Pamosties kārtīgā mājoklī: kā kārtība mājās ietekmē mūsu pašsajūtu

Tas nozīmē, ka veicināt, lai tās kļūtu par mūsu miera un labsajūtas oāzi, ir divtik svarīgi. Vēl jo vairāk – izskaitļots, ka vidējais laiks, ko viens cilvēks “zaudē” nevietā noliktu lietu dēļ, ir vesels gads. Organizēšanas konsultante Dana Gulbe jeb Dana ar kasti dalās novērojumos un praktiskos padomos, kā, uzturot kārtību mājās, iespējams uzlabot savu pašsajūtu.
 

Pamosties kārtīgā mājoklī

Pastāv uzskats, ka tā, kā tu jutīsies, pamostoties no rīta, tā tu jutīsies visu atlikušo dienu. Mierīgs, relaksēts rīts ievirza produktīvā un veiksmīgā dienā, savukārt rīts, kas rada satraukumu un aizkaitinājumu, var negatīvi atsaukties uz visu atlikušo dienu, gluži kā teicienā – izkāpis no gultas ar kreiso kāju.

Lai katrs rīts sāktos veiksmīgi, par to jāparūpējas jau iepriekšējās dienas vakarā.

Sakārtot mājokli katru vakaru pirms gulētiešanas ir vērtīgi, taču ikdienā reizēm grūti īstenojami, tāpēc būtu labi atrast vismaz vienu zonu, kurā katru vakaru apņemies ieviest kārtību. Tai vajadzētu būt zona, kurai pirmajai pievērs uzmanību, pamostoties no rīta. Kādam tā būs virtuve vai, iespējams, tikai virtuves virsma, kas no rīta sagaida tīra un kārtīga.

Citam šī zona varētu būt vannasistaba vai pat tikai izlietne, kas vienmēr ir tīra, nevis ar iepriekšējās dienas bērnu zobu pastas paliekām. Tas var būt arī dīvāns, no kura novāktas rotaļlietas, drēbes un grāmatas. Iesakām atrast šo zonu un apņemties to katru vakaru atstāt tīru un sakārtotu. Katru rītu, atrodot šo vietu kārtīgu, mēs varam palīdzēt arī savai pašsajūtai noskaņoties uz pozitīva viļņa.
 

Sakārtots galds, sakārtots prāts

Ja mājas ir ne tikai atpūtai, bet arī darbam vai radošiem projektiem, ir svarīgi rūpēties, lai vide palīdz, nevis traucē būt produktīvam. Galds kā darba vieta atspoguļo mūsu prāta stāvokli strādāšanas laikā, tāpēc – jo tīrāks tas būs, jo tīrākas un skaidrākas būs arī mūsu domas. Aicinām vienmēr atbrīvot galdu no nevajadzīgiem priekšmetiem, piemēram, neaktuāliem papīriem, krūzēm, bērna rotaļlietām.

Ieteicams atstāt uz galda tikai kancelejas priekšmetu minimumu, bet pārējos zīmuļus, pildspalvas un citus piederumus grupēt atvilktnēs.

Pašsajūtu ietekmē ne tikai tas, kas atrodas uz galda, bet arī tas, kas atrodas acu priekšā, sēžot pie galda. Paceļot acis no datora, būtu vēlams lūkoties uz kaut ko estētisku un iedvesmojošu, piemēram, organizētu grāmatplauktu vai dažiem zaļajiem augiem. Ja tam nav laika vai resursu, vienmēr efektīva ir galda novietošana pie loga.
 

Pazaudētais laiks, meklējot lietas

Laikā, kad ir tik daudz, ko darīt un paspēt, katras minūtes izšķērdēšana var atsaukties uz mūsu pašsajūtu. Kārtība mājās nodrošina, ka jebkuru priekšmetu ir viegli atrast un tikpat viegli nolikt atpakaļ. Grupējot ikdienas priekšmetus nelielos groziņos vai kastītēs, nevis uzreiz dziļos plauktos vai atvilktnēs, tos atrast varēs daudz ātrāk un aizkaitinājums, meklējot vajadzīgo, būs daudz mazāks. Tā var organizēt, piemēram, telefona lādētājus, atslēgas, medikamentus un citus priekšmetus, kurus reizēm vajag uzreiz. Interesanti, ka izskaitļots vidējais laiks, ko viens cilvēks “zaudē” nevietā noliktu lietu dēļ – tas ir vesels gads! Sakārtojot māju un paredzot vietu katrai lietai, iespējams iegūt ievērojami daudz laika, ko veltīt citām sev svarīgām nodarbēm.
 

Kārtība, kas sniedzas tālāk par fizisko pasauli

Ekspertu novērojumi apliecina, ka, sākot kārtot māju, cilvēkā rodas dabiska vēlme kārtot un pārskatīt arī citas savas dzīves jomas. Principi, kārtojot priekšmetus un kārtojot savas ieceres un sapņus, ir vieni un tie paši – aptvert, kā ir tagad, atbrīvoties no liekā, strukturēt to, kas palicis kā vērtīgs. Skapja, virtuves atvilktņu, dokumentu kārtošana ir kā treniņlaukums, lai vēlāk tikpat veiksmīgi kārtotu arī nemateriālos savas dzīves aspektus.

Ja sliktu pašsajūtu rada neziņa par karjeras izvēli, attiecībām, personīgo izaugsmi, tad mantu un priekšmetu kārtošana var kalpot kā nesāpīgs, bet efektīvs pirmais solis situācijas iekustināšanai. Vēl jo vairāk – reizēm tieši nesakārtotā vide traucē strukturēt un organizēt savus mērķus. Sakārtojot savu dzīves telpu, mēs atbrīvojam enerģiju, ko veltīt dzīves un pašsajūtas uzlabošanai.
 

Vai jāgaida īstais laiks kārtošanai?

Kārtošana, kas var ilgt no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem, ir process, kas aptver visu mājokli. Tomēr tas nenozīmē, ka jāgaida kāds īpašs laiks, lai uzlabotu savu mājokli un pašsajūtu.

Pirmais solis kārtošanā, kam arī ir vislielākā pozitīvā ietekme uz pašsajūtu, ir atbrīvošanās no liekā un nevajadzīgā. To var darīt kaut šodien!

Mērķtiecīgi meklēt lietas, kuras netiek lietotas un izsauc negatīvas atmiņas un emocijas, un tikt no tām vaļā. Grūts var šķist tikai pirmais mirklis, kad tiek pieņemts lēmums šķirties no nevajadzīgās lietas. To ātri nomaina atvieglojums, prieks, miers un sajūta “beidzot es to izdarīju”. Šīs sajūtas kalpo kā degviela, lai turpinātu kārtot un uzlabot savas dzīves kvalitāti un pašsajūtu.