Kā dzīvoklī audzēt gardās austersēnes? Latvietes pieredze

Sēņu audzēšana mājās par arhitektes Rūtas Meieres aizraušanos kļuva pirms aptuveni pusotra gada, kad no uzdāvinātās sēņu audzēšanas kastītes nekas tā arī neizauga.

Pēc neveiksmes nepadevās

“Tobrīd bija žēl, ka austersēņu jeb austeru sānausu (Pleurotus ostreatus) augļķermeņi līdz galam neizveidojās, lai arī centāmies kārtīgi kopt un ievērot pievienotās norādes,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Rūta.

Audzēšana nešķita sarežģīta, tomēr pēc pamatīgākas izpētes internetā, kur aprakstīti citu audzēt gribētāju pieredzes stāsti, tapa skaidrs, ka sēņu attīstību un čemuru veidošanos var ietekmēt daudz dažādu faktoru.

“Mani tik ļoti ieinteresēja process, ka nolēmu pamēģināt izaudzēt, izmantojot arī citu ražotāju piedāvātos audzēšanas komplektus. Taču vispirms bija jāizdomā, kā ar šādu vaļasprieku sadzīvot – ja istabā audzē sēnes, jāparūpējas, lai, radot tām piemērotus apstākļus, nekaitētu pārējiem iemītniekiem un, piemēram, neveidotos pelējums, tās mitrinot,” turpina Rūta.

Pirmā siltumnīca

Austersēnēm, kuru audzēšanai piemērota istabas temperatūra, der parasta gaisma, bet nav ieteicams tās novietot tiešos saules staros. Vajadzīgo mitrumu nodrošina, pāris reizes dienā apsmidzinot ar ūdeni, lai neiekalst. Sākumā mitrina substrātu caur maisā vai traukā, kurā attīstās micēlijs, izveidotiem caurumiem un vēlāk – arī pašus augļķermeņus.

Lai ierīkotu speciālu vietu sēņkopībai mājās, Rūta iegādājās mini siltumnīcu, kas paredzēta zaļumu audzēšanai un stādu diedzēšanai. “Tā bija neliela, ar vairākiem plauktiem, aptuveni 40 reiz 70 centimetrus liela un metru augsta, apvilkta ar caurspīdīgu plēvi,” savu pirmo sēņu audzēšanas iekārtu Rūta vērtē kā gana labu, lai varētu apgūt pamatus.

7 FOTO

Austersēņu audzēšana dzīvoklī

+ 3

Skatīt visus

“Iegādājos internetā komplektu sēņu audzēšanai, sekoju instrukcijām un divas reizes dienā mitrināju gaisu siltumnīcā un apsmidzināju maisiņus, no kuriem vajadzēja izlīst laukā sēnēm. Katrā plauktā varēja ievietot divus līdz trīs desmit litru lielus maisus. Pirmās divas nedēļas attīstās micēlijs, bet raža, kas ir vairākos viļņos, sagaidāma aptuveni trešajā vai ceturtajā nedēļā.”

Iesācējiem piemērots komplekts, kurā ietilpst substrāts (sausi, tīri salmi), ar micēliju inokulēti graudi un instrukcijas, maksā no 13 līdz 15 eiro.

Lai izaudzētu sēnes, izmantojot šādu komplektu, salmi jāaplej ar verdošu ūdeni, maiss vai trauks jānoslēdz un jāļauj, lai salmi izsūt vairākas stundas. Kad tie atdzisuši un notecināti, tajos iemaisa ar micēliju inokulētos graudus. “Uzmanīgi sekojot instrukcijām, sēņu aizmetņi no substrāta maisiem jaunajā siltumnīcā parādījās jau pēc pāris nedēļām,” atceras Rūta. Tas iedrošināja turpināt eksperimentēt.

Iesācējiem piemērots komplekts, kurā ietilpst substrāts (sausi, tīri salmi), ar micēliju inokulēti graudi un instrukcijas, maksā no 13 līdz 15 eiro.

Skola rokā

• Izmēģinājusi dažādu veidu komplektus, Rūta ātri saprata, ka labāk iegādāties pēc iespējas jaunāku micēliju: ”Atradu internetā ražotāju, kurš nevis atsūta iepriekš iepakotu audzēšanas komplektu, par kuru nav zināms, cik ilgi un kādos apstākļos tas glabājies, bet gan micēliju un substrātu sagatavo pēc pasūtījuma veikšanas. Tad to varu saņemt svaigāku un spēcīgāku.”
• Lai atvieglotu siltumnīcas tīrīšanu pēc katra augšanas cikla noslēguma, plēve nomainīta pret caurspīdīgām polikarbonāta loksnēm. 
• Lai uzturētu vienmērīgāku mitruma līmeni, siltumnīcā ievietots neliels gaisa mitrinātājs un ventilators. 
• Vēlāk sēņu māja aprīkota arī ar sensoriem, lai varētu novērot gan mitruma līmeni, gan temperatūru.

Rūta ir priecīga, ka viņas darbošanās aizrauj apkārtējos: “Ar idejām uzlabojumiem palīdzēja arī draugs, kurš uzstādīja apgaismojumu ar sēnēm patīkamo zili zaļo spektru, kas atgādina gaismu, kas, zaru un lapu kliedēta, krīt uz sēnēm mežā. Tas palīdz tām kļūt spilgtākām, iekrāsoties izteiksmīgākos toņos. Tad rozā un dzeltenās austersēnes izaug īpaši skaistas.”

 

“Ieteikumi, kā sēnes audzēt, ir gan komplektos pievienotajās ražotāja pamācībās, gan arī atrodami grāmatās un internetā, bet nianses un sev pieejamo resursu izmantošana pašam jāapgūst praksē,” taču Rūta ir pārliecināta, ka nevar neizdoties.

Nepieciešama vienmērīga istabas temperatūra, jāseko ražotāja instrukcijām, regulāri jāmitrina, jāizvairās no pelējuma un kaitēkļiem. Piemēram, dezinfekcijai, lai nepieļautu pelējuma sēnīšu vai parazītu ieviešanos sēņu audzētavā, var izmantot parastu sadzīves iekārtu – tvaika tīrītāju, ar ko apstrādā audzētavas iekšējās sienas pirms jaunu substrāta maisu ievietošanas. Svarīgi arī maisos izgriezt caurumus instrukcijās norādītajos attālumos, lai sēņu čemuriem būtu kur spraukties laukā.

Austersēnes ir populāras visā pasaulē, jo ir visvienkāršāk audzējamas. Piemēram, Japānā ir modē sēnes audzēt stikla burkās.

Pagatavošana un uzglabāšana

“Audzēju ne tikai pelēkās austersēnes, bet arī krāšņas dzeltenās, rozā un baltas,” priecājas Rūta. ”Sēņu ķekars katru dienu apjomā palielinās aptuveni divas reizes, burtiski izaug acu priekšā, tas ir brīnišķīgs kulinārais prieks, bet var būt arī amizanta dāvana – piemēram, oriģināls, pilnībā apēdams dzimšanas dienas pušķis.”

Liels austersēņu ķekars, kur lielākās sēnes sasniegušas aptuveni sešus līdz desmit centimetrus diametrā, sver aptuveni 500 gramu. 

Tās noņem no maisa, čemuru pagriežot. No viena audzēšanas komplekta sagaidāmi divi vai trīs sēņu ražošanas periodi, kas kopumā var ilgt vairāk par vienu mēnesi. No desmit litru liela substrāta maisa var iegūt līdz kilogramam sēņu. Tad micēlijs iet bojā, jo visas barības vielas, kas bija substrātā, ir apēstas. To var izmantot dārzā – piejaukt kompostam.

“Kad pienāk ražas novākšanas laiks, sēņu ir daudz, var dalīties ar ģimeni un draugiem,” Rūta ir apmierināta ar sasniegto. Lai sēnes saglabātos svaigas ilgāku laiku, jāpagūst novākt, pirms tās izmetušas sporas. Tad ledusskapī sēnes var glabāt aptuveni nedēļu un tās nebojājas. Austersēnes pagatavojamas tāpat kā gailenes, šampinjoni vai baravikas – cepamas uzreiz. Var arī vārīt zupā vai arī kaltēt vēlākam laikam.

Eksperimenti turpinās

Kad saprasts, kā tieši un cik ātri aug sēnes jūsu mājās, var eksperimentēt tālāk. Šobrīd Rūta jau pērk tikai ar micēliju inokulētus graudus, bet kā substrātu izmanto Latvijā ražotās koku skaidu un salmu granulas.

Ar micēliju inokulēti graudi lielākos apjomos maksā no desmit eiro par kilogramu. Rūta pati sagatavo substrātu, sajauc to ar micēliju un pilda plastmasas spaiņos, kuros iepriekš izurbti caurumi. Jāatceras, ja vēlas izmantot salmus, tad maisi vai trauki, kuros paredzēts sēnes audzēt, jāpilda diezgan blīvi, piestampājot ar rokām, lai sēnes neaugtu iekšpusē.

“Var audzēt kafijas biezumos, griķos, salmu un skaidu maisījumā, pat makulatūras pakās vai džinsa audumā. Galvenais, lai izvēlētais substrāts saturētu celulozi, no kuras sēnes barojas.” Rūta uzskata, ka šis vaļasprieks pieejams jebkuram.

Kafijas biezumus un kokskaidu granulas var nedezinficēt, ja tajos nav pelējuma, salmi un citi organiskie materiāli ir jāizkarsē cepeškrāsnī, jāvāra vai jāplaucē.

Austersēnes ir populāras visā pasaulē, jo ir visvienkāršāk audzējamas. Piemēram, Japānā ir modē sēnes audzēt stikla burkās. Sterilizētā burkā sapilda substrātu ar micēliju, regulāri mitrina, noslēdz ar vāciņu. Divu nedēļu laikā var vērot, kā baltais micēlijs pārņem visu burkas iekšpusi.

Kad vāciņu noņem, bet virspusē esošo micēliju saskrāpē, lai veicinātu sēnes augļķermeņa attīstību. Protams, visu arī tad mitrina divas trīs reizes dienā. Sēnes aug lēnāk, toties telpā izskatās izcili estētiski un dekoratīvi.

Austersēnes faktos

Pārtikas vērtība: satur olbaltumvielas, taukvielas, ogļhidrātus, aminoskābes un vērtīgus mikroelementus, arī A, B1, B2, C, D, PP vitamīnus. Simt gramos ir aptuveni 33 kilokalorijas. Austersēnes satur polisaharīdus, kas stimulē organisma aizsargspējas un palīdz pret audzējiem. Tās ir labas aptaukošanās profilaksei, pazemina sliktā holesterīna līmeni. Tātad – austersēņu zupa vai mērce ir ne tikai garšīga, bet arī uzlabo veselību.

Avots: Jauns.lv