Kā neizlaist dzīves grožus no rokām jeb kas ir "nākotnes pilnvarojums"

Tajās galvenais uzsvars tiks likts uz nākotnes pilnvarojuma nozīmi un tā sniegtajām iespējām, cilvēkam domājot par savu dzīvi un plānojot to ilgtermiņā. 
 

Nākotnes pilnvarojums ir stāsts par nākotni
Ar to ir iespējams dot norādījumus rīcībai attiecībā uz savām vēlmēm un vajadzībām, ja iestājas brīdis, kad cilvēkam pašam pēkšņi ir liegta iespēja lemt un rīkoties. “Ne visas situācijas dzīvē ir paredzamas. Mūsdienu straujais ikdienas ritms, stress un dzīvesveids nosaka savu kārtību, un kādreiz tā nebūt nesakrīt ar pašu izvēlēto likteni. Mums pašlaik ir iespējas daudz ceļot, cilvēki nodarbojas ar ekstrēmiem sporta veidiem, mēs varam pārvietoties ar dažnedažādiem transportlīdzekļiem. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka pastāv arvien lielāka varbūtība saskarties ar tādu veselības stāvokli, kad uz laiku vai pat ilgstoši var būt liegta spēja pieņemt svarīgus lēmumus, kas saistīti, piemēram, ar mantu, īpašumu, bērniem u.tml.,” stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Tomēr ir lietas, kurām var iepriekš sagatavoties un lielā mērā nodrošināt, ka svarīgi procesi neapstājas tāpēc, ka cilvēks ir nonācis tādā situācijā. Tas iespējams ar nākotnes pilnvarojumu, kas mūsdienās ir uzskatāms par ļoti svarīgu dokumentu katrā ģimenē – gluži tāpat kā testaments. Kā norāda Jānis Skrastiņš, “tas ir stāsts par labāku nākotni, par iesaistīšanos savas dzīves plānošanā, par rīkošanos jau iepriekš, un tā ir nobrieduša cilvēka un sabiedrības pazīme – neizlaist savas dzīves grožus no rokām un neatstāt svarīgas lietas pašplūsmā”.

Ja nākotnes pilnvarojuma nav, tad nepieciešama tiesas iesaiste, lai kāds no tuviniekiem varētu rīkoties viņa vārdā. Savukārt ar nākotnes pilnvarojumu var novērst šādu administratīvo iestāžu iesaisti cilvēka privātajā dzīvē, nodrošinot arī privātuma aizsardzību, jo to, kas pārrunāts notāra kabinetā, zinās tikai zvērināts notārs, pats cilvēks un tas, kuru viņš pilnvarojis. 

“Pieeja, ka “ar mani jau nekas nenotiks”, kas joprojām pastāv sabiedrībā, līdzīgi kā veselības profilaktiskajā aprūpē, apdrošināšanā u.tml. jomās ir iemesls arī tam, ka nākotnes pilnvarojums Latvijā nav starp populārākajiem līgumiem, ko cilvēki pie zvērinātiem notāriem paraksta. Taču Eiropā un citur pasaulē to arvien vairāk uzskata par kaut ko pašsaprotamu ikviena cilvēka dzīvē,” uzsver Jānis Skrastiņš. Piemēram, Vācijā ir noslēgti aptuveni 2 miljoni šāda veida pilnvarojuma līgumu, bet ASV 45% amerikāņu vecumā virs 50 gadiem ir devuši nākotnes pilnvarojumu. Turpretī Latvijā, kopš nākotnes pilnvarojums ir ieviests – 2011. gadā, noslēgti vien nedaudz vairāk kā 80 šādi līgumi.

Tikmēr statistika ir nepielūdzama. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, Latvijā pēdējā piecgadē katru gadu vairāk nekā 11 000 cilvēku atklāja diagnozi – vēzis. Vidēji ap 15 000 Latvijas iedzīvotāju gūst traumas un ievainojumus. Latvijas apdrošināšanas kompānijās, kas pie dzīvības apdrošināšanas piedāvā kritisko slimību apdrošināšanu, izmaksāto atlīdzību apjoms šajā segmentā pieaudzis pat 2-3 reizes attiecībā pret iepriekšējo gadu, bet 2018. gadā izmaksāti kopumā gandrīz 238 000 eiro.

Kā stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, “par kritisko slimību apdrošināšanas aktualitāti liecina arī intereses un apdrošināto personu skaita pieaugums, pērn – par 56%. Lai gan palēnām, cilvēki sāk saprast, ka slimības nešķiro un saslimšanas risks var skart jebkuru. Tomēr mums joprojām vēl ir tālu līdz situācijai, kad sabiedrība apzināti un kontrolēti attiektos pret kritisko saslimšanu iespējamību un ar to saistītiem sadzīves, finanšu, juridiskajiem un citiem riskiem”.

Temats aktualizējās arī pagājušā gada Notāru dienās, kurās notāri cita starpā devās mājas vizītēs. Vairākās no tām nebija iespējams veikt nepieciešamās notariālās darbības, jo cilvēks veselības stāvokļa dēļ nu jau vairs nespēja skaidri paust savu gribu. “Diemžēl tādā stāvoklī esošs cilvēks tajā brīdī jau vairs nevar arī pilnvarot kādu citu rīkoties savā vietā. Ja iedomājamies, piemēram, situāciju, kad cilvēks pēc insulta kādu brīdi nav spējīgs pieņemt lēmumus un rīkoties, tad nav grūti arī iztēloties, kas notiek vai, pareizāk sakot, nenotiek ar viņa īpašumiem un saimniecību. Arī pie naudas viņa kontos ģimenes locekļi nevar piekļūt, piemēram, lai samaksātu par ārstēšanu vai rehabilitāciju. Un tāds stāvoklis var ilgt pat vairākus gadus,” uzsver Jānis Skrastiņš. 

Ja nākotnes pilnvarojuma nav, tad nepieciešama tiesas iesaiste, lai kāds no tuviniekiem varētu rīkoties viņa vārdā. Savukārt ar nākotnes pilnvarojumu var novērst šādu administratīvo iestāžu iesaisti cilvēka privātajā dzīvē, nodrošinot arī privātuma aizsardzību, jo to, kas pārrunāts notāra kabinetā, zinās tikai zvērināts notārs, pats cilvēks un tas, kuru viņš pilnvarojis. 

Nākotnes pilnvarojums stājas spēkā ar tā noslēgšanas brīdi, taču darboties uz šīs pilnvaras pamata pilnvarnieks var sākt tikai tajā brīdī, kad ir radusies nepieciešamība pēc viņa atbalsta.  Veselības traucējumu, piemēram, komas gadījumā ar ārstu atzinumu tiek konstatēts, ka cilvēks uz to mirkli ir zaudējis spēju saprast savas rīcības nozīmi vai arī fiziski nespēj paust savu gribu. Kad cilvēks atveseļojas un atgūst rīcībspēju, viņš turpina savas lietas kārtot pats, un pilnvarojuma darbība tiek pārtraukta.

Notāru dienās 26. un 27. februārī zvērinātu notāru birojos visā Latvijā cilvēki varēs saņemt juridisko palīdzību un konsultācijas bez maksas. Notāri būs pieejami on line Latvijas zvērinātu notāru klientu portālā www.latvijasnotars.lv, jautājumus viņiem varēs uzdot arī tiešsaistes diskusijā Facebook un dažādos radio un TV raidījumos.