Vai un kā mājas pagrabu pielāgot bumbu patvertnes vajadzībām. Civilās aizsardzības inspektora ieteikumu saraksts

Par privātmāju un daudzdzīvokļu namu pagrabu pielāgošanu bumbu patvertnes vajadzībām “Mammamuntetiem.lv” stāsta Agrita Vītola, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas vecākā inspektore. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) ir izstrādājusi vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām telpu (pagrabstāvu) pielāgošanai patvertnes vajadzībām. Tās ir pieejamas VUGD tīmekļa vietnē šeit.

Kuri pagrabi ir pielāgojami bumbu patvertnes vajadzībām

“Mūsu mājas nav būvētas tam, lai izturētu triecienviļņus, sprādzienviļņus, taču tas nenozīmē to, ka tās nav spējīgas izturēt neko. No Ukrainas pieredzes redzam, ka šos pagrabus var izmantot, bet ir jābūt maksimāli piesardzīgiem,” saka Civilās aizsardzības pārvaldes pārstāve Agrita Vītola.

Patvertnes ierīkošanai piemēroti būs pagrabi tādās ēkās, kas ir būvētas no dzelzsbetona, ķieģeļiem vai blokiem. 

Pielāgojams ir pagrabs pazemes stāvā, pazemes stāva līmenī. Problemātiskāka pielāgošana ir ar cokola stāviem, kur daļa no stāva ir virszemes līmenī, tāpat telpā nevajadzētu būt lieliem atvērumiem, piemēram, lieliem logiem, vārtiem. Inspektore uzsver: sliktākajā gadījumā arī šos stāvus var izmantot patveršanās vajadzībām, vienīgi tad jālūko, kā nostiprināt vai aizpildīt tukšumus – vājāko vietu, kas sprādziena gadījumā varētu radīt problēmas šai konstrukcijai. To var darīt, piemēram, ar smilšu maisiem, betona blokiem, māla mūrējumu u.c. veidā, saskaņā ar projektētāja rekomendācijām. “Ja pagrabā tiek plānoti kādi būvniecības darbi, tas noteikti jādara, konsultējoties ar būvniecības speciālistu un neveicot patvaļīgu būvniecību, jo ne katru sienu var izjaukt un pārbūvēt – konstrukcijai ir jābūt tādai, kas var izturēt sprādziena brīdi,” piekodina Agrita Vītola.

Bumbu patvertņu ierīkošanai nepiemēroti pagrabi

• Pagrabi, kuros, uzkrājas gruntsūdeņi vai ieplūst virszemes u.c. ūdeņi, ilgtermiņa patvertnes vajadzībām nav piemēroti. Par ūdens uzkrāšanos pagrabā var secināt pēc tā, ka uz sienām vai grīdām ir redzamas applūšanas pēdas vai pagrabā fiziski stāv ūdens. Šajā gadījumā ir jādomā par ūdens novadīšanu, hidroizolāciju vai jāmeklē cits risinājums. Patverties ārkārtas situācijā, protams, var jebkur, taču šī nebūs vieta, kur vairākiem cilvēkiem uzturēties ilgstoši.
• Telpas, kurās atrodas kādi maģistrālie tīkli, piemēram, siltuma tīkls, ūdensvadi, elektroapgādes centrāles vai tml. – būtu jāizvairās no patvertnes ierīkošanas šādās telpās, jo ja plīst vai sprāgst, piemēram, karstā ūdensvada caurule, tad šis ir papildu apdraudējums patvertajiem cilvēkiem.
• Jāizvērtē, vai telpās nav redzamas pelējuma pēdas. Telpās ar pelējumu uzturēties ilgstoši nedrīkst.
• Pagrabā nedrīkst glabāties bīstamas ķīmiskas, uzliesmojošas, sprādzienbīstamas vielas, piemēram, krāsas, lakas, gāzes baloni u. c. Arī šādas vielas var radīt papildu apdraudējumu.

“Kādreiz pagrabos ir savilkts viss, kas neietilpst dzīvokļos. Tāpēc visas lietas, kas atrodas pagrabā, jānovērtē pēc principa: vai sprādziena brīdī tās neradīs papildu apdraudējumu cilvēkiem, kas pagrabā uzturas. Maksimāli jārūpējas par to, lai telpas būtu tīras un brīvas,” iesaka Agrita Vītola. 
 

Telpas ietilpība un evakuācijas izeja

• Telpas ietilpība. Uz vienu cilvēku vajadzētu paredzēt pusotru vai divus kvadrātmetrus, bet ne mazāk kā 0,75 kvadrātmetrus. Ja patveras uz brīdi, piemēram, kamēr notiek aviācijas uzlidojums, tad patvertnē var satilpināt daudz cilvēku – pietiks ar 0,75 kvadrātmetru platību uz cilvēku. Ja mājā ir cilvēki ar maziem bērniem, cilvēki ratiņkrēslos, varbūt kāds ir gulošs cilvēks, un ja patvertnē ir jāuzturas vairākas stundas vai pat jānakšņo, tad uz vienu cilvēku jārēķina lielākā norādītā platība. Tas tāpēc, ka šādā situācijā būs nepieciešamība izmantot matračus vai kādas konstrukcijas, kur cilvēki varētu gulēt.
• Evakuācijas izeja. Ieteicams, lai patvertnei ir divas izejas – lai gadījumā, ja viena aizbirst vai nav lietojama citu apstākļu dēļ, ir arī otrs variants. Tas nenozīmē, ka abām izejām ir jābūt durvīm – tas var būt arī logs vai lūka. Konsultējoties ar būvniecības speicālistiem, ir jāizpēta, kas var kalpot kā otra izeja. Ja patvērums paredzēts nelielam cilvēku daudzumam, tas ir, līdz 20 cilvēkiem, tad, iespējams, var izvērtēt uzturēšanās iespējas arī telpā, kurā ir viena izeja.

Ieteikumi patvertnes labiekārtošanai

Pirms patvertnes ierīkošanas ir jāapzina konkrētā nama iedzīvotāju vajadzības – līdzīgi, kā iekārtojot mājokli. Šīs vajadzības jāmēģina nodrošināt minimālā apjomā – primārais patvertnes uzdevums ir cilvēku pasargāt. Labklājību un ērtības var baudīt citviet, ne patvertnē. Tāpat jāapdomā – kāds būs nosacītais telpas zonējums? Kur cilvēki varēs sēdēt, kur novietot līdzpaņemtās mantas, kur uzglabāt pārtiku, kur atradīsies higiēnai paredzētās telpas, labierīcības? Jau sākotnēji ir jāparedz, kā notiks organizēšanās šajā telpā, lai neveidotos lieks juceklis.

• Sēdēšanas iespēja. Jāparedz saliekami soli, krēsli, kastes vai citas konstrukcijas, kur cilvēkiem būtu iespēja apsēsties, ierīkot gultasvietas.
• Elektrība. Iespējams, konkrētajās telpās jau ir ierīkota elektroapgāde. Ja elektrības telpā nav, to vajadzētu ierīkot. Noteikti jāparūpējas arī par alternatīvā apgaismojuma un alternatīvās enerģijas iespējām. Proti, sagādāt baterijas un akumulatorus situācijai, ja notiek elektrības pārrāvums.
• Higiēna. Ja ir iespēja, tad šajās telpās lietderīgi būtu ierīkot ūdensvadu un kanalizāciju. Ja tādu iespēju nav, tad jāparedz ūdens tvertnes, ūdens pudeles, ko izmantot dzeramā ūdens vajadzībām. Labierīcībām var izmantot sausās tualetes, kādas šobrīd iespējams iegādāties būvniecības veikalos. Higiēna patvertnēs ir kritiski svarīga, tāpēc jānodrošina arī atkritumu tvertnes un atkritumu maisi, jāapdomā, kur varēs nomazgāt rokas, kur tās varēs noslaucīt un jāapdomā citi ar higiēnu saistītie jautājumi.
• Ventilācija ir ļoti būtisks jautājums, īpaši, ja telpā jāuzturas daudziem cilvēkiem. Būvējot ēkas, pagrabos parasti ir paredzēta dabīgā ventilācija. Ja pagrabs ir liels un spēj uzņemt pat vairāk nekā 50 cilvēku, tad jādomā par citu ventilācijas risinājumu. Ventilācija ir koplietošanas sistēma, un ja plānota ēkas renovācija, pārbūve, tad ir iespēja paredzēt citu risinājumu, atkarībā no mājas īpašnieku rocības.
• Gaisa kvalitāti telpā mūsdienās iespējams kontrolēt ar dažādām ierīcēm, piemēram, ar CO2 mērītāju. Arī šajā patvertnes telpā ir ieteicams tādu izvietot, lai sekotu līdzi gaisa kvalitātei. Ja telpa ir auksta, iespējams, jāparedz elektrisko sildītāju – nevis tādu, kas pūš karsto gaisu, tādējādi samazinot skābekļa daudzumu, bet radiatora tipa, kas rada siltumu.
• Radio uztvērējs. Mobilajos tālruņos mūsdienās ir iespēja piekļūt dažāda veida informācijai un, dodoties uz patvertni, tie visticamāk būs līdzi. Tomēr radio uztvērējs, kas darbināms arī ar baterijām, ir nozīmīga ierīce, kuru būtu vēlams uzglabāt patvertnes telpā, lai dažādos apstākļos būtu iespējams dzirdēt, saņemt svarīgu informāciju.
• Instrumenti dažādām situācijām. Patvertnē ieteicams uzglabāt dažādus instrumentus, piemēram, kas varētu būt palīdzoši, ja nepieciešams no gruvešiem atbrīvot izeju. Tās var būt lāpstas, laužņi, metāla zāģi u. c.
• Rotaļlietas mazākajiem. Patvertnē ieteicams glabāt kasti ar rotaļlietām, grāmatām, zīmēšanas bloknotiem, zīmuļiem u. c. lietām, kas varētu būt palīdzošas bērnu uzmanības pārslēgšanai.
• Ugunsbīstamības draudu novēršanai. Ja telpā paredzēts uzturēties vairākiem cilvēkiem, ir nepieciešams dūmu detektors un, ja iespējams, ugunsdzēšamais aparāts un ugunsdzēsības pārklājs.
• Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ja mājās ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, savlaicīgi jāatrod risinājumi, lai arī šie cilvēki var iekļūt patvertnes telpās. Tām nav jābūt būvētām konstrukcijām – iebraukšanai telpā var noderēt plātnes vai dēļi, pa kuriem būtu iespējams ērti iestumt ratiņkrēslu vai bērnu ratiņus.
• Aptieciņa. Katra iedzīvotāja īpašajiem medikamentiem ir jābūt savā 72 stundu somā, taču patvertnē var būt aptieciņa ar plāksteriem, pārsējiem u .c. pirmās palīdzības lietām. Svarīgi gadu no gada aptieciņu pārskatīt, lai tā būtu lietošanas kārtībā.

Atgādinājums par 72 stundu somu

Katram iedzīvotājam ir jābūt saliktai evakuācijas jeb 72 stundu somai, kā arī jāzina minimālais apjoms, kam tajā vajadzētu būt. Somā noteikti ir jāieliek personu apliecinoši dokumenti, nauda, sakaru līdzekļi, telefons, lādētājs. Tāpat arī apģērbs.
Kopumā somas saturu lielā mērā ietekmē konkrētā cilvēka vai ģimenes vajadzības. Piemēram, ja ģimenē ir zīdainis, somas saturs būs citāds, nekā ģimenei ar skolas vecuma bērniem. Ja nepieciešami specifiski medikamenti, tiem vienmēr jāatrodas somā. Taču pārtika somā šobrīd nav jāglabā – galvenais, lai šādas līdzi paņemamas, viegli nesamas ēdamas lietas mājās vienmēr būtu pieejamas. Ja patvertnē nav atrisināta ūdens apgāde, jāzina, ka līdzi jāņem dzeramais ūdens. Lasi rakstu “Kas jāliek somā ģimenei, gatavojoties krīzes situācijai”.

Kaimiņiem ir jāiepazīstas un jāizrunā plāns ārkārtas situācijai

Bumbu patvertnes ierīkošana ir ieguldījums pašu drošībai. Tāda ir aktuāla gan daudzdzīvokļu mājās, gan privātmājās, kur patveršanās nepieciešama vienai ģimenei. Ja iedzīvotāji vienojas par patvertnes ierīkošanu, tad tās aprīkojums ir jāpārskata un nepieciešamības gadījumā jāatjauno gadu no gada. Iedzīvotāji var aprēķināt un vienoties, cik līdzekļu katru gadu patvertnes uzturēšanā var ieguldīt. “Jābūt radošiem – ne vienmēr jānotiek būvniecībai, lai nodrošinātu patvertnes minimālās prasības,” uzsver Agrita Vītola, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas vecākā inspektore, “sākotnējais iekārtojums nepieciešams tāds, lai varētu patverties īslaicīgi, varbūt dažas stundas. Lai nav tā, ka izziņo draudu tuvošanos, bet atklājas, ka pagrabs ir aizkrāmēts ar nevajadzīgām lietām.”

Inspektore aicina arī veidot un uzturēt kaimiņu attiecības. “Komunikācija starp mājas iedzīvotājiem ir jāveido jau tagad – pēkšņi x stundā tā neizveidosies. Iespējams, visiem kopīgi reizi gadā ir jāaiziet uz šo pagrabu/patvertni, jāorganizē tādas kā minimālās mācības, lai ir zināms, kā pagrabā var iekļūt, kā var izkļūt u. c. Iespējams, pagrabā ir jātur visu iedzīvotāju saraksts ar tālruņu numuriem, lai krīzes situācijā varētu pārliecināties, vai ir apziņoti un atnākuši visi. Tāpat, sanākot kopā, katrs var izteikt savus ierosinājumus, kas vēl pagrabā būtu jāizdara visu kopējās drošības nolūkos,” iesaka inspektore.