Kas vērtīgs slēpjas pētersīlī, bazilikā un citos zaļajos garšaugos?

Pētersīlis
Pētersīli bieži izmanto ne tikai, lai uzlabotu ēdiena garšu, bet arī izskatu – mazās koši zaļās lapiņas ir ļoti dekoratīvas. Bet par šī garšauga veselīgumu ēdāji domā samērā reti. Pētersīlis ir teju vai pārbāzts ar uzturvielām – īpaši bagātīgs ar A, C un K vitamīnu. Šī vitamīnu kombinācija palīdz uzturēt labu kaulu veselību, aizsargā no hroniskām slimībām un nodrošina organismu ar antioksidantiem. Pētersīlis ir noderīgs arī labai acu veselībai – ne tikai pateicoties A vitamīnam, kas aizsargā radzeni un konjunktīvu, bet arī īpašu ķīmisko savienojumu – luteīna un zeaksantīna – dēļ, kas spēj palēnināt vecuma mākulas deģenerāciju. Pētersīļus ir viegli iekļaut uzturā, pievienojot tos zupām, salātiem, marinādēm un mērcēm.

Baziliks
Baziliks ir piparmētras radinieks, pārmantojis spēcīgu smaržu, īpaši Āzijā izplatītās varietātes jeb pasugas. Šī iemesla dēļ šo garšaugu izmanto ne tikai ēdienu gatavošanā, bet arī tējās. Bazilikā nav pārāk daudz uzturvielu, tāpēc nav tik vienkārši spriest par tā veselīgumu. Taču ir veikti pētījumi, kas liek domāt, ka tam piemīt stresu mazinošas, cukura līmeni asinīs kontrolējošas un aspirīnam līdzīgas īpašības. „Lielākā daļa pētījumu ir veikta ar saldā bazilika paveidu. Šie pētījumi ir pietiekami pārliecinoši, lai ar baziliku nepārspīlētu cilvēki, kas lieto asinsspiedienu vai cukura līmeni regulējošas zāles, jo kombinētais efekts var būt par spēcīgu. Šajā situācijā ir vērts konsultēties ar savu ārstu,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. 

Timiāns
Timiāns jeb mārsils ir sen pazīstams ar savām antibakteriālajām īpašībām – senie ēģiptieši to izmantoja mirušo iebalzamēšanas procesā, bet senie romieši šo augu plaši izmantoja gan ēdienu gatavošanā, lai iegūtu aromātisku garšu sieram un alkoholam, gan mājsaimniecībā, jo uzskatīja, ka istabas ir īpaši tīras, ja tīrīšanas procesā izmantots timiāns. Arī mūsdienu zinātnieki apstiprinājuši šīs antibakteriālās īpašības – timiāna tēja var palīdzēt klepus gadījumā un imūnsistēmas stiprināšanai. Timiānā esošais savienojums timols saistīts ar dažādiem veselību uzlabojošiem efektiem, bet visbiežāk pētījumos apskatīts tā efekts gremošanas trakta veselības uzlabošanā, galvenokārt atslābinot gremošanas trakta muskuļus. Timiāna lapas bieži izmanto gaļas – īpaši putnu un zivju – gatavošanā.

Rozmarīns
Arī šis garšaugs ir rados ar piparmētru un apveltīts ar spēcīgu smaržu. Gatavojot ēdienu, ar rozmarīnu nevajag pārspīlēt, ja nevēlaties, ka viss pārsātināts ar tādu kā skuju un citrona aromātu. Pētījumi parādījuši, ka rozmarīns veicina asinsrites uzlabošanos, īpaši smadzenēs, kas palīdz koncentrēties un uzlabo atmiņu, tāpēc ir īpaši vērtīgs jauniem cilvēkiem mācību laikā. Rozmarīns vēsturiski ir bieži izmantots, novēršot gremošanas problēmas, tomēr nav atrodami vērā ņemami pētījumi, kas pierādītu šo apgalvojumu. Interesants pētījumu virziens ir rozmarīnā atrodamās karnozīnskābes spēja uzlabot acu veselību, īpaši vecuma mākulas deģenerācijas gadījumā. Rozmarīns labi iederas, gatavojot grauzdētus dārzeņus, pievienojot piena zupām, gaļas ēdienu pildījumos un arī saldēdienos, piemēram, kēksā. 

Koriandrs
Koriandrs jeb kinza reizēm pazīstams kā cilantro, jo tā Ziemeļamerikā sauc koriandra lapas un kātiņus (tikai žāvētas sēklas dēvē par koriandru). Pārsteidzošā kārtā koriandra lapas un sēklas ir krasi atšķirīgas pēc smaržas un garšas, tādēļ valstīs, kur tiem ir dažādi nosaukumi, cilvēki bieži nezina, ka tas ir viens un tas pats augs. Koriandra lapās ir ļoti daudz vitamīnu, īpaši A, K un E, kamēr sēklās ir daudz koncentrēta mangāna, dzelzs, magnija un kalcija. Koriandrā atrodams daudz antioksidantu, kas organismā savienojas ar brīvajiem radikāļiem un padara tos nekaitīgus. Šī efekta dēļ pētījumos koriandram konstatētas ādas novecošanos aizkavējošas īpašības. Citos pētījumos novērots, ka koriandrs, iespējams, varētu mazināt sirds slimību riska faktorus, kā arī cukura līmeni asinīs. Koriandrs labi sader ar skābo krējumu vai jogurtu, kā arī ēdieniem, kas satur rīsus.

Oregano
Oregano jeb raudene visbiežāk lietota picu un makaronu ēdienu gatavošanā, taču tai ir plašs pielietojums arī salātos, gaļas gatavošanā un mērcēs. Raudenes ir īpaši bagātīgas ar antioksidantiem, kas padara to par brašu kaujinieku profilakses laukā, cīnoties ar dažādām slimībām, kuras var izraisīt brīvie radikāļi un iekaisumi. Šim augam piemīt ne tikai vieglas antibakteriālas īpašības, bet arī spēja cīnīties ar vīrusiem.  Laboratorijas apstākļos novērots, ka raudenēs esošie savienojumi karvakrols un timols spēj inaktivēt (padarīt nekaitīgu) norovīrusu un herpes vīrusu.