Kā pareizi pavairot telpaugus pašu spēkiem – 5 padomi iesācējiem

Padomos, kā telpaugus pavairot pareizi un bez liekām galvassāpēm, dalās “For My Plants" zīmola radītāja Liāna Kažmere un mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”.

1. Telpauga jaunā dzinuma atdalīšana

Vienkāršs augu pavairošanas veids ir jaunā dzinuma jeb mazuļa atdalīšana no mātes auga. To atdala ar patstāvīgu sakņu sistēmu un nelielām lapām. Cenšas netraumēt saknes. Pēc atdalīšanas jauno augu iestāda neliela izmēra puķpodā. Pirms tam gan ieteicams painteresēties par attiecīgajam augam piemērotākajiem augšanas un kopšanas apstākļiem – nepieciešamo gaismas un gaisa mitruma daudzumu, temperatūru, laistīšanas un mēslošanas biežumu.

2. Telpauga veģetatīvā pavairošana

Izmantojot veģetatīvo pavairošanu, ar auga orgānu vai to pārveidnes palīdzību tiek iegūti ģenētiski identiski mātes auga pēcnācēji. Populārākie veidi, pavairojot telpaugus ar šo metodi, ir ar stumbra, lapu vai galotnes spraudeņiem. 

Pirms telpauga apgriešanas ir svarīgi atrast informāciju, kā pareizi atdalīt konkrētā auga spraudeni, lai tas vēlāk būtu apsakņojams. 

Ne visos gadījumos pietiek ar lapas nogriešanu. Ir augi, kuriem pavairošana iespējama tikai ar cera atdalīšanu vai spraudeni, kas sastāv no stumbra daļas un lapas. Atkarībā no auga veida, spraudeņus var apsakņot ūdenī vai augsnē. 

3. Pavairošana ar lapu spraudeņiem 

Dažādu veidu sukulenti, tajā skaitā naudas koki, līdakaste, alveja, pamatā veidojas no daudziem stingriem posmveida kātiem vai lapiņām, kurās tiek uzkrāts ūdens negaidītiem sausuma periodiem. No katras nebojātas, veselas lapas var pavisam vienkārši izaudzēt jaunu augu. Ja gadījies lapu nolauzt, nevajag steigties to izmest, bet lēzeni iespraust irdenā, labi žūstošā augsnē. Vietu pie lapas apakšas apsmidzina ar ūdeni, lai augs sāktu veidot savu sakņu sistēmu, stumbru un jaunas lapas. 

Alvejas vislabāk apsakņot, atdalot “mazuļus” no mātes auga, bet, ja tie nav izauguši, pavairošana veicama, nogriežot sulīgās lapas augšējo daļu. 

Lapas atdalīšanai ar griešanu izmanto asu, tīru nazi. Spraudeni iestāda ar gaisu bagātinātā, viegli mitrā augsnē. Lai apsakņotu, to nevajadzētu mērcēt ūdenī. Tas var veicināt pūšanu. 

Līdakastes var pavairot, gan atdalot veselu lapu ar sakņu sistēmu, gan ar horizontāli grieztiem lapu gabalu spraudeņiem aptuveni 5 cm garumā. Ceru stāda jaunā podiņā, novieto siltā un gaišā vietā un pieticīgi laista. Savukārt spraudeņus var apsakņot ūdenī. Tie jaunu augu izveido pēc pus gada.

4. Pavairošana ar stumbra spraudeņiem

Palmveidīgo telpaugu, kā dracēnu, palmu un juku, pavairošana iespējama ar bezlapainiem stumbru vai lapainiem galotnes spraudeņiem. Apsakņot iespējams ūdens traukā, ievietojot nogriezto galotni ar lapām un reizi nedēļā mainot ūdeni. Kad izveidojušās saknītes, augu var stādīt augsnē un minimāli laistīt, ļaujot tai pilnībā izžūt starp laistīšanas reizēm. No mātes auga nogriezto veselo stumbru bez lapām iespējams sadalīt vairākās daļās un, ievērojot augšanas virzienu, iespraust kūdras augsnes maisījumā, kam pievienots perlīts. Nepieciešama reta laistīšana.

5. Pavairošana ar lapu un stumbra daļas spraudeņiem

Telpās ļoti iemīļota ir ložņājošo tropu augu, piemēram, monsteras, audzēšana. Liellapu monstera aug no viena stumbra. Lai to pavairotu, jānogriež galotne ar divu lapu mezglu un saknes dzinumu – brūno gaisa saknes izvirzījumu, no kura veidosies jaunā sakņu sistēma. Spraudeni var apsakņot, liekot ūdens traukā. 

Kad izveidojušās saknes, kas attiecīga izmēra augu spēj noturēt augsnē, to var stādīt puķpodā. 

Monsteru var izaudzēt arī no stumbra spraudeņa, kuram ir gaisa saknes izvirzījums. Šādā pašā veidā var pavairot citus ložņājošos telpaugus, kuriem lapas pretēja pusē pie stumbra ir redzams “snaudošs” saknes dzinums, kas potenciāli ir gatavs veidoties par jaunu sakņu sistēmu.