Cik lielu kompensāciju īpašnieks var saņemt par elektrības stabu uz savas zemes?

ašutis par „Sadales tīkla” salīgtā uzņēmuma „Amatas energo celtnieks” izdarībām uz viņa zemes, Rakstiņš ķērās pie motorzāģa. Vīrietis ar motorzāģi iezāģēja tikko uzstādītus elektrības stabus. Zemes saimnieks bija neapmierināts, jo stabi tikuši uzstādīti nevietā un tie sagandējot viņa zemi, pie tam ierakti tā, ka traucējot viņam ar kombainu iebraukt tīrumā. Energoceltnieki gan apgalvoja, ka stabi tikuši ierakti pēc plāna ceļa aizsargjoslā un visi darbi bijuši saskaņoti.
 

„Viņi tur plijās man virsū”

Zemnieks Latvijas Televīzijai klāstīja par sava sašutuma iemesliem: „Viņi tur plijās man virsū – mēs izprojektēsim un uztaisīsim. Es viņiem rādīju – vecā līnija iet pa grāvmalu. Vecās līnijas vietā, lūdzu, taisiet. Viņi sāka līniju mainīt un liek tīrumam pa vidu. Es saku – pag, tā taču nebija runāts. Kur projektētājs? Kur viss? Nekā!”

Kad zemnieks ieraudzīja „nepareizi” uzstādītos stabus, viņš tiem uzklupa ar motorzāģi. „Amatas energo celtnieka” pārstāvis Rolands Gutāns „Likumam un Taisnībai” pastāstīja: „Jāteic, ka šie stabi neatradās uz šī zemnieka zemes, bet gan ceļa aizsargjoslā. Vecā līnija praktiski bija ierakta grāvī, un nu mēs to no grāvja „izņēmām” ārā. Šobrīd esam cietēji, un mēs vērsīsimies pret stabu zāģētāju, lai no viņa piedzītu zaudējumus.”

Policija šo gadījumu ir piefiksējusi un lemj par kriminālprocesa ierosināšanu. Vienlaikus otru iesniegumu policijai uzrakstījis arī Rakstiņš, kurš no „Sadales tīkla” vēlas piedzīt zaudējumus par savai zemei nodarītu kaitējumu. Pašlaik policija izvērtē abus iesniegumus.
 

„Sadales tīkls”: darbi notika atbilstoši projektam

Akciju sabiedrības „Sadales tīkls” preses sekretāre Alīna Kozlovska „Likumam un Taisnība” saka: „Elektrolīnijas ir visai sabiedrībai nepieciešama infrastruktūra, līdzīgi kā gāzes vadi vai ceļi. Ir situācijas, kad elektrolīnijas iet pāri kādam privātam īpašumam, pretējā gadījumā nebūtu iespējams nodrošināt elektroapgādi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šādos gadījumos elektrotīkla izbūves vai pārbūves darbi tiek saskaņoti ar īpašniekiem.
 

Runājot par elektrolīniju Alūksnes novadā, tai bija nepieciešama rekonstrukcija līnijas novecošanās dēļ – tā vairs neatbilda drošības prasībām, un situācijā, ja modernizācijas darbi netiktu veikti, tā varēja apdraudēt apkārtējo iedzīvotāju drošību. Pirms darbu veikšanas projekts tika saskaņots ar visiem zemes īpašniekiem, tostarp arī ar kungu, kurš elektrolīnijas stabiem uzbruka ar motorzāģi. Ļoti žēl, ka, visticamāk, kāda pārpratuma dēļ ir izveidojusies tik asa strīda situācija.
 
„Sadales tīkls” apliecina, ka darbi tika veikti atbilstoši visu pušu saskaņotajam projektam - atbilstoši tam elektrolīnija tika izbūvēta uz „Latvijas Valsts ceļu” (LVC) un zemes īpašnieka robežzonas – pieci balsti atrodas LVC teritorijā, bet tikai divi robežzonas zemes īpašnieka pusē. Projekta risinājums paredzēja elektrolīnijas izvietošanu tālāk no ceļa zonas, saskaņošanas gaitā iebildumi par līnijas izvietojumu netika saņemti. Esam atkārtoti pārliecinājušies, ka, izbūvējot elektrolīniju, nav notikušas novirzes no zemes īpašnieku saskaņotajā projektā paredzētās trases.”
 
Ja elektrības stabu zāģeri atzīs par vainīgu, viņam būs jāšķiras no vairākiem simtiem eiro, jo, pēc „Sadales tīkla” aprēķiniem, viena balsta izmaksas ir aptuveni 100 eiro (bez PVN), un vēl papildus tiek pierēķinātas arī balsta montāžas vai demontāžas izmaksas. Konkrētajā posmā atradās septiņi balsti. Savukārt, ja izrādīsies, ka „Sadales tīkls” ieracis stabus ne tur, kur vajag, tam būs jāmaksā kompensācija zemes īpašniekam.
 

Kā nenonākt līdz tiesas darbiem?

Ja uz jūsu zemes „Sadales tīkls” ierīko elektrolīnijas balstus un nosaka aizsargjoslas, jums pienākas kompensācija un darbu veicējam ar jums jāsaskaņo visi veicamie darbi. (Foto: Agnese Gulbe/LETA)

Lai nenonāktu līdz tiesas darbiem un elektrolīniju stabi tiktu ierakti „pareizās” vietās, vispirms visi darbi ir jāsaskaņo, un jānoslēdz atbilstoši līgumi. Kādi? To „Likumam un Taisnībai” skaidro „Sadales tīklu” pārstāve Kozlovska: 

„„Sadales tīkla” pienākums ir veikt elektrotīkla uzturēšanas un atjaunošanas darbus, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu elektroapgādi. Tāpēc Latvijā ik gadu tiek atjaunotas elektrolīnijas teju 2000 km garumā, kā arī tiek demontētas tās elektrolīnijas, kur ilgstoši netiek reģistrēts elektrības patēriņš. Šādos gadījumos elektrotīkla izbūves vai pārbūves darbi tiek saskaņoti ar īpašniekiem.
 
Projektu saskaņošanas procesu un kompensāciju kārtība ir šāda: „Sadales tīkls” sagatavo projektēšanas uzdevumu (PU). Atbilstoši PU projektētājs, ko „Sadales tīkls” izraugās iepirkumu procedūrā, izstrādā būvprojektu un veic saskaņojumus ar iesaistītajām pusēm. Saskaņojumu veikšanai tiek izmantota Būvniecības informācijas sistēma, ar zemes īpašniekiem saskaņošana pamatā tiek veikta papīra formā, saņemot parakstu. Ar visiem zemes īpašniekiem saskaņoto būvprojektu projektētājs iesniedz saskaņošanai „Sadales tīklā”.

„Sadales tīkla” speciālisti pārbauda, vai būvprojekts atbilst izsniegtajam PU (pārbauda visu zemes īpašnieku saskaņojumus, projekta apjomus un tuvinājumus citiem inženiertīkliem). Pārliecinoties, ka būvprojekts atbilst prasībām, „Sadales tīkls” būvprojektu saskaņo, kam seko projekta saskaņošana ar citiem inženiertīklu turētājiem un atkarībā no situācijas – arī ar pašvaldības būvvaldi.
 

Cik lielas ir kompensācijas?

Valdības noteikumos atrunāts, cik lielam jābūt elektrības stabam.

Kompensāciju izmaksas kārtību un apjomus atkarībā no situācijas regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 603 „Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu”.

Minēto valdības noteikumu 6. punkts nosaka: „Atlīdzību par zemes (izņemot īpašumā vai lietošanā esošos mežus un pārējo mežsaimniecībā izmantojamo zemi) platības vienības lietošanas tiesību ierobežojumu nosaka šādi:

• par zemes platību, kuru nav iespējams izmantot agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, - divkāršā šīs zemes platības kadastrālās vērtības apmērā, bet ne mazāku kā 1,42 eiro par kvadrātmetru;
• par zemes platību, kuru turpmāk iespējams izmantot agrākajiem lietošanas mērķiem, bet ar lietošanas tiesību ierobežojumiem, kas noteikti Aizsargjoslu likumā, - saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu (šis pielikums attiecas uz aizsargjoslām un kompensācijas apmērs, atkarībā no aizsargjoslas statusa ir no 3 līdz 20% no zemes kadastrālās vērtības);
• par izcērtamajiem kokiem, ogulājiem, košumkrūmiem un likvidējamiem kultūraugu stādījumiem - saskaņā ar energoapgādes komersanta un zemes īpašnieka vienošanos.

Noteikumu 7. punkts nosaka kompensāciju par meža un pārējo mežsaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanu vai lietošanas tiesību ierobežojumu, ja to turpmāk nevar izmantot agrākajam lietošanas mērķim. Un tā ir divkāršā apmērā no kadastrālās vērtības, bet ne mazāka par 1,42 eiro kvadrātmetrā.

Noteikumos arī norādīti izmēri, cik lielu zemes platību aizņem viens zemē ierakts elektrības stabs (balsts), un tas parastam stabam tas ir no četriem līdz pieciem kvadrātmetriem. Bet tā jau nav vienīgā zemes platība, ko aizņem elektrolīnija. Ir arī citi balsti un aizsargjoslas. Tā kā, ja uz jūsu zemes ierīko elektrolīniju, tad tās aizņemtās platības kalkulācija ir jāveic rūpīgi.

Valdības noteikumi „Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu” atrodami interneta vietnē likumi.lv.