Kurš mājās galvenais? Uzveic cīņu ar prusakiem
Ja pāri virtuves galdam pārskries prusaks, lielākā daļa cilvēku no nepatikas saviebsies un notrīsēs. Ja šīs radības ir manītas mājās, no tām jātiek vaļā pēc iespējas ātrāk. Kā prusaki tiek līdz mūsu mājokļiem un, kā no tiem tikt vaļā, skaidro Latvijas Entomoloģijas biedrības entomologs Voldemārs Spuņģis.
Latvijā iespējams sastapt piecas prusaku sugas. Divas no tām dzīvo savvaļā, bet trīs – kopā ar cilvēkiem. Šie prusaki ir visēdāji. Lai arī tie vislabprātāk ēdīs to pašu pārtiku, ko cilvēki, prusaki nesmādēs arī, piemēram, grāmatas, ziepes un līmi.
Kā prusaki iekļūst mājā
Prusaki var ieviesties kompastkaudzēs un izgāztuvēs. Tādēļ pašsaprotams šķiet fakts, ka tie mitinās mājokļos, kuros valda netīrība. Entomologs Voldemārs Spuņģis skaidro: “Prusakiem patīk siltums, tādēļ tos visbiežāk redzam tieši vasarā. Prusaki pastaigājas ārā un labprāt pārvietojas arī pa mājas sienām.
Jūtot, ka iekšā mājoklī viņiem ir labvēlīgi apstākļi, prusaki iekštelpās var iekļūt pa atvērtiem logiem.
Tāpat, cilvēks šos kukaiņus var ienest iekšā visdažādākajos veidos – ar saviem apaviem vai, piemēram, pārvedot mājās lietotu mēbeli.” Prusaki vairojas ātri. Jau divu mēnešu laikā prusaks no olas izaug līdz pieaugušam kukainim. No vienas prusaku mātītes spēj rasties pat 30 prusaku oliņas. Mātīte savus mazuļus ļoti sargā un visas oliņas glabā īpašā somā sev uz vēdera. Lai arī prusaki spēj sagrauzt iecerēto barību, cilvēkiem viņi nekož. Tāpat neesot drošu ziņu par to, ka prusaki pārnēsātu slimības. Lai tas notiktu, mājās būtu jāvalda īpaši antisanitāriem apstākļiem. Tomēr reizēm cilvēki pat nenojauš, ka viņu mājoklī mitinās prusaki. Gājiens naktī uz virtuvi, atverot ledusskapi, var beigties ar izbīli. Gan mājokļa iedzīvotājiem, gan arī prusakiem. Cilvēki parasti nobīstas no skata, ko ierauga, jo prusaki pēkšņi sāk skriet uz visām pusēm, bet mazie grauzēji sabīstas no spilgtās gaismas.
Svarīgi tos iznīdēt
Cīņai ar prusakiem bieži tiek izmantoti dažādi ķīmiskie līdzekļi – aerosolu, krītiņu, želeju un pulveru veidā. Tie jālieto piesardzīgi, ņemot vērā uz iepakojumiem rakstītās instrukcijas. Prusaku indi jāizsmidzina vai jāizber pie grīdas līstēm vai skapīšu stūros. Tomēr entomologs mājās iesaka lietot citu paņēmienu. “Neieteiktu indi smidzināt uz virsmām, īpaši, ja mājās ir mazi bērni.
Manuprāt, efektīvākais līdzeklis ir saindētās ēsmas, jeb prusaku mājiņas.
Tās jāizliek vairākās vietās. Nakts laikā prusaki dosies uz šiem
slazdiem, jo meklēs ne tikai šauras vietas, kur patverties, bet arī
ko garšīgu. No slazdu mājiņām prusaki izkļūt vairs nevarēs. Tomēr
iznīdēt prusakus no dzīvokļa var nebūt vienkārši, ja šie kukaiņi
mīt arī citos nama dzīvokļos. Tie pārvietojas pa ventilācijas
šahtām un, lai pilnībā atbrīvotos no prusakiem, to iznīdēšana būtu
jāveic visos dzīvokļos vienlaicīgi. Diemžēl, pietiek vien ar dažiem
prusakiem kādā no dzīvokļiem, lai kukaiņu kolonija atkal izplestos
pa visu namu. Lai pasargātu savu mājokli no nevēlamiem ciemiņiem,
der atcerēties - ja māja ir tīra, ēdienu atliekas tiek nokoptas,
mājoklī nav netīru trauku, tad prusakiem tur nebūs iemesls
atrasties. Pārtiku vislabāk glabāt slēgtos traukos, jālūkojas, lai
atkritumu tvertne tiktu regulāri iztukšota.