Novilcināt vai drīzāk pasteidzināt apkures pieslēgšanu – kā izdevīgāk?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbild nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” Klientu servisa un garantijas nodaļas vadītājs Andris Vindels un Latvijas Siltumuzņēmēju asociācijas valdes loceklis Dr.sc.ing. Valdis Vītoliņš.

Ik gadu liela daļa iedzīvotāju ar bažām gaida apkures sezonas iesākšanos, uztraucoties gan par izmaksām, gan par citiem pārsteigumiem, piemēram, citu mājas iedzīvotāju parādiem.

Ko varam sagaidīt, domājot par aktuālo apkures sezonu?

“Kopumā apkures sezona, domājot par centralizētās siltumapgādes rēķiniem, būs stabila,” prognozē Latvijas Siltumuzņēmēju asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš. “Pirms kara praktizētā kurināmā iepirkuma metode atkal sāk atgriezties – ja pēdējā laikā saistībā ar karu un krīzi uzņēmumi pirka kurināmo īsam termiņam, it īpaši 2022. gadā, tad pašreiz situācija ir stabilizējusies. 

Kurināmo gāzi uzņēmumi atkal iepērk uz visu gadu vai vismaz uz apkures sezonu. Gāzes cena ir zināma un stabila, savukārt šķeldas cenas, kas ir lielākoties vietējais resurss, arī ir stabilas, taču var būt arī neliels pieaugums uz apkures sezonas pašu sākumu.”

Vītoliņš paredz, ka cenas varētu būt tādas pašas kā pagājušogad vai pat mazākas, taču jāņem vērā, ka iedzīvotāju apkures rēķinu veido divi faktori – ne vien kurināmā iepirkuma cenas, bet arī gaisa temperatūra, un to nav iespējams prognozēt. 

"Var veidoties situācija, kad megavatstundas cena, t. i., tarifs, ir zemāks, bet mēs maksājam vairāk, jo ir, piemēram, barga ziema."

"Līdz ar to siltuma tarifs varētu būt zemāks nekā pagājušajā gadā, bet, absolūtajos skaitļos rēķinot vai pārrēķinot izmaksas uz platību, nav tik precīzi zināms, kā būs.

Oktobrī un novembrī parasti rēķini nav lieli, bet, piemēram, ja decembris ir bijis vēss, jau janvārī izmaksas ir lielākas," piezīmē Valdis Vītoliņš.

Vai apkures sezonas iesākumu novilcināt ir izdevīgāk, nekā pieslēgt apkuri uzreiz?

“Es teiktu, ka novilcināt apkures sezonas sākumu nevajag, jo īpaši ieekonomēt tādējādi nav iespējams, un varbūt pat būs novērojams pārtēriņš,” norāda Latvijas Siltumuzņēmēju asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš. “Īpaši vecās ēkas ar ķieģeļu, mūra un betona konstrukcijām, iestājoties aukstākam laikam, zaudē siltumu, kas pēc tam ir jāatgūst. Labāk to darīt pamazām. 

Tīri sajūtu līmenī iedzīvotāji jūtas komfortablāk – varbūt pat liksies, ka apkure nemaz nav pieslēgta, bet nez kāpēc istabā ir silts salīdzinājumā ar to ēku, kurā apkure nebūs pieslēgta nemaz. Nenotiek ēkas atdzišana, kas ir pats svarīgākais. Savukārt tad, ja mājā pēc kārtīgas atdzišanas apkuri pieslēdz, lai to uzsildītu, vienā mēnesī būs ļoti liels rēķins.”

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” Klientu servisa un garantijas nodaļas vadītājs Andris Vindels piekrīt, ka mājās apkurei būtu jābūt ieslēgtai pēc iespējas ātrāk: “Energoefektīvajos jaunajos mājokļos, piemēram, “Bonava” projektos ir pieejami termostati un siltuma regulēšana dzīvokļos, arī grīdu apkure – to nepieciešamības gadījumā var noslēgt, bet citādi siltums cirkulē nepārtraukti, uzturot atbilstošu mikroklimatu.

Tādējādi mēs izvairāmies no mājas atdzišanas vai piemēram mitruma un pelējuma veidošanās, kas var kaitēt gan iedzīvotāju veselībai, gan pašai mājai.”

Andris Vindels norāda, ka mūsdienu jaunajos projektos siltummezgli ir veidoti tā, lai apkuri fiziski varētu nenoslēgt arī siltajā laikā, jo modernie siltummezgli siltumu ražo, vadoties pēc āra gaisa temperatūras un saglabājot siltā ūdens cirkulāciju visu gadu.

“Bonava” mājās iedzīvotāji ir sākuši lemt par siltuma pieslēgšanu jau no oktobra sākuma, lai mājai nodrošinātu atbilstošu mikroklimatu. Turpretim tie iedzīvotāji, kuri apkuri vēl nevēlas, var savā dzīvoklī to nepieslēgt. Visdārgākais no energoefektivitātes viedokļa ir tieši māju “uzsildīt”, bet temperatūras uzturēšana neprasa tik daudz resursu.

Ko iesākt, lai rēķini par apkuri nebūtu lieli?

Jebkurā gadījumā svarīgs priekšnosacījums apkures sezonas sākumam ir sakārtots siltummezgls. Kas attiecas uz bažām par apkures rēķiniem, Valdis Vītoliņš norāda, ka mājā, kas nav jauna un energoefektīva, primāri jāstrādā pie dažādiem energoefektivitātes celšanas pasākumiem, tostarp māju siltināšanas, kā arī paradumu maiņas, piemēram, attiecībā uz vēdināšanu.

“Vēl viens svarīgs aspekts, domājot par siltumu ēkā, ir rūpēties par savas ēkas iekšējās apkures sistēmas sabalansēšanu. Ja mājās notiek pārkurināšana – ir tik karsts, ka pat ziemas laikā jātur logi vaļā, ir problēma. Īstenojot sistēmas sabalansēšanu, siltuma nesējs, t. i., karstais ūdens, kas paredzēts radiatoru sistēmai, tiek precīzi sabalansēts uz katru sildķermeni katrā dzīvoklī. Vecajās ēkās to īstenot var būt grūtāk,” norāda Valdis Vītoliņš, atzīmējot, ka sabalansēšanu iespējams veikt visa gada garumā, arī apkures sezonai sākoties.