Kāpēc labāk žāvēt veļu ārā, svaigā gaisā?

Ja veļu regulāri žāvē laukā un neļauj tai pārkalst, nav nepieciešams sintētiskais veļas mīkstinātājs, pilnīgi pietiek ar citrona sulu, ko pievieno skalošanas ūdenim.

Sevišķi mīksta kļūst veļa, kas žāvēta ziemā salā. Proti, mīnus grādos veļā esošais ūdens sasalst un pēc tam atbilstoši fizikāliem procesiem lielā mērā iztvaiko, nevis siltumā pārvēršas atpakaļ tādā pašā slapjumā. Jo lielākā salā veļa žūst, jo mīkstāka pēc izžūšanas tā kļūst; it sevišķi tas jūtams frotē dvieļos – tie sāk vēl jo vairāk uzsūkt mitrumu. Turklāt sals iznīcina arī nevēlamas baktērijas. Arī saules gaisma ir dabīgs dezinfekcijas līdzeklis un balinātājs.

Kā gudri izžāvēt veļu, ja ārā līst lietus?
Vislabāk, protams, ja ir vannasistaba ar logu; ja nav, ieteicams veļu izkarināt citā, pēc iespējas mazākā telpā ar atveramu logu. Katru veļas gabalu izkar nostieptu, nevis atstāj krokās. Tad atver logu līdz galam vaļā (arī aukstā laikā) un atstāj uz 10–15 minūtēm.

Tad aizver ciet un ieslēdz elektrisko sildītāju, kas pūš karstu vai vismaz siltu gaisu. Šo vēdināšanas un sildīšanas principu atkārto tik ilgi, lai veļa izžūst tik lielā mērā, ka skaidrs – mitruma dēļ tā nesāks nepatīkami ost. Jā, sildītājs patērē elektrību, taču vairumā gadījumā šāda žāvēšana izmaksā lētāk nekā sasmakušu drēbju pārmazgāšana.

Ja sildītāja nav, tad gan veļu vēlams žāvēt lielākajā dzīvokļa vai mājas telpā, kur ik pa laikam var uztaisīt caurvēju.

Avots: Jauns.lv, žurnāls "100 Labi Padomi"