Kurš atbildīgs par īrēta īpašuma apdrošināšanu – īrnieks vai īpašnieks?
Mājas ir miera osta, kur atgriezties, ko sargāt un par kuru rūpēties. Bet kā pasargāt savu īpašumu, ja atļaujat tajā dzīvot kādam citam? Kuram jāapdrošina īzīrētais mājoklis – īpašniekam vai īrniekam?
Īrnieku neuzmanīgas vai ļaunprātīgas rīcības sekas var izmaksāt
pat vairākus tūkstošus eiro, savukārt īpašnieku zināšanas par
iespējām sevi pasargāt ne vienmēr ir pietiekamas.
“Loģiski būtu, ka īpašumu apdrošina īpašnieks, jo viņš ir galvenā
ieinteresētā persona. Ja ar dzīvokli vai māju kas atgadīsies,
īrniekam vienmēr būs iespēja noīrēt citu īpašumu, kamēr tieši
nekustamā īpašuma īpašniekam būs darba pilnas rokas, lai esošo
īpašumu atjaunotu. Taču tas nenozīmē, ka visa atbildība gulstas
tikai uz īpašnieka pleciem. Arī īrniekam ir ne mazāk svarīgi
parūpēties par savu sirdsmieru un nodrošināties pret nejaušībām,
kas var izmaksāt visai dārgi,” stāsta Līva Bogdanova, BALTA
Fizisko personu īpašuma produktu vadītāja.
Kuram jāapdrošina īpašums, ja tas tiek
izīrēts?
“Īpašumu apdrošināšanā pastāv vairāki risku veidi – nosaukto risku
segums un visu risku segums. Tirgū piekoptā prakse lielākoties
paredz, ka visu risku segumā ir iekļauta atlīdzība arī par
zaudējumiem, ko ļaunprātīgā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības
īpašniekam var radīt īrnieks. Savukārt apdrošināt mantu, kas
atrodas iekšā nekustamajā īpašumā, ir ieinteresēti abi: īpašnieki
lielākoties īres dzīvokļus aprīko ar mēbelēm un sadzīves tehniku,
bet tur atrodas arī īrnieka iedzīve,” stāsta Līva Bogdanova,
piebilstot, ka Latvijas tirgū vairāki apdrošinātāji piedāvā īrnieka
civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
Eksperte atzīst, ka Latvijas īres tirgus vēl ir attīstības iedīglī,
tāpēc daudziem nav pieredzes ar dažādu risku paredzēšanu un
nodrošināšanos pret tiem. Tāpēc viņa atgādina – lai apdrošinātājs
iesaistītos īpašnieka un īrnieka attiecībās problēmu gadījumos, ir
jābūt rakstiskam īres līgumam un īpašuma pārņemšanas brīdī veiktai
fotofiksācijai ar pieņemšanas-nodošanas aktu, kas pēc negadījuma
ļauj visām pusēm skaidri saprast, kā īpašums izskatījās brīdī, kad
īrnieks to pieņēma. Strīdu gadījumos tā ir arī īrnieka iespēja sevi
pasargāt no nepamatotām īpašnieka pretenzijām.
Lai apdrošinātājs iesaistītos īpašnieka un īrnieka attiecībās problēmu gadījumos, ir jābūt rakstiskam īres līgumam un īpašuma pārņemšanas brīdī veiktai fotofiksācijai ar pieņemšanas-nodošanas aktu
Sarežģītāka situācija ir ar pašvaldību dzīvokļiem. “Pašvaldību īres līgumi mēdz būt ļoti dažādi, un jautājumi, kuri skar apdrošināšanas nosacījumus, tajos lielākoties nav definēti. Tādēļ gadījumos, kad īrnieks īrē dzīvokli no pašvaldības, iesakām paša sirdsmieram šo jautājumu pārrunāt ar konkrēto pašvaldību, ar kuru slēgts īres līgums,” iesaka Līva Bogdanova.
Ko apdrošina īpašnieks, ko – īrnieks?
Īpašnieks var apdrošināt īpašumu ar visu risku segumu, kur iekļauti
arī potenciālie īrnieka nodarījumi. Savukārt īrnieks var maksimāli
pasargāt sevi, iegādājoties CTA polisi. “Ja bērns apzīmē sienas un
tās ir jāpārkrāso vai jāmaina tapetes, ja nejauši piededzināt uz
plīts ēdienu tik ļoti, ka rodas piedūmojus, ir jātīra dzīvoklis un
varbūt pat jāmaina plīts – tās ir lietas, ko var apdrošināt ar CTA.
Mūsu pieredzē ir bijis gadījums, kad mājās atstāts suns aiz
garlaicības sagrauž virtuves linoleja grīdu smalkos gabaliņos.
Gadās, ka īrnieki nevērīgi apsēžas uz mēbelēm, kas tam nav
paredzētas, un tās vienkārši izjūk,” pieredzē dalās eksperte. Arī
šādos gadījumos CTA īrnieku pasargās no finansiāliem zaudējumiem,
kas vidēji svārstās ap 700 eiro apmērā.
“Diemžēl mēdz būt arī ļaunprātīgi gadījumi, kad īrnieki izsit sienā caurumu, salauž durvis, norauj un saplēš aizkarus, demontē sienas skapīšus. Šie gadījumi lielākoties iet rokrokā ar apreibinošu vielu lietošanu,” stāsta Līva Bogdanova, norādot, ka šādos gadījumos īpašnieku pasargā īpašuma visu risku seguma polise.
Kurš atbildīgs, ja īrnieks sabojā kaimiņa
īpašumu?
Ja gadījies tā, ka īrnieks appludinājis apakšstāva kaimiņu vai
nogrūdis smagu puķupodu uz kaimiņa balkona, kaut ko saplēšot,
zaudējumus sedz CTA. “BALTA prakse ir tāda: ja īpašnieks iegādājies
CTA, atlīdzinām zaudējumus, kas no viņam piederošā īpašuma var
rasties kaimiņu nekustamajam īpašumam neatkarīgi no tā, kurš tos
nodarījis – pats īpašnieks, īrnieks, ciemiņš, zaglis, auklīte vai
kāds cits. Arī īrnieks var pasargāt sevi no zaudējumiem, kurus viņš
var radīt īrētā īpašuma kaimiņiem, piemēram, pārpildot vannu ar
ūdeni un salejot kaimiņu dzīvokļus, iegādājoties CTA polisi. Ja
polisi iegādājušies abi – visticamāk, atlīdzība tiks regulēta pēc
īpašnieka polises, jo praksē kaimiņi parasti piesaka pretenzijas
pret īpašnieku. Tiesa, jāmeklē arī cēlonis: ja plīsušas īpašumā
esošās caurules, tad lielākoties tā nav īrnieka, bet gan dzīvokļa
īpašnieka atbildība, savukārt, ja īrnieks nemākulīgi pieslēdzis
veļasmašīnu un tāpēc nopludināti kaimiņa griesti – tā ir īrnieka
atbildība".
Vai pietiek tikai ar polises iegādi?
Līva Bogdanova atzīst – pieteikto atlīdzību skaits par īrnieku
nodarītajiem postījumiem ir salīdzinoši neliels. “Galvenais iemesls
ir cilvēku nezināšana, jo CTA lielākoties saistās ar kaimiņu
appludināšanu – tas ļoti izteikti atspoguļojas mūsu statistikas
datos, jo 95% pieteikto atlīdzību ir saistītas ar appludināšanas
risku. Ļoti neliela daļai īres tirgus dalībnieku zina, ka abas
līgumslēdzējpuses var pasargāt sevi no neparedzamiem izdevumiem,
jau īres līgumā atrunājot nosacījumus par apdrošināšanas polišu
iegādi, kas būtu kā papildu drošības spilvens abām pusēm
neparedzētos brīžos. Viņa piebilst – šobrīd vairumā gadījumu kā
vienīgais drošības garants kalpo viena vai vairāku mēnešu īres
maksas apmēra garantijas jeb drošības nauda, ko īrnieks iemaksā
īpašniekam.
Apdrošinātāji dzīvokļu īpašniekiem iesaka laiku pa laikam apciemot īrniekus un paskatīties, kas notiek īpašumā. Lielākajā daļā gadījumu nekustamie īpašumi tiek izīrēti personām, ar kurām iepriekš īpašnieks nav bijis pazīstams. Tādēļ nav nekas nosodāms, ja īpašnieks izsaka vēlmi ar noteiktu regularitāti veikt sava īpašuma apsekošanu, lai pārliecinātos par tā tehnisko stāvokli. Par šādām apsekošanām, protams, būtu labi vienoties uzreiz, to atrunājot līgumā, lai īrniekam nerastos sajūta, ka notiek iejaukšanās viņa dzīves telpā.