Gribu pārdot dzīvokli, bet tas izrādās vēl ieķīlāts. Kāpēc tā un ko darīt?

Situāciju ātri vien izdevās atrisināt ar zvanu uz banku, kurā Mārtiņš kādreiz bija ņēmis kredītu, un ķīlas atzīme Zemesgrāmatā tika noņemta. Tomēr Mārtiņš pauž neizpratni:

“Esmu savas kredīta saistības sen kā izpildījis, un vairākus gadus dzīvoju ar pārliecību, ka viss ir pilnīgā kārtībā, kamēr nevēlējos ar savu dzīvokli veikt nekustamā īpašuma darījumu. Tad Zemesgrāmatas reģistrā atklāju, ka dzīvoklis joprojām ir ieķīlāts un to nedrīkst pārdot. Kad pirms dažiem gadiem nomaksāju pēdējo kredīta maksājumu, man neviens neteica, ka jāparūpējas arī par ķīlas atzīmes noņemšanu. Kam tad īsti tas bija jādara, un vai es kaut ko neesmu pareizi sapratis?”

Mārtiņš neko nav “aizmirsis”, jo patiesībā viņam arī nekas nebija jādara. Pēc likuma ķīlas atzīme ir jānoņem tās prasītājam: tā, piemēram, var būt banka, kas dzīvokli paņēmusi par nodrošinājumu līdz kredīta atmaksai, vai namu apsaimniekošanas kompānija, kas dzīvokli ieķīlājusi dēļ tā īpašnieka parādiem.

Komercķīlas dzēšanas kārtība ir atrunāta Komercķīlas likuma 48. pantā. Tā 1. daļas 3. punkts nosaka, ka “komercķīlas tiesība izbeidzas, ja nodrošinātais prasījums ir apmierināts vai kā citādi beidz pastāvēt”. Savukārt Civilprocesa likuma 138. panta 5. daļas izpratnē prasības nodrošinājumu – ķīlas tiesību atzīmi – ir tiesīgs noņemt prasītājs, kas lūdzis šo prasību nodrošināt.

Tas nozīmē, ka Mārtiņa gadījumā ķīlas atzīmi Zemesgrāmatā vajadzēja dzēst pēc bankas pieprasījuma, kura to bija aizmirsusi izdarīt. Uzņēmumu reģistrs informē, ka “pieteikums par komercķīlas dzēšanu Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz piecu dienu laikā no komercķīlas izbeigšanās dienas”.

Ja komercķīlas ņēmējs nav iesniedzis pieteikumu par ķīlas atzīmes dzēšanu, ir jāceļ prasība tiesā, uz kuras nolēmuma pamata komercķīlu reģistrā arī tiks dzēsta.

Lai arī pēc visu saistību, kuru dēļ nekustamais īpašums tika noformēts kā ķīla, tā īpašniekam teorētiski vairs nebūtu jāraizējas par tās dzēšanu, būtu ieteicams ik pa laikam ielūkoties Valsts vienotās datorizētās Zemesgrāmatas (www.zemesgramata.lv) sadaļā “Mani dati zemesgrāmatā”, kur bez maksas īpašniekam tiek piedāvāts saņemt informāciju par zemesgrāmatā ierakstītu fiziskai personai piederošu nekustamu īpašumu, informāciju par personām, kas apskatījušas nekustamo īpašumu, kā arī informāciju par iesniegtiem nostiprinājuma lūgumiem un pirkumiem.

No portāla www.jauns.lv.