Kurām pannām pavisam noteikti jābūt tavā virtuvē, ja vēlies būt pavarda pavēlnieks?

“Ne velti mēdz teikt, ka pārāk plašs piedāvājums mulsina patērētāju. To var attiecināt arī uz pannu izvēli – reizēm droši vien šķiet, kāpēc gan nevarētu steiku un zivi cept tajā pašā pannā, kur olu vai bekonu? Vai un kāpēc vajag vokpannu? Labāk iegādāties universālo pannu vai tomēr labāk dziļo pannu? Tā kā daudzveidība ir diezgan liela, vēlējāmies apskatīt populārākos veidus, lai palīdzētu saprast, kuras pannas virtuvē varētu patiešām lieti noderēt,” skaidro viena no pasaulē lielākā virtuves trauku un piederumu ražotāja “Fissman” pārstāve Latvijā Kristīne Giņko.
 

Pēc viņas teiktā, viens no svarīgākajiem aspektiem šo gatavošanas piederumu izvēlē ir objektīva savu gatavošanas ieradumu izvērtēšana. Nākamais, protams, ir budžets un pēc tam – vai virtuvē būs kur glabāt visu pannu daudzveidību.
 

“Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka virtuve ir atsevišķa pasaule. Tai jābūt ērti iekārtotai, nepārblīvētai ar dažādiem priekšmetiem, tad gatavošanas prieks atnāk pats no sevis,” piebilst “Fissman” pārstāve.
 

“Daudzpusīgie kareivji” - universālā panna un dziļā panna

Kā jau liecina tās nosaukums, universālā panna dažādiem mērķiem var noderēt ik dienas. Vienlaikus, ja ir izšķiršanās par vietu un investīciju, tad tās vietā var iegādāties dziļo pannu.

“Dziļās pannas var pildīt ļoti daudz funkciju - cept un sautēt, vārīt zupu un gatavot mērci. No visa pannu darbu klāsta, dziļās pannas nespēj uzcept tikai pankūkas, jo to malas ir pārāk augstas pankūku ērtai apgriešanai,” skaidro Giņko.

Ja dziļās pannas rokturis ir noņemams, tad tā iegūst vēl citu funkciju – to var izmantot cepšanai krāsnī. “Šajā situācijā – der izvērtēt, kādus ēdienus biežāk gatavojat. Varbūt ir vērts ieguldīt dārgākā dziļā pannā, ko varēsiet izmantot daudz un dažādos veidos,” sacīja Giņko.

 

Grilpanna – garšas baudu dažādošanai mājās

Grilēšanas vēsture esot meklējama vēl 17. gadsimtā un tās izcelsmi saista ar aravaki cilts indiāņiem, kas dzīvoja Karību jūras salās un Dienvidamerikā. Viņi savu gatavošanas metodi, kur virs liesmas tika cepta uz nūjām uzsprausta gaļa, sauca “barbacoa”. Šo ideju tālāk pārņēma spāņu iekarotāji un cilvēki, kas bija emigrējuši uz Ziemeļamerikas dienvidaustrumiem.

Grilēšana un tajā izmantotās “ierīces” vai izejvielas gadsimtu gaitā attīstījās, līdz mēs esam raduši iespēju panākt “grila” efektu arī mājas virtuvē.
 

Galvenā atšķirība starp parastajām cepešpannām un grilpannu ir virsma. Ja pirmajām tā ir plakana, tad pēdējām – rievota. Šīs rievas palīdz atdalīt sulas, kas rodas, gatavojot ēdienu, no paša produkta, ko cep uz pannas. Tā ēdiens netiek nedz sautēts, nedz vārīts, bet tieši grilēts. Pēc tam šīs sulas var izmantot mērces pagatavošanai. Turklāt, gatavojot uz grilpannām, būs mazāk tvaika, kas var būt svarīgi, ja virtuve ir neliela.

“Cepšana uz grilpannām maina ēdiena garšu. Brīdī, kad no pārtikas produkta cepoties iztek sula un nonāk uz pannas karstās virsmas, starp rievām, tā uzkarst, iztvaiko un iesūcas atpakaļ ēdienā, kas tiek gatavots. Tas piešķir šo “dūmakaino” garšas nokrāsu ēdienam, kas unikāla tieši grilam. Tāpēc, ja garšo grilēts ēdiens un ja ir vēlme dažādot ikdienu, tad, manuprāt, grilpannai ir vieta ikvienā virtuvē, līdztekus jau ierastajām pannām,” skaidro Giņko.

Papildu iepriekš minētajām īpašībām, čuguna grilpannas ļauj uzturēt vienmērīgu siltumu, kas noteiktiem ēdieniem ir svarīgi.

 

Vokpanna – ātrai un daudzveidīgai gatavošanai

Dažādi avoti liecina, ka vokapannas izcelsme meklējama pirms 2000 gadiem senajā Ķīnā, kad valdīja Haņu dinastija. Tās nosaukums cēlies no Kantonas dialekta vārda ar nozīmi “katls gatavošanai”. Agrīnās vokpannas bija no čuguna, tāpēc tās bija īpaši izturīgas. Lēš, ka vokpannas savu popularitāti iemantoja, jo tās bija ērti pārnēsāt un tajā varēja gatavot visdažādākos ēdienus.

“Vokpannas joprojām ir vienas no daudzpusīgākajām pannām, kādas ir pieejamas. Tās var izmantot vienkārši cepšanai un ēdienu gatavošanai augstā temperatūrā, sautēšanai, fritēšanai, vārīšanai, tvaicēšanai, kūpināšanai un tā joprojām. Šādas pannas var būt risinājums kuplākām ģimenēm vai draugu lokā, kad nepieciešams pagatavot vairāk ēdiena,” min “Fissman” pārstāve.

Vokpannās ēdienu var pagatavot salīdzinoši ātri, turklāt tās ir ērtas, ja receptē ir daudz, dažādu sastāvdaļu, kā arī nepieciešams izmantot mazāk taukvielu nekā parastajās pannās. Vienlaikus “vok” specifika paredz, ka sastāvdaļas būs gana smalki jāsagriež un gatavojot jāmaisa, lai maltīti pagatavotu vienmērīgi.

“Es teiktu, kā šī panna būs piemērota tiem, kuriem laiku pa laikam patīk ieguldīt ēst gatavošanā, turklāt vokpannas var aizstāt arī dziļās pannas. Savukārt cilvēkiem, kuriem netīk smalkā griešana vai ēdiena “pieskatīšana”, šī nebūs labākā izvēle,” piebilst Giņko.
 

Gardēžiem - pankūku panna

Pankūkas ir vienas no senākajiem zināmajiem ēdieniem – lēš, ka tās gatavoja jau pirms 30 tūkstošiem gadu Akmens laikmetā. Ne velti pētnieki pirms 5300 gadiem mirušā ledus cilvēka Otzi vēderā atklāja tieši pankūku atliekas.

Tāpēc nav brīnums, ka pankūkas ir pelnījušas pašas savu pannu, kas lieti noderēs tiem, kuriem iet pie sirds šā garduma bieža gatavošana. Tās, protams, arī variē dažādos veidos, taču galvenā pazīme – pannai praktiski nav maliņu. Tā pankūkas – plānās, rauga, amerikāņu un citas – ir ērtāk apgriezt.

“Optimālais pankūku pannas diametrs – 20-24 cm. Kam jāpievērš uzmanība? Pankūku cepšanai nepieciešama augsta temperatūra, tāpēc labāk izvēlēties čuguna pannu vai pannu ar daudzslāņainu pretpiedeguma pārklājumu. Šādi trauki ir izturīgi pret ilgstošu karstuma iedarbību,” skaidro Giņko.
 

Ilgmūžīgā čuguna panna

Patiesi, čuguna pannas ne tikai kalpo ilgi, bet kā virtuves piederums tās ir pazīstamas krietni sen. Tās saknes arī meklējamas senajā Ķīna jau 220. g. p.m.ē. Savukārt Eiropā metāla liešana izplatījās 16.gs., kad arī parādījās metāla virtuves priekšmeti. Patieso “bumu” tās piedzīvoja pēc 1707. gada, kad Ābrams Darbijs patentēja metāla liešanas metodi, ar kuru dzelzs un misiņa izstrādājumus varēja sākt ražot masveidā.

Čuguna panna var būt ļoti vērtīga investīcija, jo tā var kalpot paaudzēm. Vēl vairāk, kad čuguna panna sakarst, tad tā paliek karsta, tas nozīmē arī mazāku energoresursu patēriņu. Turklāt šo pannu varēs izmantot gan uz plīts, gan cepeškrāsnī.

Čuguna pannas lieliski der gaļas apcepšanai, ilgstošām sutināšanām noteiktā temperatūrā, gatavot uz šīm pannām var teju jebko. Tomēr ir dažas lietas, no kurām der izvairīties. Piemēram, tajās jāizvairās gatavot produkti ar augtu skābes saturu (citrona sula, etiķis u.tml.), jo šī skābes atbrīvo nedaudz metāla molekulu un tas var radīt metālisku piegaršu ēdienam. Kaut arī ēdiena kvalitātei tas nekaitē, tomēr piegarša nav patīkama. Tāpat čuguna pannas lieliski apbrūnina ēdienu un veido kraukšķīgu garoziņu, taču “smalkākai gaļai”, piemēram, zivīm čuguna pannas ne vienmēr der, jo tās var piecepties virsmai, saplīst, kad tās mēģināsiet dabūt nost u.tml.

Uz tikko iegādātām pannām, kuras vēl nav labi ietaukotas, vajadzētu izvairīties gatavot ēdienu, kurš mēdz pielipt pannai, piemēram, omletes un pankūkas. Tajā brīdī, kad panna jau ir bijusi vairākkārtīgi ietaukota, tad var sākt cept arī “lipīgos” ēdienus.
 

“Savā ziņā čuguna pannas pašlaik piedzīvo renesansi, jo cilvēki vairāk ir sākuši pievērst uzmanību tam, no kā produkts ir ražots un kā šīs izejvielas var ietekmēt veselību. Piemēram, jā pārkarsē teflona pannas, tad tās var radīt indīgus dūmus. Mēs to esam novērojuši pēc pārdošanas tendencēm, proti, pircēji pievērš uzmanību kvalitātei un dod priekšroku ekoloģiskiem produktiem,” teica Giņko.