Praktiski padomi mājas fasādes un žoga pārkrāsošanai

Vispirms vajag impregnēt

Pilnīgi jaunus kokmateriālus būtiski sākotnēji piesūcināt ar impregrantu. Tas koksni pasargās no mitruma iedarbības, UV starojuma un nodrošinās ilgmūžību. Taču šis process jau var būt paveikts ražotnē – to vajadzētu noskaidrot materiāla iegādes laikā.
Tālāk vajadzētu izvēlēties, vai apstrāde notiks ar sedzošu krāsu vai puscaurspīdīgajiem produktiem jeb lazūru, kas piešķir toni, bet vienlaikus ļauj saskatīt koksnes faktūru. 
 

Pieņemot lēmumu, der atcerēties, ka sedzoša krāsa kalpo ilgāk nekā lazūra. Ja kokmateriāla kvalitāte ir laba un produkts pareizi uzklāts, sedzošu krāsu nevajadzēs atjaunot vismaz aptuveni 15 gadu. Puscaurspīdīgo produktu mūžs ir no trim līdz 10 gadiem. 

Veicot aprēķinus par nepieciešamo krāsas vai lazūras daudzumu, der zināt, ka patēriņš būs atkarīgs no kokmateriāla virsmas – vai tā ir ēvelēta, gludi zāģēta vai neēvelēta. Neēvelētai vajadzēs vairāk produkta nekā neēvelētai.

Jānovērtē vecais krāsojums

• Ja “uzfrišināšana” nepieciešama jau agrāk krāsotam koka žogam vai ēkas fasādei, būtu svarīgi zināt, kāda veida produkti izmantoti iepriekš. Ja kokmateriāls klāts ar sedzošu krāsu, tad kāda veida – alkīda vai ūdens bāzes.
• Nolupināts alkīda krāsas gabaliņš ir ciets un trausls, lūzt kā stikls. Savukārt ūdens bāzes krāsas gabaliņš ir elastīgs, gumijots. Pārbaudot ar šķiltavām, ūdens bāzes krāsa kūst un smaržo pēc plastmasas, savukārt alkīda krāsa deg un aromāts atgādina naftas produktu smaku.
• Vēl pirms atjaunošanas jānovērtē vecā krāsojuma stāvoklis. Ja iepriekšējā kārta turas labi, virsmas atjaunošanu var veikt teju uzreiz. Ja ir vietas, kur krāsa vai lazūra nolobījusies, to vajadzētu notīrīt ar slīpmašīnu vai drāšu birsti.
• Priekšdarbi nepieciešami arī tad, ja saules ietekmes rezultātā koksne vietām kļuvusi pelēka. Lai atbrīvotos no bojātajām šķiedrām, ieteicams izmantot vai nu slīpmašīnu, vai drāšu birsti, vai arī ķīmiskos balinātājus. To var arī nedarīt, taču tādā gadījumā jārēķinās, ka jaunā krāsojuma mūžs būs īsāks.
• Fasādi vai žogu, kas iepriekš krāsots ar alkīda krāsu, pirms atjaunošanas vajag nomazgāt un apstrādāt ar līdzekli pelējuma noņemšanai, ja tāds izveidojies. Ja vecais krāsojums ir spīdīgs, to slīpējot nepieciešams padarīt matētu. Nākamais solis ir alkīda gruntskrāsas uzklāšana. Tikai pēc tam virsmu var pārkrāsot ar ūdens bāzes krāsu.
• Ja iepriekš izmantota ūdens bāzes krāsa, to vajadzētu izmantot arī žogu vai fasādi atjaunojot. Pirms tam virsmu vajadzētu nomazgāt un pelējušās vietas apstrādāt ar līdzekli pelējuma noņemšanai.
  Ja iepriekš izmantots puscaurspīdīgs produkts, atjaunojot var turpināt izmantot tādu pašu vai arī pāriet uz sedzošu krāsu.

Modē pelēkie toņi

Patlaban aktuālākie ir dažādu nokrāsu pelēkie toņi. Veikala gaismās krāsa gan izskatās citādāk nekā dabā, tāpēc vispirms ieteicams iegādāties litra bundžu, uzklāt to nelielā platībā, ļaut nožūt un novērtēt rīta, dienas un vakara gaismā. Tikai pēc tam vajadzētu izdarīt gala izvēli – vai tonis derēs, vai tomēr vajadzētu meklēt citu. Vēl der ņemt vērā, ka jebkura krāsa lielā platībā izskatās tumšāka un spilgtāka nekā uz maza paraudziņa veikalā. Svarīgs ir arī kokmateriāla apstrādes veids. Uz ēvelēta dēļa tonis izskatīsies divreiz gaišāks nekā uz neēvelēta. 

Izvēloties sedzošu krāsu, koksne – ozols, osis, apse u.tml. – rezultātu neietekmēs, bet, ja plānots izmantot ar puscaurspīdīgu produktu, iznākums var atšķirties. 
Virsmai, ko apstrādā ar krāsu vai lazūru, nevajadzētu būt slapjai vai mitrai. Pretējā gadījumā kokmateriāls produktu neuzsūks vienmērīgi, līdz ar to rezultātā žogs vai fasāde būs plankumaina.

Kādu otu izvēlēties

Koka žoga vai fasādes krāsošanai ieteicams izmantot ārdarbiem paredzētu otu. Iekšdarbiem paredzētās nemaz nevajadzētu izskatīt kā variantu, jo darbs uz priekšu virzīsies ļoti lēni un krāsojums iznāks nekvalitatīvs. Ārdarbiem paredzētās otas ir biezākas, uzsūc vairāk krāsas, ar izturīgākiem sariem.

Priekšroku vajadzētu dot otai ar sintētiskajiem sariem. Dabīgie mitruma ietekmē saplok, un tas krāsošanu padara sarežģītu. 

Rokturim jābūt izliektam leņķī, jo tad ota būs kā dabīgs rokas turpinājums un krāsojot vajadzēs mazāk noslogot locītavu. Tas ļaus tik ātri nenogurt un darbu pabeigt ātrāk. 
Vēl var paskatīties, vai rokturim iespējams pievienot kāta pagarinātāju. Tas nepieciešamības gadījumā palīdzēs nokrāsot grūti aizsniedzamas vietas.
Uz otas rēķina noteikti nevajadzētu ekonomēt. Izdevumi atmaksāsies.

Kad labāk krāsot –  no rīta vai vakarā?

Vieglāk ir atjaunot fasādi, kuru klāj apmetums. Ja virsmu sedz minerālais apmetums, var izmantot dabīgās, piemēram, silikāta krāsas. Tās ķīmiskas reakcijas rezultātā veido labāku saķeri ar pamatmateriālu. Sintētiskā apmetuma apstrādei piemērotākas ir krāsas ar silikona piedevām, kas labi atgrūž mitrumu un ir vieglāk uzklājamas. Krāsošanu vislabāk veikts ar garspalvainu rulli. 

Krāsošanu vajadzētu veikt laikā, kad āra gaisa temperatūra ir no plus 10 līdz plus 20 grādiem pēc Celsija. 

Vasarā nevajadzētu strādāt tiešos saules staros. Tas ne tikai apgrūtina darba procesu pašam, bet arī ātri nožāvē krāsu, ko kvalitātes vārdā nevajadzētu pieļaut. Tā vietā ar krāsošanu labāk nodarboties vai nu pirms saules lēkta vai rieta. Tāpat nav vēlams strādāt lielā vējā, jo arī tas krāsu vai lazūru nožāvē pārāk ātri un cieš kvalitāte.