"Tagad ražo kaut kādus skārda konvektorus 10-20 gadiem" - pieci jauni, spēcīgi puiši Rīgā restaurē senos čuguna radiatorus
Ratus kaļ ziemā, radiatorus vasarā - šo pārveidoto tautas sakāmvārdu var attiecināt uz darbnīcu Rīgā, Matīsa ielā – daudzi pat nenojauš, ka te atrodas "Radiatoru restaurācijas rūpnīca", kurā saimnieko pieci jauni, spēcīgi puiši.
“Mēs restaurējam čuguna radiatorus, kuru izcelsme ir no 1900. gada un uz augšu. Diemžēl jaunākos ir grūtāk restaurēt. Pirmās Latvijas laika radiatori bija daudz kvalitatīvāki, precīzāk ražoti nekā Padomju Savienībā,” teic Toms Miljuss, uzņēmuma valdes loceklis pēc papīriem, bet realitātē meistars tāpat kā pārējie. Uzņēmums pastāv piecus gadus, pirms tam puiši nodarbojušies ar celtniecību, veidojuši dizaina dzīvokļus. Cik radiatoru gada laikā atjaunoti, nevarot pat saskaitīt. Izstādes meistari nerīko, bet viņu veikumu var apskatīt daudzviet – muižās, pilīs, muzejos. “Piemēram, Jelgavas ģimnāzijā vien 300 radiatoru – tās ir gandrīz 70 tonnas čuguna,” lepojas Toms.
Noslogotākais laiks vīriem ir no apkures atslēgšanas līdz jaunajai
sezonai. Vienu radiatoru varot restaurēt trīs dienās. Varētu šo
darbu paveikt arī pāris stundās, taču krāsas žūšana un radiatora
skalošana prasa vairāk laika, turklāt svarīgi izdarīt kvalitatīvi.
Ir daudzi procesi: spiediena pārbaude, sagatavošana, skrūvēšana pa
ribām, iekšpuses skalošana, krāsošana, piegāde, montāža. Piecdesmit
līdz simt radiatoru mēnesī – tas esot daudz.
Arī jaunai lietai ir dizains un izmantojums, taču man šķiet labāk saremontēt un likt lietā vecās, nevis nopirkt jaunas, izmest ārā un atkal pirkt jaunas un izmest. Tie ir okeāna piesārņotāji.
Ar ko sāk, ar ko beidz
Ar ko meistari sāk? “Vispirms radiatoru apskatām, uzreiz
konstatējam defektus, lai pēc tam būtu vieglāk strādāt. Tad
pārbaudām spiedienu – ielaižam tajā sešas līdz astoņas atmosfēras
un skatāmies, kādā stāvoklī ir radiators. Pēc tam radiatoru tīra no
iekšienes – darām to ar speciāli šim nolūkam paredzētu
augstspiediena zondi. Tīrām ar vienkāršu ūdeni, bez jebkādām
ķīmijām,” Toms izklāsta procesu. Pēc tam seko radiatora tīrīšana ar
skrošu strūklu un krāsošana klienta izvēlētajā tonī. Visbeidzot
tiek veikta atkārtotā gala spiedienpārbaude. Tas ir fiziski smags
darbs, jo vienas standarta radiatoru sekcijas svars ir 10 līdz 14
kilogramu. Trīskolonnu radiatori ir vēl smagāki, kopā tie var svērt
200 līdz 300 kilogramu vai pat pustonnu. “Vīriem jābūt spēcīgiem,
lai ir spēks kaulos,” meistars uzsver, ka te strādā sportiski
puiši. Tiesa, neesot jau visu laiku radiators jānēsā uz rokām –
piepalīdz palīgierīces.
Foto: Darbnīcā restaurē arī vecus gaismas ķermeņus. Foto autors Aigars Rozenbergs.
Negaidīt ziemas salu
Radiatoros uzkrājas nogulsnes – magnolīta nosēdumi vai, vienkāršāk
sakot, dubļi. Un problēmu labāk atklāt un risināt vasarā, nevis
sākoties salam. Lielākā kļūda – daudzi domā, ka vēl visa vasara
priekšā, remontē mājokli, bet radiatorus atstāj uz pēdējo brīdi.
“Taču mēs esam pieci cilvēki un nevaram solīt ātru darba izpildi,
ja atnāks pēdējā brīdī. Var gadīties, ka nākas vilties un gaidīt
nākamo gadu,” neslēpj Toms. Rindas "Radiatoru rūpnīcā" esot parasta
parādība.
Ja tev lieta nokalpojusi 100 gadu un vēl tikpat ilgi kalpos – tas jau ir kaut kas.
”Ko es ieteiktu darīt? Vispirms, kad ir pieslēgta apkure, vajag
pārbaudīt, kā strādā radiators – vienkārši pieliekot roku.
Galvenais ir pielikt no apakšpuses un pārbaudīt, kāda caurplūde ir
apakšējai daļai, jo tur izveidojas nosēdumi. Līdz ar to aizdambējas
ciet visa apakšējā daļa un cirkulācija notiek caur augšu. Cilvēks
domā – radiatori silti, bet mājās vienalga, ir auksts, jo radiatoru
apakša ir aizdambējusies un auksta. Var būt pat līdz 70% siltuma
zudumu tāpēc, ka nav iztīrīti radiatori. Tam, ka tos var izskalot
objektā, es īsti negribētu piekrist. Mājās nevar izskalot, jo
nogulsnes ir sablīvējušās radiatora apakšējā daļā. Tāpēc radiatori
ir jāņem nost, jāved uz darbnīcu un jāiztīra kā nākas,” vērtīgu
padomu sniedz speciālists.
Vēl viens zinātāja ieteikums ir nekrāsot radiatoru ar pulvera
krāsām: “Jā, tas izskatīsies perfekti, bet cilvēks nāks otrreiz
restaurēt radiatoru. Ja nokrāso ar pulvera krāsām, neparedz to, ka
izdeg blīves. Un tad, kad tās ir izkaltušas, ļoti daudzi vēršas pēc
palīdzības, lai veiktu atkārtotu restaurāciju.”
Senāk ražoja ilgam laikam
Toms atzīst, ka viss, kas tapa pirms apmēram 100 gadiem, bija
kvalitatīvs, jo tajā laikā ražoja ilgai lietošanai. “Tagad
radiatorus saražo 10–20 gadiem, kaut kādus skārda konvektorus.
Ražo, lai pirktu tikai jaunus. Bet, ja tev lieta nokalpojusi 100
gadu un vēl tikpat ilgi kalpos – tas jau ir kaut kas.” Par senajiem
radiatoriem Toms runā ar aizrautību: “Skaisti, čuguna, ar visādiem
reljefa rakstiņiem, kājiņām un uzrakstiem, durtiņām un skapīšiem.
Un vēl joprojām tie tiek ražoti pēc tās pašas klišejas jeb formas.
Agrāk domāja – kā ietaupīt, kā ilgāk lietot? Arī tagad ražo labus
radiatorus ar modernu dizainu, skaistus, taču saglabāt oriģinālas,
vecas lietas ir šarmanti un apsveicami.” Īstas, vēsturiskas lietas
ir Toma sirdslieta: “Arī jaunai lietai ir dizains un izmantojums,
taču man šķiet labāk saremontēt un likt lietā vecās, nevis nopirkt
jaunas, izmest ārā un atkal pirkt jaunas un izmest. Tie ir okeāna
piesārņotāji.”
Cilvēciskais faktors
“Katrs radiators ir individuāls. Citreiz pie viena pavadi visu
dienu, lai tikai to saskrūvētu. Citreiz pa dienu saskrūvē 10 līdz
20 radiatorus un darbu izdari. Atkarīgs arī no tā, cik darbiniekam
labs garastāvoklis, arī no komandas darba,” nianses skaidro Toms.
Meistaru kompānija esot savākusies laba, visu laiku cits ar citu
jokojas – tas dod dzinuli un patiku iet uz darbu.
Nav ko izlikties, reizēm gadoties arī brāķi. “Tas ir normāli, ka
kaut ko nepamana. Mēs to visu darām ar rokām, nevis mašīnas štancē.
Darbiniekam tas ir pārdzīvojums, ja viņš kaut ko palaidis garām.
Aizved uz objektu, uznes uz piekto stāvu, un nav. Viss process
jādara vēlreiz. Tāpēc cenšamies līdz pēdējam visu pārbaudīt, bet,
kā jau saka, ir cilvēciskais faktors. Taču nevienu brāķi neesam
atstājuši novārtā, izdarām līdz galam. Un cilvēki saka paldies,”
pauž Toms.
Darbs kā dzīvesveids
Vaicāts par izmaksām, meistars norāda, ka parastam 60 centimetru
augstam radiatoram tās ir desmit eiro par vienu sekciju – summā
iekļauta vecās krāsas noņemšana, gruntēšana, krāsošana pēc klienta
izvēles un spiediena pārbaude.
Tīrīšana no iekšpuses izmaksās 30 eiro par radiatoru plus nodoklis.
Diemžēl no nākamā gada nākšoties paaugstināt cenu, jo darbs ir
smags un viss kļūst dārgāks. “Ir, protams, cilvēki, kuri to nevar
atļauties. Tam ir alternatīvas – Ķīnā ražoti skārda radiatori vai
citi varianti. Restaurācija jau ir ekskluzīva, tāpat kā, piemēram,
restaurēt automašīnu. Bet ir lietas, kurās ir vērts ieguldīt
līdzekļus,” pārliecināts ir Toms. “Mums ikdiena nav tikai rūpnīca –
braukājam apkārt un medījam vecas lietas, piemēram, gaismas
ķermeņus, jo nodarbojamies arī ar industriālo dizainu. Vienkārši
darām to, kas mums patīk. Ja sanāk, priecājamies, ja nesanāk – mūžu
dzīvo, mūžu mācies. Darbs mums ir dzīvesveids,” sarunu noslēdz
Toms.
Teksts: Dace Ezera, "Kas Jauns Avīze"
Avots: www.jauns.lv