5 istabas augi, kuri padosies ikvienam

Kāpēc telpaugiem var nepatikt iekštelpās

Jāņem vērā, ka ir gadījumi, ka arī tie augi, kas it kā aug jebkurā mājsaimniecībā, kaut kādu iemeslu dēļ neizdzīvo. Laima Ozoliņa norāda, ka visiem istabas augiem ir noteikts dzīves cikls un, neskatoties uz to, ka telpaugi ir paredzēti audzēšanai iekštelpās, jebkurš telpaugs mūsu klimatiskajos apstākļos tāpat telpās var nejusties labi. Pirmkārt, ziemā ilgstoši ir tumšs. Lai arī augs dzīvo telpā, kur ir mākslīgais apgaismojums, šī gaisma augam ir nepietiekama. Otrkārt, gada vēsajā laikā iekštelpas ir salīdzinoši siltas, bet gaiss – sauss. Mēdz gadīties, ka telpaugi nīkuļo, jo bieži ir nesamērība starp gaismu un temperatūru – telpas ir siltas, bet gaisma telpās ziemas periodā nav pietiekami intensīva.

Ja vasaras laikā ir piemēroti apstākļi, augam patiks, ja to iznesīs laukā – uz balkona, terases, lodžijas vai dārzā. Taču pēc ziemas augs ir jāpieradina pie jaunajiem apstākļiem, tāpēc nevajadzētu uzreiz tos izlikt pārāk aukstā, pārāk saulainā vai citādi neierastā vidē. Krasa vides maiņa nevienam augam nepatiks, tāpēc  augi ir jāpieradina pie tās vides, kurā tie uzturēsies.

Mēdz gadīties, ka telpaugi nīkuļo, jo bieži ir nesamērība starp gaismu un temperatūru – telpas ir siltas, bet gaisma telpās ziemas periodā nav pietiekami intensīva.

Cik bieži jālaista?

Lai cik izturīgs un dzīvīgs būtu augs, visiem augiem ir jāseko līdzi to vajadzībām un īpaši jau ūdens režīmam. Biežākā kļūda telpaugu audzēšanā ir nepareizi izvēlēts ūdens režīms un biežāk tā ir pārāk liela liešana. “Uz jautājumu cik bieži ir jālej katrs istabas augs, nevar sniegt vienu konkrētu atbildi. Katrā mājoklī ir atšķirīgs klimats – temperatūra, gaisa mitrums, gaisma – tāpēc katrā vietā vienam un tam pašam augam var būt dažādas vajadzības pēc liešanas. Kādā mājoklī tās būs trīs reizes nedēļā, bet kādā citā – tikai viena,” norāda Laima Ozoliņa.

Labāk augu apliet vienu dienu vēlāk nekā vienu dienu ātrāk. Tomēr augu kopšanā vislabākais ir ievērot mērenību it visā – liešanā, mēslošanā, saules gaismā.

Speciāliste norāda, ka vislabākais veids, kā zināt, ka augam nepieciešama apliešana, ir pārbaudot auga mitruma līmeni podiņā. Iesākumā to būs grūtāk noteikt, taču ar pieredzi šīs iemaņas jau labāk attīstīsies. Tiem, kas gūst savu pirmo pieredzi augu kopšanā, vēlams regulāri, ik dienas augus aplūkot un sekot līdzi to stāvoklim. Tas palīdzēs izvairīties no augu pārliešanas vai iekaltēšanas. Laima Ozoliņa norāda, ka ziemas periodā labāk augus liet mērenāk, nekā biežāk: “Labāk augu apliet vienu dienu vēlāk nekā vienu dienu ātrāk. Tomēr augu kopšanā vislabākais ir ievērot mērenību it visā – liešanā, mēslošanā, saules gaismā.”

Kā pārbaudīt mitruma daudzumu auga podiņā:

• ar pirkstu pārbaudīt auga zemes virskārtu;
• ja pods nav ļoti smags – pacelt to un pēc svara nosakot, vai nepieciešama apliešana. Regulāri pārbaudot augu šādā veidā, radīsies pieredze un zināšanas, cik smags ir pods, kas ir kārtīgi apliets, bet cik smags – sauss pods;
• lietot mērierīces mitruma līmeņa noteikšanai.

Augi, kas varētu augt gandrīz katrā mājā

Efeja

Efejas mēdz būt ar vienkrāsainām vai raibenām lapām

Nokareni augi ar vienkrāsainām vai viegli raibām lapām. Efejas ir vairāk ēnmīļi un tās ir jāuzmana no pārliešanas, bet pēc mitruma tām ir mērena vajadzība. Pēdējos gadus efejas daudz tiek izmantotas arī āra apstādījumos, taču, iznesot tās ārā, vajadzētu augus pakāpeniski pieradināt pie jaunajiem apstākļiem – pēkšņi nonākt spilgtā un intensīvā saulē tam var būt pārāk traumatiski.

Hlorofīti un asparāgi

Hlorofīti – mazprasīgi augi ar šaurām, nokarenām lapām, kas mēdz būt vienā vai vairākās krāsās.

Asparāgi, savukārt, ir spuraini, sīkām adatveida lapiņā.

Abi šie augi labi padosies audzēšanai mājas apstākļos, taču svarīgi ir sekot līdzi, lai tie neiekalstu, taču tos nedrīkst arī bieži mērcēt un ilgstoši turēt mitrumā. Hlorifīti un asparāgi daudz patērē ūdeni, tāpēc šiem telpaugiem īpaši regulāri jāseko līdzi to mitruma līmenim.

Biezlapji – naudas koki un alvejas

Naudas koks mēdz arī ziedēt

Alvejas

Augi ar biezām lapām ir jāuzmana no pārliešanas – biežākais iemesls, kāpēc tie aiziet bojā, ir pārliešana. Šiem augiem labāk sekot pēc principa – labāk mazāk apliek nekā vairāk. Lai šos augus paglābtu no pārāk liela mitruma, tos labāk stādīt tādos substrātos, kas ir gaisa caurlaidīgi. Tādi ir substrāti, kas ir papildināti, piemēram, ar granti, keramzītiem. Tas palīdzēt aizvadīt lieko ūdeni.