Kā saglabāt un vēlreiz uzziedināt krāšņo Ziemassvētku zvaigzni - puansetiju
Ziemas saulgriežu gaidīšanas laikā mājas tiek rotātas ar gaismām un svētku rotājumiem, kuru starpā bieži redzams krāšņs augs ar sarkani zaļām, lielām lapām. Tā ir puansetija (Euphorbia pulcherrima) – viens no spilgtākajiem Ziemassvētku simboliem teju visā pasaulē.
Puansetija ir tropu augs, tādēļ pie mums ziemā tai neklājas viegli. Aukstums, caurvējš, nepiemērota vieta ir galvenie iemesli, kādēļ puansetija nereti nīkuļo un nepriecē mūs tā, kā gribētos. Turklāt bieži vien tā jau ir cietusi pirms nonākšanas mūsu mājās.
Daudzi šo augu iegādājas katru gadu no jauna, taču patiesībā
puansetija ir daudzgadīgs telpaugs. Latvijas valsts mežu
vēstniecības pārdevēja–konsultante Līga Urtāne skaidro, kā
rūpēties par augu, lai arī nākamajos Ziemassvētkos tā priecētu ar
tikpat sarkanām lapām un piešķirtu svētkiem īpašu gaisotni.
Puansetijas ar košām krāsām priecē 1,5–2 mēnešus. Bet tas
iespējams tikai tad, ja to pareizi kopj un ņem vērtā tās jūtīgo,
kaprīzo dabu. Lai saglabātu puansetiju arī pēc svētkiem,
tā jānovieto gaisā, piemēram, uz palodzes, bet ne tiešos saules
staros. Augam pēc noziedēšanas aptuveni divus mēnešus ir atpūtas
periods, tāpēc šajā laikā vēlams nodrošināt 13–15 °C temperatūru.
Laistīšanu šajā laikā samazina, nepieļaujot sakņu kamola iekalšanu.
Vēlāk augu var pārstādīt lielākā podā, irdenā, ūdens un gaisa
caurlaidīgā, trūdvielām bagātā augsnē. Veicot tumšošanu,
augi ziedēs arī nākamajā gadā, bet ne tik bagātīgi, tiem veidosies
sīkākas lapas, bet augums būs liels.
Puansetijas ar košām krāsām priecē 1,5–2 mēnešus. Bet tas iespējams tikai tad, ja to pareizi kopj un ņem vērtā tās jūtīgo, kaprīzo dabu.
Veģetācijas periodā par jebkuru nepatikšanu puķe ziņos ar lapu
nomešanu, kam par iemeslu visbiežāk ir iekaltēšana vai pārlieku
liels mitrums.Arī pēc uzziedēšanas augs vēlas saņemt barības
vielas, tāpēc katrā laistīšanas reizē ieteicams ūdenim pievienot
ļoti vājas koncentrācijas pilnmēslojumu, kas paredzēts ziedošiem
augiem.
Puansetijas ir ļoti jutīgas pret aukstumu un caurvēju, taču šī
reakcija izpaužas nevis uzreiz, bet mazliet vēlāk – pēc dažām
dienām. Tad lapas it kā bez iemesla kļūst ļenganas un pamazām sāk
birt. Tāpēc pasargā šo augu arī no īslaicīga aukstuma. Ja
augu nepieciešams transportēt, tā ir rūpīgi jāiesaiņo, turklāt tā,
lai nesaspiestu lapas.
Sarullējušās un visādi citādi neizskatīgas lapas rāda, ka augs jau
sācis nīkuļot. Veselīgai, netraumētai puansetijai ir bagātīga,
intensīvi zaļa lapotne. Ja šīs lapas izskatās dzeltenīgas, tām ir
saritinājušies gali vai vēl citādi bojājumi, – nepērc tādu.
Palodze ne vienmēr ir piemērotākā vieta puansetijas labsajūtai.
Puansetijai patīk gaiša vieta, bet ne tāda, ko ilgstoši apspīd
tieši saules stari. Arī caurvējš tai nenāk par labu, un sauss
gaiss, kas veidojas radiatoru tuvumā, – arī ne, jo puansetija jūtas
labi lielā gaisa mitrumā. Puansetiju ieteicams novieto gaišā
vietā 16–22 °C temperatūrā.
Nelaisti ar aukstu ūdeni! Ieteicams laistīt ar remdenu ūdeni,
turklāt jāraugās, lai augu nepārlaistītu un neiekaltētu, – tātad
jālaista regulāri, bet pieticīgi. Ja uz paliktņa sakrājies ūdens,
tas uzreiz jānolej. Augsnei podiņā arvien jābūt mitrai, tomēr
nevajadzētu pārlaistīt, citādi augs aizies postā sakņu kakla puves
dēļ. Nedrīkst liet ūdeni uz lapām – uz tām var parādīties
plankumi.