest zaļo kociņu mēslainē, bet pagarināt tā mūžu. 

Spēcinoša skuju vanna
Egļu skujas satur daudz vērtīgo ētersiko eļļu, A un C vitamīnus. Tāpēc savāc sīkos zariņus un skujas un pagatavo dziedniecisku vannu pret saaukstēšanos, iesnu profilaksei un imunitātes stiprināšanai. Uzskata, ka egļu skuju novārījums palīdz pret locītavu sāpēm, noņemt stresu, stiprina sirdi un labvēlīgi iedarbojas uz ādu.
Vairāk par skuju izmantošanu tējas pagatavošanai lasi šajā rakstā Apēd eglīti! Skujas skaistumam, veselībai un labsajūtai 

Izmanto dārzā
Ja dzīvo privātmājā, egļu skujas ir labs līdzeklis pret dārza kaitēkļiem. Nokaltušu eglīti var izmantot arī kompostā, tiesa, jārēķinās, ka tā zemi skābinās, vienlaikus to arī dezinficējot.  Ja eglīšu ir iekrājies vairāk no radiem un draugiem, tad sagatavojot vienāda izmēra stabiņus, tos var izmantot nožogojuma veidošanai. 

Eglīte var būt arī vizuāli pievilcīga un dabai piestāvoša putnu barotava. Noliec to dārzā līdz pavasarim, izrotājot ar putniem piemērotiem gardumiem - augļiem, sēkliņām, speķi. Vienīgi jāņem vērā, ka piekarināti striķos, šo gardumi var būt nāvējoši, tāpēc izdomā kādu drošu veidu, kā kārumus nostiprināt eglītē. 

Barības avots istbas augiem
Izrādās, ka 3 dienas noturēti ūdenī egļu zari un skujas ir labs minerālvielu un viamīnu avots ziemas laikā sagurušajiem isabas augiem. 


Ja mājās ir krāsns vai kamīns, tad eglītes utilizēšana vispār nav problēma. Egļu un priežu malka kopā ar skujām dod ļoti daudz siltuma, un dezificē gaisu telpā. Smaržos patīkami un svaigi. Šāds gaiss ir labs elpoceļiem un nomierina arī nervus. Būs labāks miegs! 
 

Pindu sainīši
Smaržojošs augu maisījuma sainītis, kurā kopā ar kanēli un lavandu samaisītas egles skujas, iesmaržos skapi līdz pašam pavasarim. 

Atdodiet apēst kazai
Ja briežu dārzi nav pa ceļam vai arī liekas, ka eglīte ir pārāk izkaltusi, tad āži un kazas tādu gardumu nesmādēs. Apēdīs ar visām skujām un mazajiem zariņiem. 

Iestādi dārzā
Neapšāubāmi, ka dārzā varēs mēģināt ieaudzēt tikai tādu eglīti, kas ir pirkta podiņā un pareizi līdz pavasarim saglabāta. Par to vairāk lasi šajā rakstā Kā eglīti podiņā saglabāt līdz pavasarim un tad pārstādīt dārzā  
 

Zāles pret klapu un bronhītu
Pašgatavots skuju uzlējums tiek gatavots sekojoši. Savāc skujas, ber termosā un aplej ar vedrošu ūdeni. Atstāj ievilkties uz 10 stundām. Pēc tam šķirdumu nokāš, pievieno medu un citronu un bauda nesteidzoties.