5 ieteikumi iekštelpu klimata uzlabošanai

Mūsu veselību var apdraudēt mājsaimniecībās bieži sastopamās problēmas - tekošs jumts, mitrums, pelējums, nepietiekama dienasgaisma, slikta izolācija un aukstums. Šie visi apstākļi rada riskus ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem.

Uzlabojot iekštelpu vidi, ieteiktu pastiprinātu uzmanību pievērst pieciem svarīgākiem faktoriem - dienasgaismai, ventilācijai, mitruma līmenim, telpu temperatūrai un skaņas izolācijai

Dmitrijs Astašonoks, VELUX Baltics ģenerāldirektors norāda: “Uzlabojot iekštelpu vidi, ieteiktu pastiprinātu uzmanību pievērst pieciem svarīgākiem faktoriem - dienasgaismai, ventilācijai, mitruma līmenim, telpu temperatūrai un skaņas izolācijai. Ēkās bieži vien šo resursu potenciāls nav optimāli izmantots, tāpēc pārdomāti pielāgojot un pārbūvējot telpas, ieteicams izvērtēt iepriekš minētos faktorus. Tie ietekmē mūsu labsajūtu, veselību un dzīves kvalitāti. Piemēram, risinājums, kas nodrošinās uzlabojumus ilgtermiņā, kā arī sniegs vairāk svaiga gaisa un dienasgaismas - papildu logu (t.sk. jumta logu, virsgaismas logu vai gaismas tuneļu) iebūvēšana iekštelpās.”
 

Dienasgaisma - dabiskais antidepresants, kas uzlabo veselību

Jau gadsimtiem ilgi dienasgaisma tiek izmantota kā galvenais gaismas avots interjerā. Tā ir kļuvusi par neatņemamu arhitektūras sastāvdaļu un, projektējot ēkas, tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas jāņem vērā. Dienas gaišajā laikā tā ne tikai aizstāj elektrisko apgaismojumu, bet ļauj samazināt enerģijas patēriņu, ietekmē ēkas sildīšanas un dzesēšanas slodzi, kas padara to par nozīmīgu un energoefektīvu dizaina parametru. Dienasgaisma ir būtiska mūsu vispārējai veselībai un labsajūtai - tā tiek uzskatīta par dabisko antidepresantu, palīdz līdzsvarot mūsu ķermeņa “miega, darba, ikdienas” 24 stundu ritmu. Pētījumi apliecina, ka pietiekama dienasgaisma veicina pareizu vielmaiņas darbību, uzlabo modrību, garastāvokli, paaugstina koncentrēšanās spējas un produktivitāti līdz pat 15 %, mazina nogurumu un atvieglo slodzi uz acīm. Izvērtējiet, vai telpās, kurās uzturaties ikdienā, ieplūst pietiekams daudzums dienasgaismas. Atcerieties, ka naktī telpai jābūt tumšai, savukārt dienā - gaismas piepildītai. 

Gaisa piesārņojums un augsts CO2 līmenis iekštelpās var izraisīt tādas problēmas kā galvassāpes, miega traucējumus, astmu, alerģijas, nogurumu un grūtības koncentrēties

Izvēdinātās telpās gaisa piesārņojuma līmenis ir zemāks

Iekštelpās gaiss var būt līdz pat piecām reizēm piesārņotāks. To piesārņo neskaitāmi avoti, un tas satur gāzes, toksiskas daļiņas, bioloģiskās atliekvielas un ūdens tvaikus, kas var kaitēt veselībai. Gaisa piesārņojums un augsts CO2 līmenis iekštelpās var izraisīt tādas problēmas kā galvassāpes, miega traucējumus, astmu, alerģijas, nogurumu un grūtības koncentrēties. Ventilācijas mērķis ir atsvaidzināt iekštelpu gaisu, lai ēkās tiktu nodrošināta laba gaisa kvalitāte un termiskais komforts. Vienkāršākais ieteikums, kuru nepieciešams ieviest savā ikdienas rutīnā - telpas mājās vēdiniet vismaz 10 minūtes 3–4 reizes dienā. Jo augstāk būs izvietoti logi, jo lielāka temperatūras starpība un ventilācijas efekts. Tāpēc ēkās, kurās ir jumta logi, dabiskā ventilācija sniedz daudz lielāku efektu, nekā fasādes logi. Vislabākā kombinācija vēdināšanai ir kombinēt vertikālā un jumta loga atvēršanu, kas ātri un efektīvi “izrauj” no telpas sastāvējušos gaisu. Siltais gaiss parasti sastājas tuvāk mājas griestiem - no tā var atbrīvoties, atverot jumta logu. Bet, atverot vertikālo logu, pa to ieplūdīs svaigais gaiss. 

Augot un dzīvojot neveselīgā iekštelpu vidē, saasinās dažādas veselības problēmas - bērni ievērojami biežāk sūdzas par ekzēmu, klepu, sēkšanu, astmu, alerģiju vai sliktu elpceļu veselību

Samazināts mitruma līmenis

Mājsaimniecībās bieži sastopamās problēmas -  mitrums un pelējums - ir daudzu eiropiešu ikdiena. Augot un dzīvojot neveselīgā iekštelpu vidē, saasinās dažādas veselības problēmas - bērni ievērojami biežāk sūdzas par ekzēmu, klepu, sēkšanu, astmu, alerģiju vai sliktu elpceļu veselību. Tās ir veselības problēmas, kuras bieži vien saglabājas arī pieaugot. Veicot dažādus saimniecības darbus, piemēram, gatavojot ēdienu, uzkopjot istabas, žāvējot veļu iekštelpās, telpu gaisā palielinās mitruma līmenis. Viens no izplatītākajiem mitruma avotiem - veļas žāvēšana iekštelpās.  65% eiropiešu vismaz reizi nedēļā veļu žāvē iekštelpās. Tādā veidā tiek radīts mitrums, kas veicina veselībai kaitīga pelējuma veidošanos. Ja veļu nav iespējas žāvēt veļas žāvētājā vai ārā, ieteicams to novietot pie atvērta loga. Tādējādi pa logu tiks izvadīta daļa liekā mitruma.
 

Temperatūra telpās

Projektējot ēkas ir svarīgi ņemt vērā termisko komfortu - ēku dizainam būtu jānodrošina labi termiskie apstākļi, kas balstīti uz energoefektīvām tehnoloģijām. Termiskais komforts nav tikai patīkami apstākļi - tā ir būtiska izdzīvošanas sastāvdaļa. Vienmēr, kad cilvēkiem ir pārāk silti vai auksti, ķermenis par to brīdina. Daudzi cilvēki saista termisko komfortu tieši ar gaisa temperatūru, taču tas nav vienīgais faktors, kas to ietekmē. Apvienojoties vairākiem faktoriem, telpās veidojas temperatūra. Mūsu komfortu ietekmē ne tikai temperatūra telpās, bet arī apģērbs un aktivitātes, ko tajā brīdī veicam. Lai gan iekštelpās būtu jābūt komfortablai temperatūrai, tā bieži vien ir vai nu par zemu, vai par augstu. Optimāla gaisa temperatūra telpās vidēji ir 22°C. Telpu iekšējā klimata kontroli nodrošina arī logu slēdži un žalūzijas. Tie pasargā telpas no pārmērīgas saules gaismas un karstuma, palīdz uzturēt tās vēsumā un samazina saules radīto siltumu. Saulessargi var samazināt telpā ieplūstošo siltumu par līdz pat par 73%.

Labs nakts miers var palīdzēt regulēt cukura līmeni asinīs, uzturēt spēcīgu imūnsistēmu, mazināt iekaisumus, uzlabot atmiņu un garastāvokli

Skaņas izolācija

Tāpat kā jebkuram citam ēkas parametram, arī tās akustiskajai videi ir jābūt labai un jānodrošina ēkas iedzīvotāju pamatvajadzības. Skaņas izolācija ir svarīga ēkas funkcija - tā pasargā no nevēlama āra trokšņa, kas attiecīgi var atstāt negatīvu iespaidu uz mūsu veselību, garastāvokli un koncentrēšanās spējām. Tāpēc privātuma un labsajūtas nodrošināšanai svarīga ir skaņas izolācija gan starp istabām, gan blakus esošajiem mājokļiem (kaimiņiem). Liela uzmanība jāpievērš guļamistabas skaņas izolācijai, lai netraucētu naktsmieru, uzlabotu garīgo un fizisko veselību. Labs nakts miers var palīdzēt regulēt cukura līmeni asinīs, uzturēt spēcīgu imūnsistēmu, mazināt iekaisumus, uzlabot atmiņu un garastāvokli. Tirgū pieejami dažādi mūsdienīgi risinājumi - pat logi ar skaņas izolācijas stiklojumu, kas spēj samazināt āra trokšņus. Salīdzinājumā ar fasādes logiem, jumta logiem ārējā trokšņa līmenis ir 5 decibelus zemāks.